SIA “Daiļrade koks” ir trešais lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums valstī, kurš sekmīgi darbojas eksporta tirgos un ik gadu kāpina apgrozījumu. Salīdzinājumam: 2014. gadā uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 19,6 miljoni eiro, tai skaitā eksports 11 miljonu apmērā, bet 2020. gads noslēdzies ar vairāk nekā 25 miljonu eiro apgrozījumu, tai skaitā vairāk nekā 20 miljonus veido eksports.
Par uzņēmuma darbību un attīstību intervija ar valdes priekšsēdētāju Andri Jansonu.
SIA “Daiļrade koks” struktūra nav viendabīga. Tā ietver gan vairākas ražotnes, gan veikalus, gan noliktavu un biroju sadaļu.
Tā tas ir, jo mūsu uzņēmums pārstāv ne tikai mēbeļu ražošanu un loģistiku, bet arī tirdzniecību. Ražotnes izvietotas vairākās vietās - Tukumā atrodas divas lielas ražotnes, mēbeles izgatavojama arī Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Mūsu uzņēmuma pārziņā ir arī daudziem atpazīstamais mēbeļu veikals “Čiekurs” Rīgā, kā arī mēbeļu furnitūras veikals “DK Furnitūra”. Tāpat Rīgā izvietotas arī noliktavas un atrodas centrālais birojs. Līdz ar to var teikt, ka mūsu uzņēmuma darbība atstāj ekonomisko ietekmi uz vairākiem Latvijas reģioniem. Kopumā šobrīd uzņēmumā ir ap 670 strādājošo.
Tā kā viena no “Daiļrade koks” struktūrām ir mēbeļu salons “Čiekurs”, tad jārunā arī Covid-19 pandēmijas kontekstā, jo mēbeļu tirdzniecība nu jau vairākus mēnešus ir aizliegta. Cik pamatots, jūsuprāt, ir šis aizliegums?
Tas ir pilnīgs absurds, jo mēbeļu veikalos nekad nav daudz cilvēku. Pārsvarā tie ir plaši saloni ar simtiem un pat tūkstošiem kvadrātmetru lielu platību, kurā nav iespējama cilvēku drūzmēšanās - pamatā vienam cilvēkam ir 100 un vairāk kvadrātmetru brīvas telpas. Mums nav nekādu ierobežojumu, lai īstenotu pat visstingrākos vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumus, tai skaitā platību vienam veikala apmeklētājam, distances ievērošanu starp pārdevēju un pircēju, sejas maskas un roku dezinfekciju. Es uzskatu, ka mēbeļu tirdzniecības ierobežojumi ir ļaundarība ekonomikai, jo, neiedziļinoties situācijā, tiek pieņemti absurdi lēmumi.
Novērojumi liecina, ka, neskatoties uz ierobežojumiem un pandēmiju, cilvēki vēlas labiekārtot savas mājvietas un iegādāties mēbeles. Nereti mēbeles, kas iegādātas pēc pasūtījuma internetā, mājās aizvestas, neatbilst vēlmēm un izmēriem. Šādos gadījumos prece tiek atgriezta, un, kārtojot ar to saistītos dokumentus, cilvēki daudz vairāk ir pakļauti inficēšanās riskiem iesaistīto personu kabinetos un gaiteņos, nekā sarunā ar konsultantu veikala plašajā salonā. Klātienes konsultācijās rezultāts vienmēr ir labāks un preču atgriešana notiek nesalīdzināmi retāk.
Kā jūs risināt veikala darbinieku jautājumu? Vai prasāt no valsts dīkstāves pabalstus vai cita veida atbalstu, lai veikalu pēc ierobežojumu atcelšanas varētu nekavējoties atvērt?
Mēs no valsts neesam prasījuši pilnīgi nekādu atbalstu. Visi darbinieki strādā - gan ne kā pārdevēji konsultanti, bet lietderīgi izmanto laiku, lai kārtotu noliktavas, apstrādātu interneta pasūtījumus un veiktu citus darbus. Viss notiek - darbinieki strādā un saņem algu.
Vai Covid ierobežojumus novērojat arī eksporta tirgos?
Nebūt, nē! Eksports ir tas stūrakmens, kurā mūsu darbība ne tikai nav sabremzēta, bet ir aktivizējusies. Pieprasījums pēc mēbelēm eksporta tirgos ir ļoti liels. Tieši šī iemesla dēļ uzņēmums var atļauties saglabāt kolektīvu un neprasīt atbalstu no valsts arī veikalu darbiniekiem.
Es pat teiktu, ka eksporta tirgi ir tik aktīvi kā nekad vēsturē - praktiski trīs līdz četrus mēnešus uz priekšu visas ražošanas jaudas ir aizņemtas.
Ar ko ir saistīts pieaugošais pieprasījums?
Mēs esam par to domājuši. Piebildīšu, ka pieprasījums pēc mēbelēm pēdējo četru piecu mēnešu laikā ir audzis ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iespējams, ka tas saistīts ar pandēmijas uzliktajiem ierobežojumiem, kas liedz cilvēkiem tērēt naudu izklaidei, ceļojumiem, restorānu apmeklējumiem, un vairāk laika tiek pavadīts mājās. Tā nu cilvēks sēž mājās, skatās apkārt un nolemj kaut ko uzlabot savā dzīvesvietā, lai justos tur ērti un mājīgi. Zināms, ka daudzi taisa remontus un līdz ar to vēlas iegādāties arī jaunas mēbeles.
Kas ir eksporta tirgos vispieprasītākais “Daiļrade koka” ražotais sortiments?
Vislielāko eksporta tirgus daļu veido bērnu un jauniešu mēbeļu kolekcijas. Mums ir ļoti lieli klienti, kuri strādā ar interneta piegādēm, līdz ar to nav nepieciešamības strādāt ar klientiem klātienē un Covid-19 ierobežojumi neatstāj būtisku iespaidu.
Bērnu un jauniešu mēbeļu sortimentam aktīvi pievērsāmies jau 2008.-2009. gada krīzes laikā, jo sapratām, ka šajā nišā pieprasījums ir un būs. Mēbeļu pirkšanu nevar atlikt, ja mājā ir ienācis zīdainītis. Arī tad, ja bērnam ir vajadzīga lielāka gulta, krēsls un galds, vecāki tos iegādāsies arī krīzes laikā. Laika gaitā šo nišu esam ļoti labi attīstījuši. Kad pēdējo reizi biju Ņujorkā, biju patīkami pārsteigts, ka vienā no Ņujorkas prestiža rajona mēbeļu saloniem bērnu mēbeļu sektorā no piecām pieejamām kolekcijām trīs bija ražotas Latvijā - divas no tām bija “Daiļrade koka” rūpnīcās ražotās kolekcijas. Tas apliecina, ka Latvija nav nemaz tik maza -
uz katras nosūtītās mēbeļu kastes mēbeļu tirgotājiem ASV un Kanādā ir uzraksts Made in Latvia - tas ir mūsu veids, kā popularizēt Latviju pasaulē.
Bērnu mēbelēm ir īpaši kritēriji - visi vēlas, lai bērni augtu veselīgā vidē, turklāt mēbelēm jābūt ekoloģiski drošām. Vai sekojat līdzi arī šim aspektam?
Jā, turklāt ļoti pragmatiski. Bērnu mēbelēm tiek izmantoti ekoloģiski materiāli un apstrāde notiek ar krāsām un lakām uz ūdens bāzes. Tāpat kā citām mēbelēm, arī bērnu mēbelēm mēs pamatā izmatojam plātņu materiālus, kas ir sertificēti kā ekoloģiski izstrādājumi.
Vai izmantojat Latvijā iegūtas izejvielas un materiālus?
Nedaudz! Masīvkoku ražošanā izmantojam pavisam nedaudz, tikai tur, kur vajadzīga konstrukciju stingrība. Visbiežāk tas ir bērzs, priede un ozols. Bērzu un priedi varam iegādāties Latvijā, bet ozolu izdevīgāk pirkt Vācijā un citās Eiropas valstīs, kur ozoli aug labāk. Importējam arī saplākšņu materiālus. Tos piedāvā arī “Latvijas finieris”, bet tas ir salīdzinoši dārgs materiāls, tāpēc izdevīgāk to ir iegādāties citās valstīs. Piebildīšu, ka mēbeļu rūpniecībā
visbiežāk lietotos materiālus - MDF, laminātus un skaidu plāksnes Latvijā neražo vai ražo nepietiekamā apjomā vai sortimentā, tāpēc mēs ļoti daudz plātņu materiālus importējam.
Kā ir izveidojusies tāda situācija, ka mežu zemē Latvijā nav pietiekami attīstīta koksnes pārstrādes rūpniecība, tai skaitā MDF, laminātu un skaidu plākšņu ražošana?
Viena liela skaidu plātņu rūpnīca jau ir - “Bolderāja Ltd” (“Kronospan Riga”), bet ar to nepietiek, jo viņi pārsvarā orientējas uz OSB un mēbelēm paredzēto materiālu sortiments ir relatīvi šaurs. Kāpēc nav vēl kāda - to vajadzētu jautāt valsts investīciju politikas veidotājiem, jo šīs jomas attīstība cieši saistīta ar lielām investīcijām un kopējo investīciju vidi mūsu valstī. Ar esošajiem ražotāju resursiem Latvijas mēbeļu ražotājiem nepietiek. Es uzskatu, ka šī ir brīva niša, kurā pie atbilstošas investīciju politikas kokapstrādes uzņēmumi varētu attīstīties.
Materiālus, kuru cena un kvalitāte ir mums pieņemama, iegādājamies no Latvijas ražotājiem - pārsvarā tas ir jau minētais masīvkoks un atsevišķos gadījumos, kad vajadzīgas ļoti liela izmēra plātnes, tad arī no “Latvijas finiera”, bet pārējo nākas importēt.
Arī liekti līmēto koksnes materiālu izgatavošanai bērza lobīto skaidu mēs ievedam no Krievijas, Somijas, Lietuvas un citām valstīm. Tāpat cēlkoku nažfinieri - riekstkoku, ozolu un citus kokus Latvijā neviens neloba vai arī, ja ražo, sortiments un kvalitāte ir neatbilstoša.
Neskatoties uz to, ka nākas importēt izejmateriālus, jūsu uzņēmumā pievienotā vērtība, kas ienāk Latvijas ekonomikā ir visai ievērojama...
Jā, Latvijā paliekošā pievienotā vērtība ir pietiekami liela. Kā vienu no raksturlielumiem varu nosaukt gada laikā nomaksātos nodokļus - pērn tie bija 3,3 miljoni eiro. Tāpat jau pieminētās darba vietas dažādu reģionu cilvēkiem.
Vai SIA “Daiļrade koks” plāno investīcijas ražošanas paplašināšanā?
Jā! Mēs sistemātiski realizējam projektus, kas dod iespēju paplašināt ražošanu. Arī šogad investēsim līdzekļus ražošanas attīstībā Valmieras ražotnē, kur paredzēta vecās apdares līnijas nomaiņa un papildus vēl arī pilnīgi jaunas krāsošanas līnijas uzstādīšana, kas paredzēta tieši ūdens bāzes krāsu uzklāšanai. Kopumā šogad ražošanas attīstībā ieguldīsim aptuveni 2,6 miljonus eiro. Ražošanas paplašināšana ir tiešā veidā saistīta ar pieprasījuma pieaugumu, un šogad attiecībā pret aizvadīto gadu plānots kāpināt apgrozījumu vismaz par 10 procentiem.
Vai ir jauni produkti vai arī jau esošā sortimenta ražošanas jaudu palielināšana?
Gan, gan! Esam atraduši jaunus klientus, kuriem vajag produktus, kādus līdz šim neesam izgatavojuši, tāpat arī pasaulē valdošais augstais mēbeļu pieprasījums liek mums domāt par jaudu palielināšanu esošā sortimenta ražošanai. Protams, jaunu klientu piesaiste Covid apstākļos ir sarežģītāka, jo nevaram satikties klātienē, nevaram rezultatīvi komunicēt ar dizaineriem, taču kaut kā uz priekšu tiekam.
Vai ražojat tikai uzņēmuma ietvaros dizainētos izstrādājumus?
Nē, ir veikalu ķēdes, kam piegādājam savu dizaineru izstrādātos produktus, kā arī mums ir pasūtītāji, kuriem izgatavojam viņiem vēlamo produkciju.
Mēs esam pārliecināti, ka bez ieguldījuma dizainā produktu nevar pārdot, tāpēc mēbeļu dizainam pievēršam ļoti lielu uzmanību un sekojam līdzi jaunākajām tendencēm. Piemēram, mūsu spēcīgākajā nišā - bērnu un jauniešu mēbeļu modē šobrīd valda balti vai pelēki krāsots koks ar ozolkoka akcentiem. Šīs mēbeles varētu saukt par zviedru stila mēbelēm, kas ir ļoti populāras ne tikai Eiropā, bet arī ASV.
Kāda ir Latvijas kokrūpniecības, tai skaitā mēbeļu ražošanas perspektīva?
Jau tagad situācija ir samērā laba - ja nekļūdos, šajā nozarē strādā ap 40 tūkstoši cilvēku, un nozare dod vairāk nekā 20% no valsts IKP. Tie nav slikti rādītāji kopējā tautsaimniecībā, taču vēl ir milzīgs neizmantots potenciāls. Paskatīsimies kaut vai uz mūsu dienvidu kaimiņiem lietuviešiem, kur mēbeļu ražošanas joma ir divdesmit reizes lielāka nekā Latvijā. No mūsu uzņēmumiem neviens pat blakus nestāv Lietuvas lielajām rūpnīcām. Arī Igaunijā šī joma ir daudz attīstītāka. Mēs esam aizgulējušies startā, kaut arī Latvijā šīs nozares attīstībai ir lielisks potenciāls. Vai mēs spēsim panākt mūsu kaimiņvalstis?!
