Šodien, 14. janvārī, Saeima balsos par Nacionālās apvienības (NA) rosināto likumprojektu par tradicionālās ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai komisijās – protams, ja Saeima par to nobalsos. Līdzsvars starp konservatīvajiem un neoliberālajiem spēkiem ir trausls, un ikviena balss būs svarīga. Pēc balsojuma skaidri redzēsim, kurš no deputātiem ir latviskās, tradicionālās dzīvesziņas atbalstītājs, kurš – pagrimuma un iznīcības sludinātājs.
„Lai novērstu interpretācijas jēdzienam „vecāki”, likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati - latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības. To savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām decembra beigās uzsvēra arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji,” skaidro NA.
Nacionālā apvienība rosina Satversmes 110. pantu nostiprināt šādā redakcijā: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Šodien saruna ar NA Saeimas frakcijas deputātu Jāni Iesalnieku.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), vērtējot Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas 7. janvārī iesniegto likumprojektu par tradicionālās ģimenes jēdziena nostiprināšanu, izteicās, ka tas ir „nelaikā un nevietā”, jo valstī ir „degošākas lietas”, ko risināt. Protams, ir degošākas. Piemēram, viņa partijas biedra, finanšu ministra Jāņa Reira aktīvi bīdītā nodokļu reforma totālas kovidkrīzes laikā... Bet vai tad Saeima paralēli nedrīkst risināt vairākus jautājumus?
Protams, šobrīd netrūkst svarīgāku jautājumu, kaut vai cīņa ar Covid-19 epidēmijas sekām, taču jāsaprot, ka šajā gadījumā mums dienas kārtību nosaka Satversmes tiesa. Ne jau Nacionālā apvienība izdomāja, ka ir īstais laiks pasludināt spriedumu, kurā Satversmes 110. pantā minētais ģimenes jēdziens iztulkots vairumam Latvijas sabiedrības nepieņemamā izpratnē, par ģimeni pasludinot arī viendzimuma partnerus. Nacionālā apvienība kā konservatīvs spēks šajā situācijā nedrīkstēja klusēt. Vēl vairāk - Saeimai kā likumdevējam ir pienākums reaģēt situācijās, kad kāda tiesību norma acīmredzot nav pietiekami skaidra pat Satversmes tiesai. Lai gan sabiedrībai kopumā ir skaidrs, kas Satversmē domāts ar „ģimeni”.
Bet vai Saeima nebūs spiesta apstiprināt Satversmes tiesas 12. novembra spriedumu?
Ja likumdevējs (Saeima vai Latvijas pilsoņi) pieņems grozījumus Satversmē, kas jēdzienu „ģimene” tulko tradicionālā izpratnē, tad Satversmes tiesas spriedums nonāks pretrunā ar Satversmes 110. pantu un nebūs izpildāms. Satversmes tiesa var kādu likuma normu atzīt pat neatbilstošu Satversmei, bet tā nevar atzīt Satversmes pantu par neatbilstošu Satversmei. Tādu pilnvaru Satversmes tiesai nav. Turpretī, ja šādi grozījumi - vienalga, izlemjot Saeimā vai referenduma ceļā, netiks pieņemti, tad Saeimai Darba likums būs jāgroza, citādi visi tēvi turpmāk paliks bez 10 dienu pēcdzemdību atvaļinājuma.
Pēc brīnumiem, ko Satversmes tiesa sastrādāja, rediģējot un ārdot Satversmi, par ko liecināja 12. novembra spriedums, sākās runas par šīs tiesas nevajadzību, sak, varam iztikt arī ar Augstāko tiesu.
Vairumā gadījumu pēc ST spriedumiem nav bijušas pretenzijas par to kvalitāti. Manā atmiņā ir tikai divas lietas, pret kuru spriedumiem ir pretenzijas: robežlīguma lieta 2007. gadā, proti, Abrenes atdošanas jautājums, un šis - 12. novembra spriedums. Citus spriedumus neatceros kā ļoti pretrunīgus. Ir nolemtas arī daudzas labas lietas. Daudz kas, protams, atkarīgs no tiesnešu personības un viņu ideoloģiskajām nostādnēm. Mēs redzējām, ka pēc 12. novembra skandalozā sprieduma Saeima nevarēja vienoties par Satversmes tiesas trūkstošā tiesneša kandidatūru. Katrā gadījumā turpmāk Satversmes tiesas tiesnešu kandidātu atlasē viņu ideoloģiskās nostādnes spēlēs krietni lielāku lomu. Tas nu ir droši.
Kā, jūsuprāt, uz NA iesniegto likumprojektu reaģēs pārējie Saeimas politiskie spēki? Varbūt esat ar tiem konsultējušies?
Oficiālas konsultācijas nav bijušas, taču neoficiāli ir zināms, ka frakcijās domas dalās. Tā, piemēram, „Saskaņā” atbalstītāji un pretinieki sadalās aptuveni uz pusēm. Pirms tam, kad notika balsojums par pilsoņu iniciatīvu atzīt „viendzimuma laulības”, balsu skaits sadalījās aptuveni viens pret divi - šādu laulību neatzinēju labā. Tā bija precīzākā iespēja redzēt, kā šajos jautājumos sagrupējas deputāti. Taču vairāk nekā 10 deputāti nebalsoja un, lai apstiprinātu Satversmes grozījumus, kam nepieciešamas divas trešdaļas balsu, viņu balsis var būt izšķirošas.
