Bi­oe­ner­ģē­ti­ķis Vik­tors Grau­diņš: in­for­mā­ci­ja ir ma­te­ri­āla

© f64

In­for­ma­tī­vā me­di­cī­na un in­for­ma­tī­vā dzied­nie­cī­ba ir vib­rā­ci­ju me­di­cī­nas pa­veids, ar ku­ras pa­lī­dzī­bu var di­ag­nos­ti­cēt pro­blē­mas cil­vē­ka ķer­me­nī un pa­lī­dzēt at­jau­not ve­se­lī­bu bez alo­pā­tis­kām zā­lēm. «Cil­vē­ka smal­ka­jā ener­ģē­tis­ka­jā lau­kā gla­bā­jas in­for­mā­ci­ja ne ti­kai par vi­ņa ie­priek­šē­jo dzī­vi, bet arī sli­mī­bu, mi­as­mu un pat ār­ēji sa­ņem­to ne­ga­tī­vo in­for­mā­ci­ju (no­skau­du­mi, lās­ti, vē­lē­ju­mi),» stās­ta dzied­nieks, bi­oe­ner­ģē­ti­ķis Vik­tors Grau­diņš.

«Uz­reiz ne­no­tiek tā, ka par mums kāds slik­tu pa­do­mā un in­for­mā­ci­ja sāk re­ali­zē­ties. Tas no­tiek tad, kad ne­ga­tī­vā in­for­mā­ci­ja sa­sniedz ne­pie­cie­ša­mo po­ten­ci­ālu un ie­gūst do­mas for­mu. Kā­dā brī­dī, kad cil­vē­ka ener­ģē­tis­kais aiz­sar­glauks ir vājš, tā sāk ne­ga­tī­vi ie­dar­bo­ties uz cil­vē­ka smal­ko ķer­me­ni, bet vē­lāk ie­dar­bī­ba pār­iet uz fi­zis­ko ķer­me­ni – blo­ķē­jas da­žā­di me­ri­di­āni (smal­kie ka­nā­li), ener­ģē­tis­kie spē­ka cen­tri (čak­ras), sāk ne­pa­rei­zi strā­dāt or­gā­ni un tā tā­lāk,» uz­sver bi­oe­ner­ģē­ti­ķis.

– Cil­vē­ki ne­ga­tī­vu ener­ģē­tis­ko ie­dar­bī­bu uz se­vi pirm­ām kār­tām bie­ži vien veic pa­ši ar sa­vām ne­ga­tī­vām do­mām un arī ar rī­cī­bu, kas vē­lāk ma­te­ri­ali­zē­jas.

– Jā. Cil­vēks pats bie­ži vien ar sa­vām ne­ga­tī­vām do­mām uz se­vi veic vis­lie­lā­ko ne­ga­tī­vo ener­ģē­tis­ki in­for­mē­jo­šo ie­dar­bī­bu. Ne­ga­tī­vā ie­dar­bī­ba uz fi­zis­ko ķer­me­ni tā­lāk kat­ram no­tiek at­šķi­rī­gi. Des­mit cil­vē­kiem var būt vie­na kai­te, bet tas ne­no­zī­mē, ka vi­ņus va­rēs vie­nā­di iz­ār­stēt. Viens sa­vu sli­mī­bu ie­gu­vis, pie­mē­ram, strā­dā­jot kai­tī­gā rūp­nī­cas vi­dē, cits – ģe­nē­tis­ki pār­man­to­jis no sa­viem ve­cā­kiem, un līdz ar to pro­blē­ma ir daudz sma­gā­ka un grū­tāk ār­stē­ja­ma. Se­nu in­for­mā­ci­ju vien­mēr ir grū­tāk no­dzēst, ne­kā lik­vi­dēt akū­tu vai ne­sen ra­du­šos kai­ti. Dau­dzas pro­blē­mas ir slēp­tā for­mā, ko dē­vē par mi­as­mām. Mi­as­mas ir ie­spē­ja­mās sa­slim­ša­nas pie­raksts. Tās var ie­gūt ar bak­tē­ri­jām, vī­ru­siem, ķī­mis­kām vie­lām. Mi­as­mas nav sli­mī­ba, bet var par to pār­vēr­sties, ja sa­sniedz zi­nā­mu po­ten­ci­ālu.

– In­for­ma­tī­vā dzied­nie­cī­ba – past­ās­tiet par to sī­kāk!

– Tas ir sa­mē­rā jauns dzie­di­nā­ša­nas veids jeb vib­rā­ci­ju me­di­cī­nas pa­veids, kas past­āv līdz­ās kla­sis­ka­jai me­di­cī­nai. Viss ma­te­ri­āla­jā pa­sau­lē ir vib­rā­ci­jas un in­for­mā­ci­ja. In­for­mā­ci­ja ir ma­te­ri­āla un tai pie­mīt lau­ka īpa­šī­bas. In­for­mā­ci­ja un ener­ģi­ja ir vie­no­ta. Cil­vēks ir daudz­ka­nā­lu bi­oe­ner­ģē­tis­ka in­for­ma­tī­va sis­tē­ma. In­for­ma­tī­vā dzie­di­nā­ša­na dau­dzu pro­blē­mu no­vēr­ša­nā bie­ži vien ir pā­rā­ka ne­kā kla­sis­kā me­di­cī­na. Šo­dien in­for­ma­tī­vā me­di­cī­na pla­ši tiek lie­to­ta dis­tan­cē­ta­jā un kon­tak­ta dzied­nie­cī­bā, ho­me­opā­ti­jā, krā­su un ci­tas te­ra­pi­jas vei­dos. In­for­ma­tī­vā dzie­di­nā­ša­na pa­ras­ti ie­sā­kas ar ie­mes­lu no­skaid­ro­ša­nu. To var veikt ar da­žā­dām me­to­dēm – gan da­žā­diem Ra­dio­niks apa­rā­tiem, gan pēc ār­ējām vi­zu­ālām pa­zī­mēm, gan ske­nē­jot smal­kos ķer­me­ņus, me­ri­di­ānus un čak­ras. Daž­kārt ga­dās iet cau­ri pa­gāt­nes re­in­kar­nā­ci­jas len­tei. Bie­ži vien cil­vē­ka ār­ējais iz­skats jau dod diez­gan daudz in­for­mā­ci­jas par vi­ņa pro­blē­mu. Pie­mē­ram, sar­ka­nas ausis var no­rā­dīt uz pro­blē­mām nie­rēs vai me­ri­di­ānā, sar­ka­nas acis – uz pro­blē­mām ak­nās, bet sar­kans mē­les gals – pro­blē­mas sirds asins­va­du sis­tē­mā. Ap­mē­ram 80 pro­cen­ti no vi­sām pro­blē­mām, kas ro­das fi­zis­ka­jā ķer­me­nī, vis­pirms sā­kas smal­ka­jā ķer­me­nī. Cil­vēks ar smal­ko ķer­me­ni ie­ro­das ša­jā pa­sau­lē, dzī­vo un aiziet no tās, un diem­žēl dzī­ves lai­kā mēs to bo­jā­jam.

– Kā­das ve­se­lī­bas pro­blē­mas ie­spē­jams di­ag­nos­ti­cēt un no­vērst ar in­for­ma­tī­vās me­di­cī­nas un dzied­nie­cī­bas pa­lī­dzī­bu?

– Ļo­ti daudz, jo viss sā­kas ar ener­ģē­tis­ki in­for­ma­tī­vā ķer­me­ņa ske­nē­ša­nu, ko veic ar gaiš­re­dzī­bas, gaiš­dzir­dī­bas pa­lī­dzī­bu un da­žā­du Ra­dio­niks vai ci­tu apa­rā­tu iz­man­to­ša­nu, kas spēj no­la­sīt smal­kā lau­ka in­for­mā­ci­ju. Vis­grū­tāk ir di­ag­nos­ti­cēt mi­as­mas – sa­slim­ša­nas ener­ģē­tis­ko fo­nu. Tās ir gan ie­dzim­tas, gan ie­gū­tas un ga­diem il­gi var at­ras­ties smal­ka­jā ķer­me­nī la­ten­tā stā­vok­lī, bet, lai­kus di­ag­nos­ti­cē­jot, var no­dzēst ie­rak­stī­to in­for­mā­ci­ju. Zi­nāt­nie­ki ir pie­rā­dī­ju­ši, ka ģe­nē­ti­ka, kas tiek pār­man­to­ta, nav ie­cir­sta kā ak­me­nī, un arī to var la­bot. Ar in­for­ma­tī­vās me­di­cī­nas pa­lī­dzī­bu ie­spē­jams la­bot stā­jas un ķer­me­ņa de­fek­tus, pie­mē­ram, ja kāds no or­gā­niem ir ma­zāks vai īsāks. Var no­dzēst fan­to­ma sā­pes, var lik­vi­dēt vī­ru­su un bak­tē­ri­ju kai­tī­go ie­dar­bī­bu. Tie ir ti­kai ne­lie­la da­ļa no no re­ālās prak­ses ga­dī­ju­miem. Ar in­for­ma­tī­vās me­di­cī­nas pa­lī­dzī­bu ie­spē­jams no­ko­pēt vis­da­žā­dā­ko in­for­mā­ci­ju un pēc tam to ie­va­dīt ķer­me­nī. Dau­dzas prog­ram­mas cil­vē­ka zem­ap­zi­ņā ie­rak­stās ne­pa­rei­zi, bet, ja zem­ap­zi­ņa sa­ņem pa­rei­zo in­for­mā­ci­ju, tad ar lai­ku tā, pie­lā­go­jot pa­rei­zos pa­ra­met­rus, pa­ti sāk la­bot de­fek­tus. Pie­mē­ram, ja cil­vē­kam ir bo­jāts ru­nas vai kus­tī­bu centrs, tad vis­la­bā­kais pa­līgs būs in­for­mā­ci­jas ie­va­dī­ša­na ķer­me­nī, lai ras­tos jauns ru­nas vai kus­tī­bas centrs gal­vas sma­dze­nēs. Vi­su no­sa­ka in­for­mā­ci­ja smal­ka­jā ķer­me­nī. Ne­vie­na zā­le to ne­spēj. Tā ir re­ali­tā­te.

– Kā ir ar ļaun­da­bī­ga­jiem audzē­jiem?

– Ar vē­zi ir ci­tā­dāk un sa­rež­ģī­tāk, jo to vei­di ir da­žā­di. Pa­sau­les spe­ci­ālis­tiem par vē­ža ra­ša­nos ir at­šķi­rīgs vie­dok­lis. Viens no pie­ņē­mu­miem, ka vē­zis ir vī­russ, kāds cits – ka tas pār­man­tots ģe­nē­tis­ki no ie­priek­šē­jām pa­au­dzēm. Pie­mē­ram, pat il­gi gu­ļot uz āde­rēm, cil­vē­ka šū­nas tiek iz­sis­tas no pa­rei­zā har­mo­nis­kā rit­ma un tiek iz­krop­ļots ģe­nē­tis­kais kods – DNS. Šo­die­nas zi­nāt­ne pie­rā­dī­ju­si, ka vē­zi var ie­gūt arī in­for­ma­tī­vā vei­dā no mor­fo­ģe­nē­tis­kā lau­ka. Bie­ži vien ie­spē­jams iz­dzēst no smal­ka­jiem ķer­me­ņiem in­for­mā­ci­ju par ļaun­da­bī­gā audzē­ja pie­rak­stu, bet šo­brīd ne­va­ru pa­teikt, cik no­tu­rī­ga ir šī jaun­ā in­for­mā­ci­ja. Var pa­iet 10 ga­di, un cil­vēks var sa­slimt ar ļaun­da­bī­go audzē­ju. Kā­pēc? Šo­brīd to vēl ne­viens ne­spēj iz­skaid­rot. Pa­sau­lē pla­ši pa­zīs­ta­mais ārsts Karls Si­mon­tons sa­vā klī­ni­kā ār­stē­ja ar audzē­ju sli­mus pa­cien­tus. Viņš tiem skaid­ro­ja, kā vi­ņiem ir jā­strā­dā ar se­vi, un cil­vē­ku vir­tu­ālais darbs ar se­vi de­va no­zī­mī­gus, la­bus re­zul­tā­tus.

– In­for­ma­tī­va­jai me­di­cī­nai un dzied­nie­cī­bai ir plašs un uni­ver­sāls lie­to­jums. Kā tā dar­bo­jas uz da­žā­dām fo­bi­jām (bai­lēm no slēg­tas, šau­ras tel­pas, augs­tu­ma, nā­ves un ci­tām)?

– Fo­bi­jas ir sav­da­bīgs in­for­ma­tīvs pie­raksts un pa­lī­dzēt var līdz­īgi kā ho­me­opā­ti­jā, ar in­for­mā­ci­ju. Nav sva­rī­gi, vai mēs šo in­for­mā­ci­ju no­do­dam ar tē­lu va­lo­du, krā­sām vai frek­ven­ču vib­rā­ci­jām. Arī fo­bi­jas mēdz būt da­žā­das, gan man­to­tas, gan ie­gū­tas. Daž­kārt mēdz būt, ka fo­bi­jas iz­sauc un uz­tur pa­ra­lē­lās pa­sau­les būt­nes, da­žā­di pie ze­mes plā­na pie­sie­tie ga­ri un ci­tas zem­ā as­trā­lā plā­na būt­nes, kas ba­ro­jas ti­kai no cil­vē­ka ener­ģi­jām (bai­lēm, pār­dzī­vo­ju­miem). Jeb­ku­ra pro­blē­ma, tai skai­tā arī fo­bi­jas, prog­ram­mu vei­dā sa­gla­bā­jas cil­vē­ka smal­ka­jā ķer­me­nī. Jo il­gāks pie­raksts, jo bie­ži vien sa­rež­ģī­tāk no­dzēst.

– Cik no­tu­rīgs ir efekts, kad tiek ie­va­dī­ta ne­pie­cie­ša­mā, pa­rei­zā in­for­mā­ci­ja?

– Katrs cil­vēks ir in­di­vi­du­āls un sa­vu pro­blē­mu ie­gu­vis at­šķi­rī­gi, da­žā­du lai­ku šo pro­blē­mu nē­sā­jis se­vī, un arī pro­blē­mas sma­gums ir at­šķi­rīgs. Jo īsāks laiks, jo vieg­lāk un ātr­āk ie­spē­jams no šīs ne­ga­tī­vās ie­dar­bī­bas at­brī­vo­ties. Ma­nā prak­sē ir ga­dī­ju­mi, kad ie­spē­jams pil­nī­bā no­dzēst ne­ga­tī­vo in­for­mā­ci­ju, bet ir arī ga­dī­ju­mi, kad pēc kaut kā­da lai­ka (vai­rā­kiem ga­diem) to­mēr tā pa­rā­dās, bet jau daudz vā­jā­kā for­mā.

– Jū­su prak­sē ir da­žā­di pa­cien­ti, arī tā­di, kam ir no­piet­nas sli­mī­bas, at­ka­rī­ba no al­ko­ho­la, azart­spē­lēm.

