Dins Sirsniņš: Atsevišķi cilvēki DASP augstākajā vadībā algā un bonusos saņem gandrīz 200 000 eiro

Darbinieku un arodbiedrību sadarbības padome gatavojas noslēgt jaunu koplīgumu ar SIA “Rīgas satiksme” © Gints Ivuškāns/F64

Darbinieku un arodbiedrību sadarbības padome (DASP) gatavojas noslēgt jaunu koplīgumu ar SIA “Rīgas satiksme”. DASP ietilpst Rīgas transporta arodbiedrība (RTA), Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrība (LOMTA), kā arī Latvijas Darbaļaužu arodbiedrība (LDA). Tādēļ par LDA un DASP aktualitātēm uz sarunu esam aicinājuši LDA valdes priekšsēdētāju un SIA “Rīgas satiksme” tramvaju manevru vadītāju Dinu Sirsniņu.

Kādi šobrīd ir aktuālākie jautājumi, ar kuriem nodarbojas LDA?

Pandēmijas laikā īpaši aktuāli kļūst jautājumi, kas skar darbinieku veselību un sociālo aizsardzību. Tādēļ šiem jautājumiem šobrīd pievēršu pastiprinātu uzmanību. Tā vietā, lai sēdētu savā kabinetā, katru dienu dodos uz darbu - pats ilgstoši esmu strādājis SIA “Rīgas satiksme” par tramvaju manevru vadītāju - un regulāri runāju ar darbiniekiem, uzklausu viņu problēmas un vajadzības. Pēc tam, kad tās ir apkopotas, meklēju risinājumus, lai darbinieku apstākļus uzlabotu.

Šobrīd LDA biedriem mēs garantējam bezmaksas juridisko palīdzību, gādājam par labākiem atalgojuma un sociālās aizsardzības nosacījumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā palīdzam arī dažādu privātu jautājumu risināšanā.

Pašlaik aktuāls jautājums ir arī jauna DASP koplīguma sagatavošana ar SIA “Rīgas satiksme.” Uzskatu, ka tā ir iespēja veikt nozīmīgas pārmaiņas arī DASP iekšienē, jo, manuprāt, organizācijas resursus varētu vairāk novirzīt tieši biedru interesēm, nevis atsevišķu cilvēku algām un dārgiem pasākumiem.

Kas jums liek domāt, ka DASP līdzekļi šobrīd netiek izmantoti biedru interesēs?

Situācija, kad atsevišķi cilvēki DASP augstākajā vadībā algā un bonusos saņem gandrīz 200 000 eiro, ir neadekvāta. Pašreizējie nosacījumi, kad tiek apmaksāti ārzemju braucieni, tenisa korti, dienesta auto un citas lietas, darbiniekiem noteikti nav labs signāls. Manuprāt, ir svarīgi, ka arodbiedrības darbu koordinē cilvēki, kuri saprot darbinieku vajadzības un problēmas, jo tikai tādā veidā tās var risināt un aizstāvēt.

Kādēļ šāda situācija ir izveidojusies?

Šāda situācija izveidojās Leona Bemhena laikā. Bet, ņemot vērā, ka “Rīgas satiksmē” daudz kas ir mainījies, domāju, ka vajadzētu būt izmaiņām arī DASP iekšienē. Šobrīd, paņemot rokā kalkulatoru un parēķinot visas neadekvātās izmaksas, secinājums ir tāds, ka darbiniekiem tiek atņemta liela nauda.

Ko jūs mainītu?

Ņemot vērā, ka ikdienā daudz laika pavadu kopā ar darbiniekiem, varu teikt, ka manas intereses un mērķi pilnībā sakrīt ar darbinieku interesēm un mērķiem, kas ir ļoti būtiski, lai varētu ar pilnu atdevi pārstāvēt savus biedrus. Pirmā lieta, ko es aicināšu darīt, ir pārskatīt DASP izdevumus un izvērtēt, cik liela daļa no tiem ir izlietoti darbinieku interesēs. Par šādām summām būtu jāatskaitās, un tam nevajadzētu būt vienpersoniskam lēmumam.

Manuprāt, DASP ir daudz aktīvāk jāieklausās darbinieku interesēs un nepārtraukti jāatrodas aktīvā dialogā ar darba devēju.

Intervijas

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Svarīgākais