Polijā ir ieviests karastāvoklis – šāda ziņa sagaidīja Polijas iedzīvotājus agrā, aukstā 1981. gada 13. decembra rītā. Polijas valdību toreiz vadīja armijas ģenerālis Vojcehs Jaruzeļskis. Viņš izveda tankus pilsētu ielās, ieviesa stingru kontroli, cenzūru, apcietināja tūkstošiem cilvēku un aizliedza kustību „Solidaritāte”. Taču šis karastāvoklis tikai paātrināja komunistu režīma sabrukumu Polijā un visā Austrumeiropā.
Svētdien sociālās vietnes “Twitter” lielākais īpašnieks Īlons Masks caur žurnālistu Maiklu Šelenbergeru publicēja ceturto “Twitter” “slepeno failu” porciju. Šoreiz par to, kā vietnes vadība 2020. gada janvārī pieņēma lēmumu slēgt ASV prezidenta Donalda Trampa tviterkontu uz visiem laikiem.
Kad šķita, ka TV kanāla “Doždj” licences anulēšanas epopeja jau sāk pārklāties ar aizmirstības plīvuru, paduļķot ūdeni pieteicās vēl viens Krievijas pseidoliberālis. Radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs piektdien publiski plātījās, ka “nodarbojas ar “Doždj” lietu” un to “kārtojot”.
„Es tagad nodarbojos ar „Doždj” problēmu,” klāsta Aleksejs Venediktovs, „nodarbojos ar to, lai viņiem atjaunotu raidīšanu. Man ir pārrunas ar Latvijas vadību.” Kas ir Venediktovs – to mēs zinām, viņš ir Krievijas žurnālists, bijušais „Eho Moskvi” vadītājs, kurš mīlīgi bildējas kopā ar Putinu, Simonjanu, Solovjovu... Bet kas ir „Latvijas vadība” – nav īsti skaidrs. Kāda direktoru padome, varbūt akcionāri?
8. decembrī vairākos lielos plašsaziņas līdzekļos (“LSM.lv”, “Delfi”, “TVNET” u.c.) parādījās ziņa, ka miris ilggadējais "Itera Latvija" un Latvijas Tenisa savienības prezidenta Juris Savickis. Pēc pusstundas šie paši mediji sāka ziņu atsaukt un atvainoties, jo izrādījās, ka Savickis ir sveiks un vesels un brauc uz darbu.
Ir izaugusi paaudze, kura neko nav dzirdējusi par pagājušā gadsimta nogales cīņām ap “Latvenergo” privatizāciju. Atgādinu, ka šīs cīņas noslēdzās ar parakstu vākšanu visas tautas referendumam, līdz kuram gan nenonāca.
Pēc apraides licences anulēšanas Krievijas telekompānijai “Doždj” pret Latvijas valsti izvērsts masīvs informatīvais karš no krievu tā dēvētās liberālās emigrācijas puses. Desmitiem redzamu emigrācijas pārstāvju publicē nievājošus, Latvijas valsti aizskarošus izteikumus.
„Esmu skeptiķis. Tāpēc nekāda rožaina skata uz nākotni man nav. Tomēr ir tāda pavisam klusa cerībiņa, ka, tiekot vaļā no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un viņa ārprātīgajiem lēmumiem, mēs varam cerēt, ka kopā ar Kultūras ministriju mēs varēsim izkustināt nodokļu jautājumu attiecībā uz māksliniekiem,” teic tēlnieks Gļebs Panteļejevs, atbildot uz jautājumu: ko gaidāt no Kultūras ministrijas pie jaunās valdības?
Nosaukti jaunās (vecās) Krišjāņa Kariņa valdības ministru kandidāti. Ko lai saka? Teiksim, kā ir. Lai arī starp šiem potenciālajiem ministriem ir arī dažas nosacīti jaunas sejas, vispārējā noskaņa ir kā klasiskajā grupas “Led Zeppelin” koncertalbumā – “Song remain the same”. Dziesma paliek vecā. Nekas nemainās.
Krievu rakstnieks un fantastiskas erudīcijas literatūras eksperts Dmitrijs Bikovs savā dzimšanas dienā 20. decembrī būs Rīgā, kur kinoteātra “Splendid Palace” zālē uzstāsies ar lekciju. Taču, ja uz šo pasākumu sadomātu atnākt mūsu slavenais režisors Alvis Hermanis, tad ne mazāk slavenais rakstnieks viņam roku nepaspiestu. Tā vismaz Bikovs paziņoja intervijā “Youtube” kanālā “Populārā politika” (“Популярная политика”).
