Jānis Citskovskis: Valsts amatpersonu algas ir nekonkurētspējīgas, tāpēc tiek veiktas piemaksas

Saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu, valsts augstākās amatpersonas sagaida būtisks algu kāpums, kas prasīs papildu izdevumus no valsts budžeta. Par iespējamām izmaiņām valsts amatpersonu atalgojumā Neatkarīgās saruna ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Pagājušā gada 20. oktobra valdības sēdē bija iekļauts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts. Valdība nolēma uz nedēļu atlikt šī jautājuma izskatīšanu, bet līdz šim tā arī nav pie tā atgriezusies. Vai, jūsuprāt, pie valsts amatpersonu atalgojuma jautājuma valdībai tikpat nāksies atgriezties agri vai vēlu?

Ja pie jautājuma risināšanas neatgriezīsies, valsts pārvaldei pastāv risks nākotnē pazaudēt augsta līmeņa speciālistus.

Kāpēc vispār jāmaina pašreizējā amatpersonu atalgojuma sistēma?

Spēkā esošais likums ir pieņemts iepriekšējās finanšu krīzes apstākļos - 2010. gadā, tātad valsts pārvaldes atlīdzības sistēma nav mainīta vismaz 10 gadus. Līdz šim brīdim tikai līdz 11. mēnešalgu grupai ir veikts mēnešalgu maksimālo apmēru palielinājums. Vienīgās izmaiņas ir bijušas saistītas ar minimālās algas palielināšanu. Esošais mēnešalgu apmērs ir kļuvis nekonkurētspējīgs, strādājošiem tiek maksātas piemaksas, lai tikai nodrošinātu iespēju robežās konkurētspējīgu atalgojumu.

Valsts kanceleja

Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti norāda uz kopējās atalgojuma tendences kritiski zemo līmeni valsts pārvaldē.

Ievērojot minēto, likumprojektā paredzēts mainīt mēnešalgu skalu, tās viduspunktu tuvinot darba samaksas mediānai privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. Vienlaikus augstākā līmeņa amatiem valsts un pašvaldību iestādēs (iestāžu vadītāju un vietnieku amatiem) 80% līmeni no mediānas sasniegt nebūs iespējams, ņemot vērā valsts augstāko amatpersonu mēnešalgu, kuru nedrīkst pārsniegt.

Cik daudz amatpersonu skartu plānotās izmaiņas?

Kopumā valsts pārvaldes iestādēs ir nodarbināti 57,8 tūkstoši. Valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātie ir, piemēram, strādājošie ministrijās, iestādēs (piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts vides dienestā, Uzņēmumu reģistrā, Pārtikas un veterinārajā dienestā un tamlīdzīgi), kā arī neatkarīgajās iestādēs kā Valsts kontrolē, Tiesībsarga birojā, tiesās nodarbinātie tiesnešu palīgi, tiesu tulki, Prokuratūrā nodarbinātie prokuroru palīgi un citi darbinieki un tamlīdzīgi. Savukārt pašvaldībās un to iestādēs ir aptuveni 109 tūkstoši nodarbināto. Jāņem vērā, ka šīs izmaiņas neattieksies uz tiesnešiem un prokuroriem, jo viņu atalgojuma sistēma ir pārskatīta un stājusies spēkā no 2019. gada, kā arī amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm (cietumu apsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem).

Bāzes algas arī jaunajā modelī ir paredzēts aprēķināt tāpat kā līdz šim, proti, ņemot vērā vidējās algas un patēriņu cenu izmaiņas valstī. Izmaiņas skar amatu koeficientus, kas daļā gadījumu tiek paaugstināti. Tas faktiski nozīmē atalgojuma pieaugumu, nevis atalgojuma sistēmas reformu. Kāpēc amatpersonu atalgojums nevarētu būt atkarīgs, piemēram, no nodokļu ieņēmumiem, nodarbinātības rādītāja vai citiem faktoriem, kas raksturotu valsts pārvaldes efektīvu darbošanos?

Jaunā Atlīdzības likumprojekta izstrādes mērķis nebija kardināli mainīt esošo sistēmu, bet gan padarīt esošo sistēmu konkurētspējīgāku ar privāto sektoru. Šobrīd atalgojums bieži veidojas no mēnešalgas un mainīgās daļas (piemaksām), lai šādā veidā nezaudētu augsta līmeņa nodarbinātos valsts pārvaldē. Likumprojekts paredz samazināt atlīdzības mainīgo daļu (piemaksas), tādējādi padarot to skaidrāku un caurskatāmu.

Likumprojekts paredz, ka atalgojums būs atkarīgs arī no kompetenču un darba snieguma līmeņa, kā arī turpmākas tā izmaiņas ir iespējamas tikai saistībā ar valsts kopējo ekonomisko izaugsmi un pašas iestādes darba efektivitātes palielinājumu, jo iecerētā reforma neparedz papildu finanšu resursu piešķiršanu.

Premjeram, ministriem, Saeimas priekšsēdētājai un citām amatpersonām jaunajā atalgojuma modelī ir paredzētas daudz lielākas algas nekā pašreizējā modelī. Vai, jūsuprāt, amatpersonām Latvijā maksā par maz?

