Veselības ministrija ieplānojusi reformēt Nacionālo veselības dienestu, sadalot tā pārziņā esošās funkcijas – veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un digitālos jautājumus, apstiprina veselības ministrs Hosams Abu Meri.
No Ministru kabinetā iesniegtā ziņojuma izriet, ka digitālajā jomā, kur ļoti būtisks jautājums ir par e-veselības nākotni, tiek piedāvāti četri modeļi nākotnes digitālo kompetenču centram.
Veselības ministrija iecerējusi reformēt Nacionālo veselības dienestu, izveidojot veselības vai valsts obligātās veselības apdrošināšanas fondu, kura galvenais uzdevums būtu strādāt kā veselības apdrošinātājam, administrējot un maksājot par pakalpojumiem veselības aprūpes jomā. Šos plānus apstiprina veselības ministrs, kā piemēru minot Igauniju, kur veselības jomā ir divas institūcijas - veselības fonds, kas administrē veselības aprūpes finansējumu, un informācijas tehnoloģiju centrs, kas atbild par digitālo veselības aprūpes sistēmu.
“Reformēsim tādā veidā, ka būs galvenā iestāde, atbildīgā par apdrošināšanu, kas veiks maksājumus par pakalpojumiem, gan kontrolēs šo pakalpojumu nodrošināšanu, bet no šīs iestādes pienākumiem izņemsim digitālo komponenti,” skaidro veselības ministrs. Tas nozīmē, ka līdzšinējā Nacionālā veselības dienesta vietā būs divas struktūras, jo otrs - centrs vai iestāde ar citu nosaukumu - atbildēs par digitālajiem jautājumiem veselības nozarē.
Saskaņā ar ministra skaidroto, dienesta pārveide par fondu ļaus atbildīgāk rīkoties ar veselības nozares finansējumu, piemēram, nevajadzēs visu neizlieto naudu iztērēt līdz gada beigām, bet veidot uzkrājumu, ļaus prasmīgāk rīkoties ar tarifu veidošanu un apmaksu. “Administratīvi tas ir ļoti svarīgi,” sacīja Hosams Abu Meri.
Veselības ministrija ziņojumu par iecerētajām reformām Ministru kabinetā iesniegs līdz aprīļa beigām, bet ministrs apliecināja, ka tiek arī rakstīts likums par Nacionālo veselības dienestu. Pašlaik apspriešanai valdībā ir iesniegts ziņojums par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi.
Speciālisti, izvērtējot situāciju, centra izveidei piedāvā četrus alternatīvas darbības modeļus. Centrs varētu tikt veidots kā Nacionālā veselības dienesta struktūrvienība - kā digitālās veselības nodaļa vai birojs. Šim modelim ir gan plusi, gan mīnusi; viens no plusiem ir iespēja realizēt informācijas tehnoloģiju pārvaldības pilnveidojumus bez būtiskām normatīvo aktu un strukturālajām izmaiņām, bet nebūtu iespējas dinamiski piesaistīt cilvēkresursus un nebūtu pietiekamas budžeta veidošanas elastības.
Otrs piedāvātais modelis paredz jauna dienesta vai jaunas aģentūras izveidošana, kas būtu Veselības ministrijas pārraudzības iestāde, bet šim modelim mīnusu pat ir vairāk nekā pirmajam variantam. Trešais modelis ir valsts kapitālsabiedrība, kurā Veselības ministrija ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai kurā ministrijai ir vismaz 51 procents kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskajām universitātes slimnīcām. Šim modelim ziņojumā ir visvairāk iespēju jeb plusu.
Savukārt ceturtais variants, kuram nekādas iespējas nav vērtētas, ir ārpakalpojuma sniedzējs. Konceptuāli šāds variants neesot neiespējams, piemēram, pastāv risks vai nu neizbēgami ierobežot konkurenci, ilgstoši un atkārtoti kontraktējot vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju, vai sadrumstalot pakalpojuma sniegšanu.
Nacionālā veselības dienesta reforma ir cieši saistīta arī ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. “Šis jautājums ir politisks un nodokļu jautājums,” uzsver veselības ministrs. “Mēs vēlamies ieviest skaidrību šajā jautājumā un rudenī nākt klajā ar jaunu likumu,” apstiprināja ministrs. “Par variantu, kad veselībai ir iezīmēta summa no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem, ir pamatots jautājums par cilvēkiem, kuri šos nodokļus nemaksā. Ir politiskie spēki, kuri saka: no cilvēkiem, kuri nemaksā nodokli, nevajadzētu prasīt papildu maksājumu. Šie cilvēki deklarē ienākumus, kas ir mazāk par tūkstoš eiro gadā. Vai visi dzīvo ar tūkstoš eiro gadā? Visticamāk, nē, un viņi nav maznodrošinātie.
Tas nozīmē, ka neuzrāda visus ienākumus un dzīvo ēnu ekonomikā.”
Ministrs arī sacīja, ka pašlaik ir izpētītas dažādu valstu sistēmas un faktiski nevienu nevarot pārņemt viens pret vienu. “Ja par pamatu ņem Igauniju, kas finansē veselību no veselības nodokļa, tad arī tur rodas iztrūkums - bet, tā kā viņu fondā ir uzkrājums, viņi to sedz no šī uzkrājuma, bet vienlaikus iet uz valdību un prasa papildu finansējumu,” spriež H. Abu Meri. “Arī Pasaules veselības organizācija mums saka, ka nevaram vairs pašlaik pateikt ideālo modeli veselības aprūpes finansēšanai. Mums pašiem nepieciešama politiskā vienošanās šajā jautājumā.”
