Veselības reformu naudu novirza vēža pacientu zālēm

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Veselības reformas īstenošanai šogad bija atvēlēti 154,2 miljoni eiro. Šo naudu bija paredzēts izlietot un tā arī tiek tērēta, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību pacientiem. Tomēr atsevišķās programmās, piemēram, vēža skrīningam, paredzētais finansējums diemžēl nav izlietots pilnībā, tāpēc Veselības ministrija, aprakstot šo situāciju garā ziņojumā, lūdza valdību ļaut neiztērēto naudu nov irzīt citiem mērķiem, piemēram, zālēm vēža pacientiem.

«Tā faktiski ir budžeta pārdale, lai arī šis daudz lapaspušu ziņojums apraksta visu reformai ar Eiropas Komisijas atļauto atkāpi no budžeta deficīta iedalīto naudu,» pārējiem ministriem sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Viņa ziņojumu nodēvēja pat par «maldinošu», jo tas satur daudz un, iespējams, lieku informāciju. Patiešām uz 50 lappusēm izklāstīta situācija «par atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas izpildi un plānotajiem pasākumiem veselības nozares reformu turpināšanai». Ziņojumā aprakstīti visi pakalpojumi, kuriem novirzīta šī atkāpes nauda, proti, 57,5 miljoni eiro novirzīti rindu mazināšanai, 29,2 miljoni - onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai, infekcijas slimību izplatības mazināšanai - 16,5 miljoni eiro, savukārt 15,4 miljoni eiro piešķirti primārās veselības pieejamībai, 10,5 miljoni eiro - sirds slimību ārstēšanai. Finansējums paredzēts arī slimnīcu reformai un psihiskās veselības programmai. Astoņi miljoni eiro paredzēti arī «vides uzlabošanai un infrastruktūras efektivizēšanai», kas ir datortomogrāfu, ultrasonogrāfu, magnētiskās rezonanses iekārtas iegāde.

Kopumā Veselības ministrija secina, ka līdz šim reformu rezultātā izdevies uzlabot pieejamību ambulatorajiem un dienas stacionāra pakalpojumiem, palielināt speciālistu sniegto konsultāciju apjomu, uzlabot rehabilitācijas un pediatru pieejamību, ir pārskatīta ģimenes ārstu kvalitātes sistēma, bet darbs turpināts pie ārstniecības iestāžu līmeņu reformas. «Tomēr, kā tas mēdz notikt ar dažādām programmām, - ir programmas, kas pildās raitāk, bet ir tādas, kurās pacientu uzvedības dēļ vai aizkavējoties būvdarbiem nauda līdz gada beigām nav iztērēta, taču tā būtu pārdalāma uz citām programmām,» sacīja veselības ministre. Ņemot vērā pirmā pusgada rezultātus, Veselības ministrija analizēja faktisko situāciju, secinot, ka atsevišķās programmās būs nepieciešams mazāks finansējums, savukārt citās tā pašlaik trūkst. Lai nezaudētu atvēlēto finansējumu, tiks veikta pārdale, proti, 1,95 miljoni eiro novirzīti laboratoriskajiem pakalpojumiem, 1,7 miljoni eiro inovatīvajiem medikamentiem onkoloģijā, 1,9 miljoni eiro inovatīvajiem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību pacientiem un 583 000 eiro Rīgas Austrumu slimnīcas tīrtelpas izveidei, kas nepieciešama cilmes šūnu transplantācijas nodrošināšanai. Ietaupījums veidojies jeb mazāka summa, nekā prognozēts, ir nepieciešama ģimenes ārstiem par kvalitātes kritēriju izpildi, tāpat mazāks cilvēku skaits, nekā plānots, veicis profilaktiskās pārbaudes Sirds asinsvadu programmas ietvaros. Vēl ietaupījums radies, jo pacientiem ar hroniskām slimībām nav bijis nepieciešams tik liels pakalpojumu apjoms. «Hronisko pacientu gultas ir salīdzinoši jauns pakalpojuma veids,» to, kāpēc nauda paliek pāri arī šādā, iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā, pakalpojumā, skaidro Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne.

Pēc I. Viņķeles teiktā, par papildu naudu pacienti varēs veikt laboratoriskos izmeklējumus, bet vēl 3255 sirds asinsvadu slimību pacientiem un 75 vēža pacientiem būs nodrošināti inovatīvi medikamenti. Tiesa, kā liecina ziņojums, vēža pacientu nodrošināšanas ar zālēm programmai jau ir pārstrāde, jo pacientu, kuriem ir tiesības saņemt zāles, ir vairāk, nekā ieplānots naudas. Tāpēc faktiski pārdalītā nauda aizies šo izmaksu nosegšanai. Kopumā kompensējamo zāļu budžetā vēža pacientu ārstēšanai trūkst vismaz 30 miljonu eiro.

***

Kompensējamo medikamentu nodrošināšana reformai paredzētā finansējuma ietvaros, 2019. gada 6 mēnešos

Budžeta finansējums vēža medikamentiem gadā

30,5 miljoni eiro

tajā skaitā finansējums veselības reformas ietvaros 13,7 miljoni eiro

Plānots izlietot 2019. gada 6 mēnešos 6,9 miljonus eiro

Faktiski izlietoti 9,7 miljoni eiro (jeb 141%),

zāles nodrošinot 5948 pacientiem

no tiem zaļā koridora pirmreizējie pacienti 5314

pacienti, kuri saņem zāles individuālā kārtā 78

pacienti, kuri saņem inovatīvos medikamentus 556

Avots: Veselības ministrija

Ekrānšāviņš



Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais