«Lorenss nevienu nebija nogalinājis, cietumā viņš nonāca dēļ dažiem finansiāliem darījumiem. Un man patīk, ka viņā ir goda kodekss – lai kādos apstākļos viņš būtu uzaudzis, par savējiem Lorenss kritīs un celsies, un savējos viņš nekad nenodos. Un tas ir brīnišķīgi,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.
Viņš ir Lorenss kanāla TV3 seriālā «Nemīlētie», kas pirmdien, 22. februārī, pulksten 21.05 (un turpmāk no pirmdienas līdz ceturtdienai) atgriežas pie saviem skatītājiem ar jauno sezonu «Svešie».
Seriāls ir veidots, balstoties uz lietuviešu autora Edvīna Kaleda (1965) triloģijas «Nemīlētie», «Svešinieki» un «Nolādētie» grāmatu notikumiem, kas savukārt balstīti uz patiesiem notikumiem. To veido skatītāju iemīļoto seriālu «Viņas melo labāk» un «Radiņi» producentu kompānija «Videometra» (producenti Audrus Janušausks un Rimvids Martinaitis) un Lietuvā pazīstamais režisors Raimunds Baņonis, kurš Lietuvā veidojis jau vairāk nekā desmit seriālus.
Arī jaunajā sezonā galvenās lomas atveido skatītāju jau iepazītie un iemīlētie varoņi - Artūrs Dīcis (Oskars Zīle), Edijs Zalaks (Artūrs Vanags), Elīna Bojarkina (Ieva Vanaga), Zane Daudziņa (Valērija Makare), Ģirts Rāviņš (Normunds Vanags), Ģirts Ķesteris (Zigurds Makars), Egons Dombrovskis (Raimonds Katlaps), Rēzija Kalniņa (Sofija Zīle), Gundars Grasbergs (Lorenss) un vairāki citi.
Seriāla «Nemīlētie» jaunā sezona «Svešie» vēsta par jau iepazīto varoņu likteņiem, izvēlēm un lēmumiem, atšķetinot savējos no svešajiem.
Seriāla varoņi ir cīnītāji, kas reizēm nozīmē būt pašam par sevi, jo uzticēšanās svešajiem var maksāt augstu cenu. Kāds tiks nodots un piekrāpts, bet, neraugoties uz to, saglabās lepnumu. Cits iepazīs mīlestību kā sāpīgu cīņu, kas sākas un beidzas, bet rētas paliek. Citam katru dienu nāksies mosties uzbrukuma gaidās. Taču varoņiem skaidrs ir viens: karā visi līdzekļi ir atļauti - meli, mahinācijas, nodevība, atriebība un, protams, mīlestība. Un tam visam pa vidu svešie, kuriem uzticēties nedrīkst.
«Tas ir seriāls par normāliem cilvēkiem. Viņi nav veiksminieki, viņi nav intelektuāļi, bet viņi ir cilvēki, kāda, būsim atklāti, ir mūsu sabiedrības lielākā daļa - cilvēki, kuri sitas pa dzīvi, kā nu māk un kā sanāk. Un šie stāsti ir ļoti skaudri, un tas reizē ir aizkustinoši, jo - patiesi,» saka Lorensa lomas atveidotājs Gundars Grasbergs.
Seriāla pirmās sezonas filmēšana bija pagājušajā vasarā, un šobrīd notiek aktīvs darbs, filmējot otro sezonu. Pirmās sērijas jau uzfilmētas un paralēli tiek filmēts tālāk.
Taujāts, cik viegla vai sarežģīta viņam ir no cietuma iznākušā Lorensa loma, aktieris atteic, ka savā ziņā līdzīga loma viņam ir jau bijusi. Tā bija titulloma izrādē «Voiceks» - vācu ekspresionista Georga Bīhnera lugā par Voiceku, kurš greizsirdībā un izmisumā nogalina savu mīļoto Mariju. 2012. gadā Nacionālajā teātrī to iestudēja Krievijas teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs. «Režisora vēlme bija paņemt cilvēku visvienkāršāko, un es gāju meklēt prototipus pie Centrālās stacijas, uz Centrāltirgu. Vēroju viņu izpausmes, lai varētu noķert to, kas galīgi neesmu es. Jo arī Serebreņņikovs teica, ka mēs esam intelektuāļi, ka mums galvā ir acīmredzami citi domāšanas procesi, ka mēs vispirms analizējam un tikai tad kādu reakciju no sevis izpaužam, bet tur, pie cilvēkiem visvienkāršākajiem, viss notiek citādāk. Jau toreiz ap šo tēmu palauzījos, un šajā darbā ir kaut kas līdzīgs.»