Pārsteidza kas cits: līdzdalības platforma ManaBalss.lv atteicās publicēt iniciatīvu par dabisku ģimeņu aizsardzību, jo iniciatīvā izteiktie priekšlikumi neatbilstot portāla kvalitātes kritērijiem un Satversmē noteiktajām cilvēka pamattiesībām, īpaši to interpretācijai nesenajā ST spriedumā. Turklāt saskaņā ar ManaBalss.lv juristu sniegtajiem atzinumiem šīs iniciatīvas prasība neesot reāla...
Šo gadījumu mēs pieminējām arī iesniegto Satversmes labojumu anotācijā. Pilsoņi ir viens no likumdevējiem, un neļaut pilsoņiem izteikties par likuma iespējamajām izmaiņām ir absurds. Pilsoņiem kā likumdevējam nav saistošs Satversmes tiesas veikts kāda jēdziena skaidrojums, un tā ir tiesīga lemt par citādu jēdziena interpretāciju. Manuprāt, dziļākais iemesls šādam līdzdalības platformas ManaBalss.lv atteikumam ir ideoloģijā balstīts. Konservatīvajai domai interneta vidē klājas diezgan grūti, jo tehnoloģiju kompānijās pārsvarā strādā liberāli noskaņoti cilvēki, kuri ne tikai tehnoloģiski attīsta savas platformas, bet tās aizvien aktīvāk izmanto arī ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Šajā gadījumā konkrētajā platformā strādā konkrēti cilvēki ar savu ideoloģisko pārliecību.
Tas nozīmē, ka vārda brīvība tiek apspiesta. Jūs bijāt „izmests” no „Twitter” sociālā tīkla uz trim mēnešiem, tāpat arī Nacionālās apvienības konts bija nobloķēts, tas tika atvērts uz pāris dienām, tad atkal slēgts.
Tas notika bez paskaidrojumiem no „Twitter” puses uz vietējo sūdzmaņu ziņojumu pamata. Mēs arī zinām, kuri tie bija. Dzīvojam laikā, kad sevi par „liberāļiem” dēvē cilvēki, kas lepojas, ka barā izdevies kādam aizbāzt muti. Manuprāt, tā ir ņirgāšanās par klasisko liberālismu. Patiesībā tie ir žultaini cilvēciņi ar totalitāru domāšanu, kas padomju okupācijas gados nosūdzētu čekai savus kaimiņus. Es pat nezinu, kuri ieraksti bija par pamatu mana profila bloķēšanai. Neko, kas objektīvi pārkāptu tīkla lietošanas noteikumus, es neesmu publicējis, bet nekad jau nevar izsekot, ko pašpasludinātie „liberāļi” nu jau uzskata par „naida runu” vai „viltus ziņām”.
Reizēm šķiet, ka drīz vien pienāks diena, kad mēs nedrīkstēsim ne tikai rakstīt to, ko domājam, bet arī domāt. Liberālais totalitārisms!
Tā izskatās. Bet savādi ir kas cits: vārda brīvība ir viena no liberālisma vērtībām, taču liberāļi izrīkojas tieši pretēji savām postulētajām vērtībām. Un notikumi Amerikā ļoti paātrina šos procesus. Taču jāatceras, ka jebkurām represijām seko pretreakcija, un sabiedriskais noskaņojums var nosvērties pretēji tam, ko gaida liberāļi.
Tad jau sagaidām, ka arī Nacionālā apvienība kļūs asāka, aktīvāka un prasīgāka? Nevar teikt, ka NA ir aktīva šajā laikā, kas ir notikumu un problēmu pilns. Kāpēc esat tik klusi un nemanāmi? Kur esat pazuduši?
Tāpat kā latviešos kopumā, arī Nacionālajā apvienībā mājo dažādi viedokļi. Viens virziens - ko pārstāvu es un vēl daļa biedru, - ka ir jādod pretspars vārda brīvības ierobežotājiem. Bet ir arī tādi, kas vēlas „dzīvot mierīgi” un uzskata, ka viss jau ir nolemts - sabiedrība attīstās liberālisma virzienā, un diez vai mēs tur kaut ko varam mainīt. Organizācijas kopējais virziens veidojas no biedru viedokļu summas. Tomēr tas, ka tieši Nacionālā apvienība nāca klajā ar nepieciešamajiem grozījumiem Satversmē, liecina, ka Saeimā tā ir konservatīvajām vērtībām visuzticīgākā partija.
Bet tieši tāpēc ir jābūt līderiem, kuri pārliecina organizācijas biedrus par pareizo iešanas virzienu...
Latvieši kopumā ir tādi diezgan mēreni, kurus grūti uz kaut ko iekustināt. Ja visi būtu tādi kā Iesalnieks, tad kaujinieciskuma būtu, iespējams, pat par daudz.
