Lasāmgabali

Divi pirmie gadi pēc Latvijas Republikas lielās jubilejas ir devuši atbildi uz jautājumu, vai latviešu tauta un valsts pastāvēs vēl nākamos 100 gadus. Nē, latviešiem vēl atlicis laiks starp 14 līdz 40 gadiem – labi ja divām, bet varbūt jau mazāk nekā vienai paaudzei.

«2020. gads mums iemācīja neko uz priekšu neplānot, bet tas nenozīmē, ka mēs nedrīkstam sevi teleportēt uz sapņu spārniem un iztēloties iespējas, kas šogad nāks un kā tās tiks izmantotas. Pasapņot, nekam nepiešķirot konkrētību, mums taču nav aizliegts,» saka pazīstamā psihoterapeite Aina Poiša.

Kopš pagājušā gada maija pirmās nedēļas, tas ir brīža, kad Neatkarīgā sāka iznākt digitālā formā, Neatkarīgās lasītāju skaits ir trīskāršojies. Šobrīd rakstu kopējais skatījumu skaits pārsniedz 7 miljonus. Šie ir raksti, kas pagājušajā gadā ir izraisījuši vislielāko lasītāju interesi.

Gadumiju latvju bāleliņi sagaidīja ar uztraukumu un pat baiļu trīsām sirdī – pastāvēja pamatotas bažas, ka svētku uzrunu tautai sadomās teikt nevis no Ziemassvētkiem uzkavēties piekritušais Grinčs, bet Kariņpaps un - lai dieviņš un aizejošā kovidžurka nogrābstās - arī prezidentīgais Levits.

Ļoti daudziem izglītotiem Latvijas cilvēkiem es piedāvāju izlasīt pravietojumu – nākotnes vīziju un aicināju izteikties, par kuru laikmetu, viņuprāt, ir runa nākotnes tēlojumā:

Kristīgā baznīca simtiem gadus piepildīja dievnamus ar cilvēkiem un ziedojumu traukus ar naudu, Ziemassvētkos parādot Dievu, kurš kā jaundzimušais neatšķiras no jebkura cita jaundzimušā un ļauj palūkoties uz sevi jebkuram tā, kā to drīkstētu tikai viņa vecāki.

Tūkstošiem sveču gadā, vairāk nekā simt sveces ik dienu – neatlaidīgi biedrība “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” soli pa solim iet savas idejas – jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem grupu mājas – īstenošanas virzienā. Lai gan šis Covid-19 zīmē aizejošais gads ir pārbaudījums arī dienas centra darbnīcai, sveču liešana nav apstājusies, un darbnīcā ir liela rosība.

Coivd-19 ierobežošanas pasākumu dēļ šogad liegta iespēja apsveikt savus draugus un radus klātienē. Lai sagādātu taustāmu apsveikumu, nekas cits neatliek kā dāvanu vai apsveikuma kartīti sūtīt ar kāda piegādes uzņēmuma starpniecību. Diemžēl tieši šogad apsveikumu kartītes nosūtīšana pa pastu ievērojami sadārdzinājusies.

Ziemassvētku sajūta vienmēr bijusi ne tikai piparkūku smaržā un priekā par skaisti rotātu eglīti, bet arī Ziemassvētku tirdziņu īpašajā atmosfērā. Šogad arī viss notiek, taču nedaudz citādi - Ziemassvētku gadatirgus notiek virtuāli tiešsaistē. Šo ideju izlolojusi un īstenojusi labdarības organizācija "Dr. Klauns".

Prognozējama kā kovidmediju un TV “Kovidorāmas” prieki par kārtējiem kovidrekordiem un stacionēto pacientu skaita maģiskās 1000 cilvēku robežas pārsniegšanu iestājās arī gada īsākā diena, saulgrieži un kaut kur pat astronomiskā ziema.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Jēgers un Osokins, Zemītis un Kerēvica, Ābelīte un Anmary, Freidenfelds un Komarovska.

Kristietība ir divu tūkstošu gadu laikā pielāgojusi sevi valdnieku un bodnieku vajadzībām, kuru piepildījums ir Ziemassvētki.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Pāri latvju zemei pārlaidās tumsas, šausmu un baisu priekšnojautu ēna – tauta gaidīja Melno ceturtdienu, kad valdība lems par Ziemassvētku un Jaungada aizliegšanu, kā arī jauniem ierobežojumiem. Par to, ka nekas labs nav gaidāms, liecināja jau iepriekš Kariņpapa paustais ‒ viņš beidzot bija ticis skaidrībā ar komata likšanas vietu savā citātā un teica: “Draugi nav labi! Un radi arī ne. Mums ir iespēja kopīgi izmantot svētku klusuma periodu, lai būtiski samazinātu saslimstību ar Covid-19. Klusā perioda ierobežojumi stāsies spēkā no 21. decembra uz vismaz trīs nedēļām. Tie neparedzēs pārvietošanās ierobežojumus,” solīja lāga Kariņpaps.

Lielisks papildinājums tumšajiem decembra vakariem ir krāšņas filmas Ziemassvētku un Jaungada noskaņās. Lietotne «Shortcut» piedāvā tematiski piemērotas filmas visdažādākajām gaumēm, kas mirdzošu prieku un gaišu svētku sajūtu atnesīs gan lieliem, gan pašiem mazākajiem skatītājiem.

Mēs lepojamies ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, tādēļ ir svarīgi zināt, ka ļoti nozīmīga loma šajā apstāklī ir “Latvenergo” Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES), kura ierindojas starp pašām lielākajām Eiropas Savienībā. Šomēnes aprit 55 gadi, kopš 1965. gadā tika iedarbināts pirmais no desmit Pļaviņu HES hidroagregātiem, tāpēc aicinām atskatīties vēsturē, kā tapa Latvijas energosistēmai un visai ekonomikai tik nozīmīgā ražotne.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Pauls un Osokins, Šimkus un Kalniņa, Leļlu teātris un Orķestris «Rīga».

«Es gadus neskaitu un, godīgi sakot, dažkārt pat nezinu, cik man to gadu ir. Deviņdesmit? Johaidī! Kur es tik ilgi esmu nodzīvojusi! Un, paldies dievam, vēl ar veselu saprātu,» saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētā aktrise Velta Skurstene. Viņa kā allaž ir optimisma un dzīvotprieka pilna. Šodien, 19. decembrī, cienījamā skatuves māksliniece pārkāpj savas dzīves 90 gadu slieksni.

Latvijas vecpilsētu lielā sāpe ir vēsturisko ēku stāvoklis – daudzām no tām ir īpašnieki, kuri nevar atļauties ieguldīt ēku arhitektoniskajā izpētē un atjaunošanā, tāpēc nami pamazām iet bojā. Pašvaldības šo problemātiku risina dažādi – Ventspils izvēlējusies ceļu, lai ieguvēji būtu visi – pilsētnieki, kuri var baudīt vēsturisko ēku atjaunoto burvību; māju īpašnieki, kuriem tiek samaksāta ēkas brīvā tirgus vērtība un tiek noņemtas rūpes par īpašuma tālāko likteni; uzņēmēji, kuriem pieejamas telpas vēsturiskās mājās, kuras atrodas stratēģiski izdevīgās vietās; pašvaldība, kurai ar mūsdienīgām ofisu telpām ir iespēja pilsētai piesaistīt jaunus darba devējus.

Uzņēmējs un ekspremjers Vilis Krištopans, kurš jau vairākus gadus dzīvo savā lauku īpašumā Neretas novadā, atklāj, ka šādu vietu, kur var mierpilni distancēties, apskaustu gan spāņi, gan itāļi. Apdarot saimniecībā nepieciešamos darbus un domājot par jauniem projektiem, Krištopans aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Kā somi kļuva par varoņiem Ziemas karā pret padomju iebrucējiem? Atbildei izmantojama arī padomju laiku anekdote par pēdējiem vārdiem, kādus esot teicis Lielā tēvijas kara ikonogrāfijas personāžs Aleksandrs Matrosovs: “Pī, pī, pī, pasalīdēju” (arī “neredzēju”, “slidens”, “ledus” “kailsals” vai “sals” atkarībā no tā, kāda anekdotes variācija tiek latviskota).