Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
“Vakcinācijas biroja” darba pirmo mēnesi grūti nosaukt par īpaši sekmīgu. Drīzāk otrādi, lai neteiktu vēl skaļāk - pilnīga izgāšanās. Jau atskan aicinājumi biroja vadītājai Evai Juhņēvičai atkāpties, premjeram Krišjānim Kariņam viņu atlaist, un tiek uzdots jautājums, vai uz Juhņēviču arī attiecas darba likumā noteiktais trīs mēnešu pārbaudes laiks.
Rodas pašsaprotams jautājums - kā tad tā? Lai “Vakcinācijas birojs” tiktu pie valstī labākajiem speciālistiem, tika noteiktas salīdzinoši lielas algas, kuras atšķirībā no citām reizēm sākotnēji pat neizraisīja nekādus īpašos iebildumus. Ja reiz tik svarīgi uzdevumi šim birojam jārisina, tad arī nav ko žēlot lielas algas. No vairāk nekā 400 pretendentiem, kuri, jādomā, katrs bija cienīgs ieņemt šo amatu, tika izvēlēti paši labākie. Taču tagad izrādās, ka izvēlētie netiek galā ar saviem uzdevumiem. Kur meklējama kļūda aprēķinos? Kāpēc rezultāts nav tāds, uz kādu cerējām?
Atbildes uz šiem jautājumiem ir samērā vienkāršas. Ja tikai uz tiem paskatās no pareizās puses. Tāpēc vēlreiz atkārtosim šos jautājumus. Vai tika izvēlēti labākie no labākajiem? Jā, taču šeit nepieciešams papildjautājums - kādā ziņā labākie? Mums nez kāpēc ir pārliecība, ka sabiedrības un birokrātiskās mašinērijas intereses sakrīt. Tas, kas labi sabiedrībai, tas labi birokrātijai (valsts pārvaldei) un otrādi. Patiesībā cilvēkiem un birokrātijai intereses ir katrai savas. Atsevišķos gadījumos tās var sakrist, bet ļoti bieži tās ir stipri atšķirīgas. Līdz ar to labākais sabiedrībai un labākais “aparātam” nebūt nav viens un tas pats. Visu rakstu var izlasīt šeit:
