Veselība

Veselības nozares budžets nākamgad būs par 171 miljonu eiro lielāks, tomēr papildu finansējumu valdība ir piešķīrusi tikai mediķu algu palielinājumam. Ne kompensējamo medikamentu plašākai pieejamībai un jaunu zāļu iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, ne pakalpojumu tarifu palielināšanai slimnīcās, par ko tās cīnās jau vairākus gadus, finansējums nav atrasts.

Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.

Aicināt visus vakcinēties pret gripu, lai samazinātu šīs vīrusa infekcijas slimības izplatību Covid-19 epidēmijas apstākļos, un tad atskārst, ka gripas vakcīnu visiem nepietiks. Saprotams, ka gripas vakcīnas kļūst par deficīta preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tomēr – vai ir izdarīts viss, lai mazinātu ažiotāžu ne tikai pēc maskām, bet nu jau arī pēc vakcīnu pieejamības.

Uz Baltā spieķa dienu briļļainajiem, vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem valdība sarūpējusi nelāgu dāvanu. Var jau teikt, ka masku valkāšana visiem ir neērta. Taču briļļainiem cilvēkiem brilles svīst ciet – jo tuvāk ziema, jo vairāk. Savukārt redzes invalīdiem maskas ir sarežģīts papildu šķērslis, orientējoties vidē, jo traucē lietot alternatīvās maņas ‒ ožu un dzirdi.

Latvijas medicīnas iestādēm nav jāuztraucas par sejas aizsargmasku krājumiem, jo to krājumi ir “apmierinoši”, šādu īsu atbildi Neatkarīgā saņēma veselības iestādē. Slimnīcām pašām jāturpina iepirkt medicīniskās maskas un citus aizsardzības līdzekļus un pašām jāseko, vai respiratoru, cimdu un masku krājums jau nav sasniedzis kritisku brīdi.

Saeimas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) nosūtījis vēstuli veselības ministrei Ilzei Viņķelei ar lūgumu oficiāli apliecināt Kuldīgas un Dobeles iedzīvotājiem, ka šo pilsētu slimnīcās netiks slēgtas dzemdību nodaļas. Lai gan veselības ministre publiski norādījusi, ka Kuldīgas slimnīcā nemaz nav plānots slēgt šo nodaļu, deputāts uzstāj, ka tas ministrei jāpasaka oficiāli un rakstiskā formā. Sarunā ar Neatkarīgo kuldīdznieks un deputāts Ēriks Pucens atbild uz jautājumiem, kāpēc iesaistījies Kuldīgas slimnīcas aizstāvībā un ko vēlas panākt.

„Mūsu valdībai un fanātiskajiem panikas cēlājiem Pasaules veselības organizācijas (PVO) dokumenti būtu jālasa, lietojot smadzenes. Bet viņi lasa PVO dokumentus burtiski, rada drausmīgus ierobežojumus bērniem mācīties, slimniekiem – ārstēties, ražotājiem – eksportēt, bet pārējiem cilvēkiem – domāt. Visiem ir jānotic valdības hipohondriķiem un jāvelk maskas, it kā mums būtu jāiespiežas pārpildītā Honkongas metro vai Indijas starppilsētu vilciena vagonā,” spriež ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

Zāles no indes atšķiras tikai ar devu – teicis renesanses laika ārsts, botāniķis un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541). Daudzas zinātnieku paaudzes pēc viņa pētījušas dažādu vielu izraisītos efektus atkarībā no devas, un mūsdienās neviens medikaments nedrīkst nonākt apritē bez atbildīga un nopietna šā aspekta izvērtējuma. Arī mūsu tautas teiciens pauž to pašu domu: kas par daudz, tas par skādi. Ikdienā gan tas reizēm piemirstas, jo sevišķi tad, ja ir runa par pašārstēšanos, pārlieku aizraušanos ar tautas medicīnas līdzekļiem vai aklu sekošanu veselīga dzīvesveida influenceru ieteikumiem.

Pavasarī piedzīvotā ārkārtējā situācija vairākumā gadījumu ir pasliktinājusi respondentu kopējo labsajūtu, secināts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) Cilvēka ģeogrāfijas katedras pētnieku veiktajā pētījumā. Turpinoties pandēmijai, 2/3 aptaujāto ir gatavas ievērot piesardzības pasākumus un vajadzības gadījumā pašizolēties. Pārējie, kā var spriest pēc sniegtajām atbildēm, visticamāk, ir neziņā par turpmāko rīcību.

Bērnu slimnīcas statistikas dati liecina par nepieņemamu tendenci – bērnu traumu statistika pieaug, neraugoties uz dzimstības samazinājumu Latvijā, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Šogad vasarā Bērnu slimnīcā nonācis rekordliels dažādas traumas guvušu bērnu skaits, turklāt liela daļa no šiem bērniem bija zīdaiņi, kuri 72 procentos gadījumu guvuši galvas traumas!

Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai par situāciju e-veselībā un šīs sistēmas nākotni. Ministrijas plānos ir konkursa kārtībā izvēlēties profesionāļus, kuri varētu atbilstoši veselības nozares vajadzībām “uzzīmēt e-veselības ceļa karti”, Neatkarīgajai apstiprināja veselības ministre Ilze Viņķele.

Divu nedēļu laikā Latvija no salīdzinoši mierīgas situācijas saistībā Covid-19 izplatību nonākusi oranžajā brīdinājuma zonā. Valdība tāpēc spērusi pirmo soli, pastiprinot epidemioloģiskās drošības noteikumus visā Latvijā, par obligātu nosakot sejas aizsargmasku lietošanu sabiedriskajā transportā. Maskas obligāti jāsāk lietot 7. oktobrī, turklāt – tieši maskas, nevis sejas aizsegus – šalles un lakatus – kā tas bija pavasarī.

„Manai draudzenei bija bail iet vienai pašai uz klīniku. Protams, viņa ir pieaugusi, bet tā sajūta, kad tev pasaka – jāpārbauda, vai jums nav onkoloģiska saslimšana... Es piekritu viņu pavadīt. Gaiteņi cilvēku pilni... Viņi visi gaida, lai tiktu pie ārsta? Tās bija šausmas, ko ieraudzīju. Tur elpoja pati nāve,” nepazīstama sieviete man, svešam cilvēkam, izstāsta savas izjūtas. Visticamāk, mēs vairs nekad nesatiksmies, un es nekad neuzzināšu, kas notika ar viņas draudzeni. Cerams, ka viņai viss ir labi...

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, veicot koronavīrusa genoma izpēti, atklājuši 247 dažādas vīrusa mutācijas Latvijā. Pētnieki tāpat ir noskaidrojuši, ka vīrusa mainība ir lēna ‒ jauna mutācija rodas vidēji reizi divās nedēļās.

Tas ir fakts ‒ papildu finansējumu tieši veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm nākamā gada veselības budžetā valdība neplāno piešķirt, jo visa nauda tiks novirzīta likumā noteiktajam mediķu algu palielinājumam, un tas nozīmē, ka pacienti ir atstāti ārpus laivas.

Šogad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes devušās uz vairāk nekā 21 000 izsaukumu pie bērniem, kuriem nepieciešama neatliekama mediķu palīdzība. Tas ir ļoti liels skaits izsaukumu, kuros mediķiem ātri jāpieņem lēmums un jāreaģē, ņemot vērā faktu, ka pacients ir bērns.

Lai pievērstu uzmanību biežāk pārmantotajai ģenētiskajai slimībai, 24.septembrī tiek atzīmēta Ģimenes hiperholesterinēmijas diena. Arī Latvijā jau piekto gadu pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra kardiologiem aicina iedzīvotājus vērst uzmanību šai slimībai, mudinot laicīgi pārbaudīt holesterīna līmeni un ja nepieciešams, konsultējoties ar speciālistiem, uzsākt ārstēšanu.

Zāļu ražošana nav tikai uzņēmējdarbība, tās ir rūpes par pacientu, kuram ārstēšanās procesā ir nepieciešami medikamenti. Ar kādiem izaicinājumiem Covid-19 epidēmijas laikā saskāries zāļu ražotājs “Grindeks” un kādi ir uzņēmuma nākotnes attīstības plāni ‒ Neatkarīgās sarunā ar akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Dr. chem. Juri Hmeļņicki.

Septembrī visā pasaulē īpašu uzmanību mediķi pievērš uroloģisko slimību profilaksei un ārstēšanās iespējām, kā arī informē sabiedrību par jaunākajām ārstēšanas metodēm. Arī Latvijā uroloģiskas saslimšanas ikdienā sagādā problēmas simtiem sieviešu un vīriešu, dažas no tām var būt arī nāvējošas, uzsver urologs Kārlis Mičulis. No 21. līdz 25. septembrim, Vispasaules uroloģijas nedēļā, Latvijas speciālisti aicina domāt un rūpēties par savu veselību, iespējams, ne tikai izglābjot savu dzīvību, bet arī uzlabojot tās kvalitāti.

Par līdzšinējo pieredzi Covid-19 ierobežošanā un citām aktualitātēm veselības aprūpē intervija ar Ziemeļkurzemes reģionālās Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Mediķu atalgojuma palielinājumam nākamgad un “parāda” atdošanai par šajā gadā neizmaksāto algu pielikumu nepieciešami 211 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Tas ir par aptuveni 30 miljoniem mazāk, nekā nākamgad mediķu algām ir gatava piešķirt Finanšu ministrija un valdība.

Kopš Latvijā ir spēkā jaunā kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, pacienti līdzmaksājumos par zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis pacientiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.