Tas ir fakts ‒ papildu finansējumu tieši veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm nākamā gada veselības budžetā valdība neplāno piešķirt, jo visa nauda tiks novirzīta likumā noteiktajam mediķu algu palielinājumam, un tas nozīmē, ka pacienti ir atstāti ārpus laivas.
“Lai arī atbalstām mediķu algu palielinājumu, esam kategoriski pret to, ka pacientu vajadzības ir atstātas novārtā,” Neatkarīgajai saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, pārstāvot arī reto slimību un hemofilijas pacientus.
Pacientu organizācijas viena pēc otras pieprasa nekavējoties atrast papildu finansējumu 2021. gada budžetā ārstēšanās pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem. Onkoloģijas pacientiem un ārstiem pievienojušās vēl vairākas organizācijas, kuras pārstāv reto slimību un kardioloģijas slimību pacientus. Pacienti sagatavojuši vēstuli lēmumu pieņēmējiem, tostarp, ministru prezidentam, atbildīgo ministriju vadībai un Saeimas frakciju vadītājiem. “Latvijas pacientu organizācijas atbalsta finansējuma piešķiršanu mediķu atalgojuma celšanai, kā to paredz 2021. gada budžeta likumprojekts, taču neatbalstām to, ka pacientu vajadzības ir atstātas novārtā,” uzsver Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore, Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele. “Neatliekamas prioritātes, kurām joprojām trūkst finansējuma, ir rindu mazināšana pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, kā arī medikamentu pieejamība.”
Pacienti aicina politiķus paredzēt 2021. gada veselības aprūpes budžetā izdevumu palielinājumu šīm prioritātēm.
Pacienti, atsaucoties uz Veselības ministrijas sniegto informāciju Veselības nozares stratēģiskajā padomē šogad septembra beigās, aprēķinājuši, ka pašlaik sastādītajā valsts veselības aprūpes budžetā jeb tā projektā trūkst aptuveni 17 miljonu eiro rindu mazināšanai pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, bet vēl 17 miljonu eiro pietrūkst kompensējamo zāļu nodrošināšanai. “Tie ir 34 miljoni eiro, kas ik dienas ietekmē katra Latvijas pacienta dzīvību un veselību,” norāda Baiba Ziemele.
“Redzot, k pandēmija un tās sekas ietekmēs pasaules un Latvijas veselības aprūpes sistēmu arī nākamajā gadā, būtu ļoti tuvredzīgi nerūpēties par finansējuma palielināšanu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.”
Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme papildina: “Ja netiks atbilstoši nodrošinātas pacientu vajadzības, tad, ņemot vērā pandēmijas apjomus, kā arī pieredzi, kāda mums bija ar veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu ārkārtas situācijas laikā, varam secināt, ka vissāpīgāk finansējuma trūkums medicīnas nozarē skars tieši hronisko slimību pacientus. Un tam var būt nopietnas sekas.”
Virkne starptautisku organizāciju, ja nepietiek ar pašmāju mediķu un veselības nozares ekspertu viedokli, rekomendē pievērst papildu uzmanību hronisku slimību pacientiem, īpaši Covid-19 izplatības laikā. “Vislabākā iespēja pasargāt cilvēkus no Covid-19 izraisītām komplikācijām ir efektīvi ārstēt pamata slimību, kas nozīmē regulāras ārstu vizītes, pieejamus izmeklējumus, efektīvas zāles un pašu pacientu līdzestību medikamentu lietošanā un dzīvesveida izmaiņās,” saka biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa. “Savlaicīgi atklājot un efektīvi ārstējot tādas slimības kā, piemēram, sirds mazspēja, mirdzaritmija, onkoloģiskās un citas slimības, mēs un valsts kopumā novērstu pacientu stacionēšanu, ietaupītu slimnīcu un valsts resursus, un pats galvenais - ļautu samazināt invaliditāti un mirušo cilvēku skaitu.” Tomēr bez papildu finansējuma pacientu konsultēšanai un kompensējamiem medikamentiem to nevar pilnvērtīgi paveikt.
Inese Mauriņa norāda, ka kopš šī gada 1. aprīļa izmaiņas kompensējamo zāļu noteikumos ir veicinājušas zāļu cenu samazināšanos un uzlabojušas pieejamību daļai pacientu, tomēr joprojām ir daudz pacientu, kas nesaņem efektīvus un inovatīvus medikamentus vispār vai arī pacienta līdzmaksājums ir tik liels, ka pacienti nevar atļauties lietot dārgākos medikamentus vai lieto tikai daļu. “Latvijā joprojām ir garas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, savukārt pacientu līdzestības trūkums bieži pagarina ārstēšanās periodu, izmaksas pārsniedz plānoto apjomu gan valstij, gan pacientam, un reizēm diemžēl ārstēšanās iznākums ir negatīvs,” saka biedrības vadītāja. Nepalielinot budžetu pakalpojumu pieejamībai un medikamentu iegādei, pacientu organizācijas prognozē, ka vēl vairāk pasliktināsies Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji.
Aicinājumu palielināt finansējumu atbalsta virkne organizāciju, tostarp Latvijas Hemofilijas biedrība, onkoloģisko pacientu biedrība “Vita”, Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrības valde, Cistiskās fibrozes biedrība, Latvijas Multiplās sklerozes asociācija, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” un citas.
Intervijā Neatkarīgajai veselības ministre Ilze Viņķele sacīja: ņemot vērā, ka papildu finansējums veselības nozarei ir tikai tādā apmērā, lai palielinātu mediķu atalgojumu likumā noteiktajā apmērā, ministre aicinājusi mediķus apdomāt iespēju mazināt savas prasības par algu palielinājumu, daloties finansējumā ar pacientiem. Līdz šim savu viedokli publiski paudušas vismaz trīs organizācijas - mediķu arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Māsu asociācija, un visas organizācijas ir pret šī finansējuma novirzīšanu citiem mērķiem
