Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 17. līdz 23. septembrim

© Publicitātes foto

8.lapa

«Sinfonietta Rīga» jaunās koncertsezonas atklāšanas svētki

Publicitātes foto

Piektdien, 23. septembrī, pulksten 19.00 Lielajā ģildē savu 17. koncertsezonu uzsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais kamerorķestris «Sinfonietta Rīga».

Sezonas atklāšanas koncertā uzmirdzēs arī izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika (attēlā). Viņas sniegumā būs iespēja dzirdēt Johannesa Brāmsa Vijoļkoncertu, savukārt orķestra lasījumā klausītājiem būs iespēja kavēties romantisma laikmeta jutekliskā skaņraža Roberta Šūmaņa Pirmās simfonijas dzīvi apliecinošajos motīvos.

1853. gadā Roberts Šūmanis laikrakstā «Neue Zeitschrift für Musik» raksta: «Johannesa Brāmsa liktenis ir mūzikā izteikt mūslaiku visaugstāko garu. Viņš sevī nes ikvienu zīmi, kas vēsta - viņš ir izredzētais». 20 gadus vēlāk Brāmss apzinīgi pilda vecākā kolēģa pareģojumu, un Austrijas laukos top Vijoļkoncerts, kura spirgtā enerģija sasaucas ar Šūmaņa «Pavasara» simfoniju. Tas ir gadalaiku plaukums, aiziešana un reizē arī šī brīža slavinājums.

Pianista, komponista un mūzikas teorētiķa Roberta Šūmaņa daiļrade sākotnēji saistāma ar solo klavierrepertuāru, un tikai gadu pēc laulībām ar Klāru Vīku top viņa pirmā simfonija. Tā sarakstīta pavisam īsā laika posmā - 1841. gada ziemā. Lielformas opuss iemieso Šūmaņa ilgas pēc dabas atjaunotnes, vēja šalkām zaļā lapotnē un putnu dziesmām, tamdēļ tai dots skaidrs un nesamākslots apakšnosaukums - «Pavasara simfonija». Darbs pirmatskaņots 1841. gada 31. martā Leipcigā, pie diriģenta pults stājoties Roberta Šūmaņa laikabiedram Fēliksam Mendelszonam.

Turpat Leipcigā 38 gadus vēlāk pirmatskaņots arī Johannesa Brāmsa Vijoļkoncerts Re mažorā, kas veltīts sava laika izdaudzinātākajam vijoļspēles virtuozam Jozefam Joahimam. Vijoļkoncerts sarakstīts grodā Bēthovena tradīcijā, taču tajā ieskanas arī spilgti ungāriski motīvi. Savas tehniskās sarežģītības dēļ tas savulaik saukts par koncertu pret vijoli, tomēr jau vairāk nekā gadsimtu Brāmsa Vijoļkoncerts saista solistus visā pasaulē.

Šajā koncertsezonā «Sinfonietta Rīga» atkal atgriežas vēsturiskajā Amatu ielas namā. Domājot par saviem uzticamajiem klausītājiem, ir sagatavotas daudzas aizraujošas koncertprogrammas, kurās kopā ar kamerorķestra mūziķiem uz Lielās ģildes skatuves dēļiem kāps izcilas mūzikas personības, norisināsies jau tradicionāli un publikas iecienīti festivāli.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.

Svarīgākais