Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.
Parks ar vēsturi
Vidusezera krastā izveidotajā Vecajā parkā aug dažādu koku un krūmu sugas, bet parka ūdens tilpnēs darbojas strūklakas. Parks ir labiekārtots ar atpūtas vietām un soliņiem. Cauri parkam ved arī asfaltēti celiņi un jaunizveidotas koka laipas, tāpēc šī teritorija ir jauka pastaigu un velotūristu atpūtas vieta. Vidusezera platība ir 3,5 ha, dziļums ‒ 6 m. Tas nav piemērots peldēšanai, bet ir laba slidošanas vieta ziemā. Šo teritoriju iecienījušas meža pīles, gulbji, bebri un vāveres.
Veco parku ir iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi ne tikai lēnām pastaigām un dabas baudīšanai, bet arī aktīvai atpūtai, nūjošanai, velobraukšanai, vingrošanai. Parka teritorijā ir labiekārtota āra vingrotava, kas ir pieejama visu cauru diennakti. Parka vidū atrodas viesnīca - restorāns “Brūzis”, kur var iegādāties atspirdzinošus dzērienus, kā arī nobaudīt gardu maltīti.
Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens 1901. gadā pirmo reizi elektrībā pārvērta Abula upes spēku, vecā muižas ēkā, kas atradās Vidus ezera krastā, ierīkojot ūdensratu ar ģeneratoru. 1913. gadā P. Līvens uzbūvēja tā laika modernāko HES Baltijā. Vēsturiskā ēka pārbūvēta, bet tai līdzās vēsturiskajā vietā atrodas jauna HES, celta 1999. gadā. Vidusezera krastā atrodas 14. gs. celtās Vācu ordeņa pils drupas.
Dodoties cauri parkam, var nonākt līdz ūdenskritumam, kas no Tepera ezera ietek Abula upītē. Pie ūdenskrituma ir labiekārtota atpūtas vieta mierīgai dabas baudīšanai.