Mēnešalgu noteikšanā tika piemērota vienota sistēmiska pieeja valsts augstāko amatpersonu atalgojuma noteikšanā, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu. Šāds līdzīgs princips tiek piemērots arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Latvijas valsts augstāko amatpersonu mēnešalgas nav samērojamas ar kaimiņvalstu augstāko amatpersonu mēnešalgām. Arī mūsu Valsts prezidenta atalgojums ir zemākais pārējo Baltijas valstu prezidentu vidū.

Pērn gada beigās Saeimas deputāti lēma par ministru šā gada algām. Savu balsojumu Saeimas deputāti nosauca par “algu iesaldēšanu” un šādu informāciju izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem. Taču faktiski Saeimas deputāti ministriem iebalsoja algu pieaugumu. Kāpēc neviens, pat ne Valsts kanceleja neiebilda, ka sabiedrībai tika izplatīta šāda maldinoša informācija?

Konkrēto priekšlikumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru atalgojuma iesaldēšanu iesniedza deputātu grupa, norādot, ka, nosakot mēnešalgu 2021. gadam, koeficients ir piesaistāms pie 2019. gada vidējās darba samaksas tautsaimniecībā - 1004 eiro. Savukārt, nosakot bāzes algu 2021. gadam, tiek piemērota korekcija saistībā ar inflācijas izmaiņām, kas līdz ar to nodrošina, ka pieaugums vairs nav tik straujš kā tad, ja tiek veikta piesaiste tikai pie vidējās darba samaksas tautsaimniecībā. Budžeta komisijas sēdēs, kad Saeimas deputāti skatīja šo jautājumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka deputātu sniegtais priekšlikums nav atbilstošs tam, kā aprēķina bāzes mēnešalgu un kāda tā ir 2020. gadā, kā arī vērsa uzmanību, ka priekšlikums nozīmē atalgojuma pieaugumu par 2,8%, ņemot vērā izvēlēto koeficienta piesaisti pie vidējās darba samaksas tautsaimniecībā.

Vakcinācijas projekta biroja vadošajiem darbiniekiem algā maksā no 3500 eiro līdz 4900 eiro mēnesī. Vai šo algu apmērs tika noteikts, izmantojot jau jaunā amatpersonu algu modelī ietvertos principus?

Valsts kanceleja, balstoties uz Veselības ministrijas lūgumu un rīcībā esošo informāciju par līdzīgas vērtības darba samaksu privātajā sektorā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atlīdzību vitāli svarīgu funkciju izpildei, sniedza informāciju par iespējamo atalgojuma amplitūdu Veselības ministrijas norādītajiem amatiem. Veselības ministrija tālāk veidoja jau konkrēto amatu atalgojumu, ņemot vērā paredzamos uzdevumus un citus aspektus.

Līdz šim par Valsts prezidenta atalgojumu ik gadu lēma Saeimas deputāti, pieņemot valsts budžeta likumu. Ar jauno atalgojuma likumprojektu šo kārtību tiek plānots mainīt, proti, arī prezidenta atalgojumu paredzēts aprēķināt līdzīgi kā citu augstāko amatpersonu algu, tas ir kā bāzes algas un koeficienta reizinājumu. Kāpēc būtu jāmaina esošā kārtība?

Likumprojekta mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, nodrošinot konkurētspējīgu atlīdzību, kas veicina stabilu, efektīvu un atklātu valsts un pašvaldību institūciju darbību. Arī Valsts prezidents ir persona, kura tiek nodarbināta valsts institūcijā. Šāda kārtība veido vienotu sistēmisku pieeju valsts augstāko amatpersonu atalgojuma noteikšanā, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu.

Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un Satversmes tiesas priekšsēdētāja atalgojuma aprēķinam tiks piemērots koeficients 7. Tas nozīmē, ka visām šim amatpersonām ir paredzētas vienāds atalgojums. Kāpēc tā?

Visas jūsu minētās amatpersonas ir valsts augstākās amatpersonas, kas, izņemot Satversmes tiesas priekšsēdētāju, var aizvietot Valsts prezidentu viņa prombūtnes laikā, līdz ar to arī atbildības apmērs ir līdzvērtīgs. Papildus vēršama uzmanība, ka likumprojektā, nosakot atalgojuma apmērus augstākajām valsts amatpersonām, ir ņemts vērā apstāklis, ka atlīdzībai ir jābūt samērojamai, kā arī vienlaikus jāievēro varas atzaru un hierarhijas princips.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās ieviešama esošā budžeta ietvaros, bez papildu finansējuma piesaistes. Tajā pašā laikā valsts amatpersonu atalgošanai izdevumi 2023. gadā plānoti par teju miljonu eiro lielāki, nekā neieviešot jauno modeli. Vai šeit nav pretruna?

Nav pretruna, jo, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu, atlīdzība valsts augstākajām amatpersonām tiek noteikta samērojami, kas prasa papildu ieguldījumu tikai pirmajā gadā, bet turpmāk tiek noteikta indeksācija, atbilstoši izmaiņām bāzes algā. Šis nosacījums ir attiecināms tikai uz tām valsts augstākajām amatpersonām, kuras amatā ieceļ Saeima.

Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs nodarbināto atlīdzības palielināšanai netiek plānots piesaistīt papildu līdzekļus, bet reformu veikt, palielinot efektivitāti un pārskatot darba procesus.