Aktieris atzīst, ka viņam arvien vairāk iepatīkas Lorenss, un viņš jau spēj savu atveidojamo varoni iemīlēt. «Viņš ir brīnišķīgs cilvēks. Seriāla otrajā sezonā atklājas, ka viņš ir uzaudzis bērnunamā, bez vecākiem. Vēlāk viņam bija audžuvecāki - audžutēvs bijis ļoti dīvains, un to nekādi nevarēja nosaukt par normālu ģimeni. Kā gan šādam cilvēkam dzīvē izsisties?... Viņš kļūst par spurainu ezi, kurš par savu vietu cīnās ar zobiem un nagiem, un ļoti bieži turpat līdzās ir kriminālās struktūras. Lorenss nonāca cietumā finansiālu darījumu dēļ, uzņemoties vainu uz sevi, lai nebūtu jānodod sabiedrotie, bet - viņš nevienu nebija nogalinājis,» tā Gundars iepazīstina ar savu Lorensu. «Un man patīk, ka viņā ir goda kodekss - lai kādos apstākļos viņš būtu uzaudzis, viņa pārliecība ir, ka savējie ir savējie. Viņš nav sūdabrālis - katrs, kurš kādā brīdī viņam ir palīdzējis, ir iekļauts draugu lokā, un ar viņiem viņš vienmēr rēķināsies. Par viņiem Lorenss kritīs un celsies, un savējos viņš nekad nenodos. Pat paša dzīvība viņam nav tik svarīga, kā palīdzēt savējiem. Un tas ir brīnišķīgi,» aktieris uzskata. Viņš atgādina, ka pirmās sezonas beigās Lorenss nošāva Makara (oligarhs un augsta līmeņa bandīts) nolīgtu killeru, kuram bija jānovāc viņa draugs Zīle un viņa tēvs Mārtiņš (Juris Lisners). Glābjot savējos, viņš bija gatavs nogalināt, bet pirms tam nevienu nebija nogalinājis un cietumā bija citu iemeslu dēļ.
Mazliet paverot jaunās sezonas priekškaru, Gundars atklāj, ka šajā sezonā Lorenss pirmoreiz mūžā pa īstam iemīlēsies un mīlestības dēļ būs gatavs mainīties. Tas beigsies ļoti, ļoti traģiski, bet vismaz uz sekundi viņš no nemīlētā kļūs par mīlēto. Un tad ar lielu gāzienu attapsies kā svešais…
«Šis darbs ir labs un interesants ar to, ka tas pamatojas uz reāliem notikumiem, un šajā sezonā notikumi ir vēl pārdomātāki, vēl labāk savērpti,» uzskata Lorensa lomas atveidotājs, uzsverot, ka darbs šai seriālā viņam ir brīnišķīga kino pieredze. «Raimunds Baņonis ir augsta līmeņa profesionālis, īsts «kinošņiks», studējis Maskavā. Viņš strādā ļoti nopietni, nekādas atlaides nedod, un es izbaudu katru mirkli filmēšanas laukumā. Ja aktierim gadās režisors, kurš viņu pamāca, pabīda tas ir ļoti vērtīgi, jo kino pieredzi nevienā skolā nemāca.»
Taujāts par tikmēr notiekošo Nacionālajā teātrī, Gundars atteic, ka teātris aiztaisīts nav, darbs notiek, bet viņam šobrīd nav neviena jauniestudējuma. «Es esmu pilnas slodzes mājsaimniece, un mana ikdiena ir ēst gatavošana un rūpes par māju un bērniem, jo savukārt sievai [Nacionālā teātra aktrisei Ingai Misānei-Grasbergai] ir diezgan daudz darba teātrī - viņai ir lomas divos iestudējumos pēc kārtas,» stāsta trīs dēlu - Kristiana (14), Stefana Kārļa (10) un Viljama (4) - tētis.
«Varbūt vienreiz dzīvē paspēšu sailgoties pēc teātra, jo piecpadsmit gadus esmu «nonstopā» strādājis, no zvana līdz zvanam, un brīvā laika man dzīvē vispār nekad nav bijis. Tagad esmu mājās, ir laiks daudz ko padarīt, pārdomāt, ar bērniem visu ko izrunāt. Tas viss ir baigi svētīgi, varbūt man tas bija vajadzīgs…» Gundars aizdomājas.
Bet kāds ir viņa emocionālais noskaņojums - laikā, kad daudziem ir visādā ziņā grūti? «Teikšu atklāti: man arī nav viegli. It kā visu daru, it kā viss ir labi, bet - mums, cilvēkiem, vajag ko vairāk, nekā tikai gatavot ēst un mazgāt grīdas. Mēs esam sociālas būtnes, mēs esam kulturālas būtnes, mums katram ir savs aicinājums un profesija, kāpēc mēs vispār dzīvojam. Un, ja tu ilgāku laiku to nevari darīt, tas, protams, spiež. Ļoti spiež. Bet es mēģinu uz to skatīties kā uz revīzijas laiku. Pašam priekš sevis - es pirmoreiz no malas apskatu visu, kur es esmu,» stāsta talantīgais skatuves mākslinieks. Viņš domā, ka gan jau mēs spēsim sadzīvot ar šo vīrusu, ka gan kultūras notikumi, gan iespēja socializēties lēnām atgriezīsies normālās sliedēs un, iespējams, mums katram būs piedzimis kāds jauns skatījums uz lietām.
«Es neesmu utopists, es nedomāju, ka kaut kas būtiski mainīsies, jo cilvēks jau nav tāda būtne, kas baigi mainās - kā vien būs iespēja, viņš aizies tajās pašās vecajās sliedēs. Bet pozitīvais šajā visā ir sniegiem bagātā ziema - tik skaistu ziemu neatceros kopš savas bērnības. Tā ir tāda kompensācija par visām šīm nelaimēm, kādu varējām vien vēlēties! Būs labi!» aktieris nezaudē cerību.
*Ieskats seriāla «Nemīlētie. Svešie» jaunajā sezonā:
******
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