– Iz­ār­stēt var vi­su, ta­ču tas ne­no­zī­mē, ka vi­siem cil­vē­kiem. Kā jau mi­nē­ju, katrs sa­vu pro­blē­mu ie­gu­vis at­šķi­rī­gā vei­dā, un tā da­žā­di ie­tek­mē­ju­si cil­vē­ka smal­ko ķer­me­ni un vi­ņa DNS. Jeb­ku­ra dzied­nie­ka pa­lī­dzī­ba cil­vē­kam ir ti­kai da­ļa no pa­veik­tā, pā­rē­jais ir vi­ņa pa­ša ro­kās. Pirm­kārt, pa­šam ir pa­tie­si jā­grib. Ja pie ma­nis at­nāk cil­vēks, ku­ram ir kā­da at­ka­rī­ba, bet viņš pats to iek­šē­ji ne­vē­las un at­nā­cis pie­spie­du kār­tā, tad uz la­bu re­zul­tā­tu ir grū­ti ce­rēt. Ne­va­ru ie­dar­bo­ties uz cil­vē­ka zem­ap­zi­ņu, ja tā nav ga­ta­va pār­mai­ņām. Tas at­tie­cas uz at­ka­rī­bām – al­ko­ho­lis­mu, smē­ķē­ša­nu un at­ka­rī­bu no spē­ļu au­to­mā­tiem.

– Jūs strā­dā­jat arī ar dzie­di­nā­ša­nu gan no at­tā­lu­ma, gan kon­tak­tē­jo­ties?

– Jā, es strā­dā­ju vi­sā­dos vei­dos. At­tā­lu­mam nav no­zī­mes. Ir, pro­tams, ga­dī­ju­mi, kad kon­tak­ta dzie­di­nā­ša­na ir spē­cī­gā­ka un ie­dar­bī­gā­ka.

– Kā cil­vēks se­vi var ener­ģē­tis­ki aiz­sar­gāt?

– Gal­ve­nais ir po­zi­tī­vas do­mas. Mans kre­do dzī­vē ir: ja ne­va­ru mai­nīt re­ali­tā­ti, tad cen­šos mai­nīt at­tiek­smi pret to. Nav tik vien­kār­ši vi­sā sa­ska­tīt po­zi­tī­vo, jo pā­rāk daudz ne­ga­tī­vā ir vi­sap­kārt. Gal­ve­nais ir kon­tro­lēt sa­vu re­ak­ci­ju uz no­tie­ko­šo. Cen­šos kat­ram klien­tam iz­stās­tīt, kā viņš var ar se­vi strā­dāt. Darbs ar se­vi nav viegls un bie­ži vien ātr­i ap­sīkst, ja uz­reiz ne­tiek sa­sniegts vē­la­mais re­zul­tāts. Ko no­zī­mē strā­dāt ar se­vi? Pats gal­ve­nais ir kat­ram iek­šē­ji mai­nī­ties, sa­vās do­mās, re­ak­ci­jās, at­tiek­smē un tam­lī­dzī­gi. Var, pie­mē­ram, iz­pil­dīt vien­kār­šus Ti­be­tas vin­gri­nā­ju­mus, kas ne­aiz­ņem daudz lai­ka un ku­ru iz­pil­des lai­kā strā­dā gan cil­vē­ka smal­kais, gan fi­zis­kais ķer­me­nis. Tie pa­līdz mu­gur­kau­lam un vin­gri­na sai­tes. Ir arī in­di­vi­du­āli ie­tei­ku­mi at­ka­rī­bā no tā, kā­da ir pro­blē­ma. Vien­kār­šu in­for­mā­ci­ju, kā pa­lī­dzēt sev un sa­viem tu­vā­ka­jiem, var ap­gūt katrs. Gal­ve­nais – lai ti­kai bū­tu ti­cī­ba, gri­ba un mo­ti­vā­ci­ja.

Zem fo­to

PO­TEN­CI­ĀLS. «Uz­reiz ne­no­tiek tā, ka par mums kāds slik­tu pa­do­mā un in­for­mā­ci­ja sāk re­ali­zē­ties. Tas no­tiek tad, kad ne­ga­tī­vā in­for­mā­ci­ja sa­sniedz ne­pie­cie­ša­mo po­ten­ci­ālu un ie­gūst do­mas for­mu,» uz­sver dzied­nieks, bi­oe­ner­ģē­ti­ķis Vik­tors Grau­diņš

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais