Novados

Intervija ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.

Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.

Par Covid ekonomisko seku pārvarēšanu, par to, kā Tukumā raugās uz administratīvi teritoriālo reformu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Normundu Reču.

Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) uzņēmusies iebilst pret to, ka Covid-19 seku mazināšanai aizlienētos vairāk nekā četrus miljardus eiro palaist apritē uzņēmusies tikai un vienīgi Latvijas valdība bez pašvaldību līdzdalības.

Ārzemnieki ik gadu Latvijā iegādājas īpašumus kopumā par vairākiem simtiem miljonu eiro, pērkot dzīvokļus, mājas, apbūves gabalus, pat neapdzīvojamas telpas. Neskatoties uz ierobežojumiem, ārvalstnieki atrod iespēju tikt arī pie lauksaimniecības zemēm Latvijā. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu fiziskajām personām piederošās lauku zemju platības dubultojušās. Ja Latvijai nāksies atcelt esošos ierobežojumus, kā to pieprasa Eiropas Savienības tiesa, pašmāju zemnieks, iespējams, drīz vairs nebūs saimnieks savā zemē, bet būs spiests nomāt zemi no ārzemnieka.

Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot administratīvi teritoriālo reformu (ATR).

Lielai daļai Auces un tuvākās apkaimes iedzīvotāju iepirkšanās tuvajā Lietuvas pilsētā Naujoji Akmenē ir regulāra ikdienas sastāvdaļa. Lai arī Aucē ir gana daudz pārtikas veikali, arī degvielas uzpildes stacija, tomēr izvēle ir par labu Lietuvai. Kāpēc? Atbilde, domājams, visiem zināma – kaimiņos ir lētāk. Neatkarīgā nolēma veikt nelielu eksperimentu – vai patiesi ietaupījums ir tik būtisks, lai vismaz reizi nedēļā mērotu ceļu uz Lietuvu.

Mūsu kaislība ir rotas. Tās iztēloties, radīt ideju par rotu, to realizēt un dalīties ar jums. Katra rota ir kā daļiņa no mūsu pasaules, kurā katram ir iespēja ieskatīties.

…mirkli apstājies, un aplūko Latvijas dabu sev apkārt…, mēs esam izveidojuši Dabas gardumu māju, lai Tu, gardēdi, baudītāj un veselīgā dzīvesveida piekritēj vari šo Latvijas dabu arī sagaršot... katram auglim un odziņai piešķiram īpašu garšu… īstu Latvijas dabas garšu...

Mārupes pamatskolas jaunā korpusa būvniecība, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pārbūve un Jaunmārupes bērnudārza celtniecība ieies vēsturē ar jaunu pieeju sabiedrisko ēku projektēšanā un būvniecībā Mārupes novadā. Projekti tapuši būvniecības informācijas modulēšanas vidē (BIM), kas dod iespēju daudz ātrāk un kvalitatīvāk sagatavot būvprojektu. Pagaidām šāda pieeja projektēšanai ir pašvaldības iniciatīva, bet plānots, ka ar 2026. gadu projektēšana BIM vidē būs obligāta visu pašvaldības un valsts objektu būvniecībai.

Pēdējo trīs četru gadu laikā Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi sadarbību ar novada iedzīvotājiem, radot dažādas platformas, lai iedzīvotāju viedokļi un idejas nonāktu līdz pašvaldībai, tiktu izdiskutētas un iespēju robežās realizētas.

Ne jau tikai Mārupes novada, bet gan visas pasaules attīstība ir tiešā veidā saistīta ar zaļu domāšanu un dzīvošanu, tāpēc Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi tādu projektu ieviešanu, kam līdz šim nav prototipu Latvijā.

Dažādi dati liecina, ka transports un loģistika sastāda 10 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tostarp pārvadājumi caur ostām, pa dzelzceļu un sauszemi. Lai arī vēl pirms desmit gadiem nozarei tika pievērsta liela uzmanība un Latviju saucām par tranzīta valsti un saskatījām labas perspektīvas tās attīstībai, nozare pakāpeniski sabrūk. Sarūk jūras un dzelzceļa pārvadājumi, kā arī autotransporta pārvadājumu uzņēmumus pēdējos gados vajā dažādas problēmas, kas neļauj tai augt un attīstīties. Daļa no problēmām nav risināma valsts līmenī, taču daļu varētu atrisināt, ja vien valdība būtu ieinteresēta.

Mārupes novada pašvaldības lielākais izaicinājums ir spēt nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru strauji augošam iedzīvotāju skaitam, kuriem nepieciešamas arī labiekārtotas ielas un ūdenssaimniecības pakalpojumi.

Lai arī kalendārā nekādi nevaru atrast 32. augustu, acīmredzot tas ir noslepenots datums, kurā valda vienīgi prieks. Tiem, kuri nevar atrast šo dienu kalendārā, ieteikums doties uz Mārupes restorānu „32. augusts”, jo tur katra diena ir piepildīta ar prieku.

«Coffee STOP» rūpējas par to, lai ik viens mārupietis un Mārupes viesis varētu baudīt izcilu kafiju.

Mārupē pirms pieciem mēnešiem durvis vēra kafejnīca „Maxi Pizza”, piedāvājot daudzveidīgu ēdienkarti. „Maxi Pizza” par izsalkušiem vēderiem jau septiņus gadus rūpējas arī Baložos. Kafejnīcas vadītājs Jānis Saulītis ir pārliecināts, ka kvalitatīvs ēdiens ir pats būtiskākais faktors, lai klients atgrieztos vēl un vēl, tāpēc kvalitātes zīme „Maxi Pizza” tiek turēta augstā godā.

Neatkarīgā sarunājas ar Mārupes novada domes izpilddirektoru Kristapu Loču.

Uzturēt kārtību uz ceļiem Valsts policijai kopš 2008. gada palīdz fotoradari, kas automātiski fiksē autobraucēju pārkāpumus, lielākoties – ātruma pārsniegšanu. Taču patlaban Latvijā testa režīmā darbojas arī ierīces, kas automātiski novērtē braucēju rīcību pie luksofora aizliedzošās (sarkanās) gaismas un sabiedriskā transporta joslā un pārkāpuma gadījumā to nofiksē. Šobrīd šādu kontroles tehnisko līdzekļu lietderību vērtē Satiksmes ministrijā izveidotā starpinstitūciju darba grupa.

Saeimas pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma konsolidētā versija vienā dokumentā būs izlasāma labākajā gadījumā šīs nedēļas beigās, līdz ar to Valsts prezidentam Egilam Levitam būs atvēlēts ļoti īss laiks likuma izvērtēšanai. Pašvaldības jau laikus nāk prezidentam talkā un gatavo pamatojumu, kādēļ likums nosūtāms atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai.

Šobrīd, kad pasaules ekonomiku ar kājām gaisā ir apgriezis Covid-19, kā vēl nekad agrāk uzņēmējiem, sākot no lielajām ražotnēm, līdz pat ziedu audzētājam, ir nepieciešams valsts atbalsts un sabiedrības izpratne, ka, pērkot vietējās izcelsmes produkciju, mēs palīdzam atveseļot gan valsts, gan katra uzņēmīga cilvēka ekonomisko situāciju.