Šonedēļ Somijā savus pienākumus sākusi pildīt labējā valdība, ko vada konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas līderis Peteri Orpo un kuras sastāvā liela loma būs nacionālkonservatīvajai Somu partijai. Valdības programma, par kuru trešdien sākās debates parlamentā, paredz nākamo četru gadu laikā valsts izdevumus samazināt par sešiem miljardiem eiro, un opozīcija jau pārmetusi, ka budžeta cirpšana notiks ne jau uz turīgāko, bet gan mazāk labklājīgo Somijas iedzīvotāju rēķina.
Atšķirībā no dažām valstīm, kur partijas pirms vēlēšanām dievojas, ka nekādas izdevumu samazināšanas nebūs, bet pēc tikšanas pie varas nekavējoties ķeras pie tēriņu apcirpšanas, Orpo jau no paša priekšvēlēšanu kampaņas sākuma spēlējis atklātām kārtīm. Viņš konsekventi kritizējis iepriekšējo sociāldemokrātu vadīto valdību, kuras darbības laikā Somijas parāds strauji pieaudzis, atgādina sabiedriskais medijs “Yle”. 2019. gadā valsts parāds bija 64% no iekšzemes kopprodukta, bet pašlaik tas ir jau 73% no iekšzemes kopprodukta.
Nacionālās koalīcijas partija kampaņas laikā uzsvēra, ka tērēšanas laiks ir beidzies, tagad nāksies savilkt jostas un pārstāt dzīvot uz parāda. Un, neraugoties uz šo skarbo vēstījumu, 2. aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās tieši šī partija kļuva par uzvarētāju, saņemot 48 no 200 Somijas parlamenta deputātu mandātiem. Jāņem vērā tas, ka arī Somu partija kritizēja budžeta pārmērīgos tēriņus (uzsvaru liekot uz pārmērīgi lielajiem pabalstiem un sociālajām garantijām, ko saņem Somijā ieceļojušie migranti, kuriem šī iemesla dēļ nerodas īpaša motivācija meklēt darbu). Un šī partija vēlēšanās saņēma otro lielāko balsu skaitu, nodrošinot sev 46 mandātus.
Lai gan neilgi pēc vēlēšanām daļa somu politologu vēl fantazēja par to, ka Nacionālās koalīcijas partija varētu vienoties ar sociāldemokrātiem (43 mandāti) par topošās valdības koalīcijas kodola veidošanu, ņemot vērā ekonomiskās programmas, šāds salikums būtu bijis absolūti neloģisks. Tādēļ par galvenajiem sarunu partneriem tika piesaistīta Somu partija, tāpat koalīcijā iekļāvušies arī Kristīgie demokrāti un Zviedru Tautas partija. Kopā koalīcijai ir 108 no 200 mandātiem, kas garantē pietiekami stabilu vairākumu
Ministru portfeļu sadalījums ir atbilstošs partiju mandātu skaitam - Nacionālās koalīcijas partija kabinetā pārstāvēta ar astoņiem ministriem, Somu partija ar septiņiem, bet pārējām tikuši atlikušie četri portfeļi. Orpo vadītais politiskais spēks līdz ar premjera amatu ieguvis kontroli pār Ārlietu un Aizsardzības ministriju, bet Somu partijai pienācās iekšlietu, tieslietu un finanšu ministra amati - pēdējā no pieminētajiem krēsliem nonākusi partijas līdere Rīka Purra.
Valdības programma jau izraisījusi kreisi noskaņotās opozīcijas skaļus iebildumus. Lielākie pārmetumi izskanējuši par to, ka gaidāmā taupības režīma sekas visvairāk izjutīs trūcīgākie Somijas iedzīvotāji. Orpo kabinets gatavojas veikt nozīmīgas reformas sociālajā sfērā, samazinot visdažādākos pabalstus un cita starpā cenšoties pamudināt ilgstošos bezdarbniekus meklēt darbu, nevis paļauties tikai uz valsts atbalstu. Tā ir jaunā premjera atbilde kritiķiem, kuri nav mierā ar valdības plānoto stingrāko imigrācijas politiku, norādot, ka robežas vajadzētu vērt vaļā vēl plašāk, jo Somijas sabiedrība strauji noveco un valstī trūkst darbaroku. Taču Orpo uzsvēris, ka iekšējās rezerves Somijā ir gana lielas un vienkārši jāmotivē cilvēki strādāt.
Opozīcija sūrojusies arī par to, ka labējā valdība gatavojas samazināt izdevumus izglītības nozarē. Nē, par mazo, attālos Somijas nostūros esošo skolu slēgšanu neviens pat neiedomājas ierunāties, taču ir skaidrs, ka pedagogu darba algas vairs strauji nepieaugs. Veselības aprūpē uzsvaru nolemts likt uz to, lai cilvēki, kuri to var atļauties, apdrošinātu savu veselību patstāvīgi, kas kādu sarežģījumu gadījumā dotu viņiem iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību un vērsties kādā privātā medicīnas iestādē, nevis gaidīt, kamēr pienāks viņu rinda valsts medicīniskās aprūpes sistēmas ietvaros, raksta “Yle”. Kreiso spēku ieskatā tas jau atkal ir trieciens pa mazāk nodrošinātajiem, jo viņi šādu apdrošināšanu atļauties nevarēs un būs spiesti gaidīt savu kārtu.
Skaļākā šķēpu laušana, protams, bijusi saistīta ar imigrācijas problēmu, Somijas kreisi noskaņotajai sabiedrības daļai vaimanājot, ka “galēji labējā un rasistiskā Somu partija” beidzot esot panākusi savu - durvis “bēgļiem”, kuriem tik ļoti nepieciešama palīdzība, Somija tagad slēgs. Orpo gan norādījis, ka plānotie pasākumi ne ar ko neatšķiras no tiem, kādus beidzamajos gados īstenojušas citas Ziemeļvalstis ar Dāniju priekšgalā.
Somijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ nelegālo imigrantu šajā valstī gan nonāk maz - vismaz kamēr Krievija uz robežas ar Somiju nav mēģinājusi atkārtot to pašu nelegāļu iepludināšanas shēmu, ko Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms realizē pret Poliju, Lietuvu un Latviju. Taču pašlaik gandrīz pusmiljons jeb 8,5% no Somijas iedzīvotājiem ir ieceļotāji, un nereti viņi izmanto jebkuru iespēju un likuma spraugu, lai valstī ievilktu savus tautiešus. Turpmāk pastāvīgās uzturēšanās atļauju iegūšana (nerunājot nemaz par pilsonību) būs sarežģītāka - cita starpā no pretendentiem prasīs apliecinājumu tam, ka viņi vismaz elementārā līmenī pārvalda somu valodu. Un jā - bēgļa statuss automātiski tiks anulēts tiem, kuri mēdz apmeklēt savu dzimteni, aizmirstot par “šausmīgajiem apstākļiem”, kas likuši no tās bēgt. Uz pusi - no 1050 cilvēkiem gadā līdz 500 - tiks samazināts bēgļu skaits, ko Somija uzņem ar ANO bēgļu aģentūras starpniecību. Bet Somijas attīstības palīdzība turpmāk vairs netiks piešķirta tām valstīm, kas atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu, jaunās valdības pārstāvjiem norādot, ka tas lielākoties attiecas uz Āfrikas valstīm. Šogad šādas palīdzības apjoms sasniedza 1,18 miljardus eiro, un liela daļa no šīs summas turpmāk tiks pārdalīta par labu tieši Ukrainai.