Pastrādāts šaušalīgs noziegums, kādu pasaule nav redzējusi gadu desmitiem, bet TV “Doždj” uzvedas it kā joprojām būtu vienkārši opozīcijā Putina režīmam. Gluži tāpat kā pirms gada, diviem vai pieciem. Nesaprotot, ka vairs nevar būt tikai “opozīcijā” bandītam, noziedzniekam. Ir jādara vairāk. Jādara viss, lai noziedznieku neitralizētu, likvidētu.
„Kārtējo reizi Saeimas Mandātu komisija noraidīja vairāk nekā 23 000 cilvēku iniciatīvas „Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” jebkādu tālāku virzīšanu šī jautājuma skatīšanai pēc satura. Tas ir solis atpakaļ Latvijas tiesiskumā!” satraukusies ir Leila Rasima, Saeimas deputāte no „Progresīvajiem”.
Viens no aktuālākajiem Latvijas sabiedrības jautājumiem, kurš turpmākajos gados var kļūt vēl aktuālāks, ir – kāpēc Latvija arvien vairāk atpaliek no Lietuvas un Igaunijas? Ir daudz un dažādu atbilžu versiju, bet viena no tām – neefektīva valsts pārvalde.
Aizkraukles iedzīvotāji par ESKO ielas apgaismojumu, iespējams, ilgtermiņā pārmaksās 20–50%. Ir tikai jāpabrīnās, kā virkne pašvaldību, pārvarot jebkurus juridiskus un praktiskus šķēršļus, vēlas iegādāties zemcenas un “ekonomiskus” Ķīnas gaismekļus un pārmaksāt ilgtermiņā pat vairāk nekā 20% par elektrības rēķiniem.
Vēl turpinās globālo kultūrkaru vietējās nozīmes cīņa ap Daugavpils domes lēmumu aizvākt no Rotko centra dažus apšaubāmas kvalitātes objektus, kad izcēlies jauns “skandāls”. Vairāku kinoteātru mājaslapās pie animācijas filmas “Savādā pasaule” (vecuma kategorija 7+) anotācijas parādījies brīdinājums: “Šī Disneja studijas filma ataino LGBT tēmu.”
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” uzrāda pozitīvus uzņēmējdarbības rādītājus. Saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem “airBaltic” grupas ieņēmumi sasnieguši jau 362,5 miljonus eiro, kas ir par 172% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Vienlaikus tīrā peļņa pirms izdevumu atrēķināšanas 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 17,1 miljonam eiro.
Nākamais būs valsts prezidenta vēlēšanu gads. Lai arī Latvijas prezidents tiek ievēlēts (iecelts) samērā šaurā lokā, zināma priekšvēlēšanu kampaņa pasīvajiem skatītājiem – tautai – arī tiek rīkota, jo nevar jau gluži sabiedrībā nemīlētu un negribētu personu bīdīt šim augstajam amatam.
Sestdien viens mans draugs brauca ar auto un ieraudzīja, ka grāvī ir vieglā automašīna, bet pretējā grāvī – smagā automašīna, kuras pakaļdaļa aizšķērso pusi brauktuves. Viņš apstājies. Vēl apstājušies kādi igauņi, kas jau zvanījuši palīdzības dienestiem.
„Te ir divi nošaujamo saraksti,” neslēpjot savus „humānos” nodomus, sludina kāda cilvēku grupa, kas sevi nosaukusi par „Pribaltikas antifašistiem”. Nošaut viņi gatavojas „vecos” Saeimas deputātus, kuri balsoja par „uzvaras” staba nojaukšanu, un „jaunos” deputātus, kuri balsoja pret sadarbības grupu veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.
30. novembrī Valsts prezidents Egils Levits dosies darba vizītē uz Palestīnu, kur tiksies ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu (Mahmoud Abbas). Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka E. Levits un M. Abāss pārrunās politisko dialogu, Tuvo Austrumu miera procesa un Eiropas Savienības un Palestīnas pašpārvaldes attiecību jautājumus, ekonomisko sakaru paplašināšanu un sadarbību izglītības un pretkorupcijas apkarošanas jomā.
Jaunievēlēto 14. Saeimas politisko spēku čammāšanās ar memorandu, runāšanu garām un apkārt un ar valdības deklarācijas rakstīšanu var novest pie tā, ka nākamā gada budžets būs jāpieņem kā “tehniskais”.
„Varbūt jūs varat izskaidrot, kādi ir „sevišķie nopelni Latvijas valsts labā”, par ko ar Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) ir apbalvots Rumānijas prezidents, ieceļot viņu par TZO lielkrusta komandieri?” – šādu jautājumu uzdeva vairāki lasītāji. Arī sociālajos tīklos izskanēja šis jautājums. To nosūtīju Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Andrim Teikmanim.
