Divu nedēļu laikā Latvija no salīdzinoši mierīgas situācijas saistībā Covid-19 izplatību nonākusi oranžajā brīdinājuma zonā. Valdība tāpēc spērusi pirmo soli, pastiprinot epidemioloģiskās drošības noteikumus visā Latvijā, par obligātu nosakot sejas aizsargmasku lietošanu sabiedriskajā transportā. Maskas obligāti jāsāk lietot 7. oktobrī, turklāt – tieši maskas, nevis sejas aizsegus – šalles un lakatus – kā tas bija pavasarī.
Saslimstības rādītāji ar Covid-19 pēdējās divās nedēļās Latvijā palielinājušies astoņas reizes, tādā veidā Latviju no valsts, kurā līdz šim nebija jāievēro būtiski ierobežojumi, koronavīrusa pandēmija ierindojusi to Eiropas valstu vidū, kur inficēto skaits pieaug jau visu septembri.
Valdība ārkārtas sēde pirmdien tika sasaukta pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles lūguma, jo pēdējo divu nedēļu saslimstība ar Covid-19 strauji augusi un epidemiologi iesaka valdību lemt par papildu ierobežojumiem. “Ilgstoši Latvijā dzīvojām apstākļos, kur Covid-19 izplatība bija ierobežota, bet pēdējās divas nedēļas rāda, ka situācija var strauji mainīties. Galvenais mūsu uzdevums ir pastiprināt drošības pasākumus, ko mēs kā iedzīvotāji varam darīt, lai sevi pasargātu, bet vienlaikus neierobežotu ekonomiskās norises,” valdības lēmumu pamatoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Valdība nolēmusi, ka no šīs nedēļas trešdienas, 7. oktobra, sabiedriskajā transportā obligāti jālieto sejas aizsargmaskas. Eksperti norāda, ka jālieto tieši sejas aizsargmaskas, kuras var iegādāties aptiekās vai pašūt paši, tāpēc sejas aizsegšanai nederēs šalles vai lakati, jo tie pietiekami neaiztur vīrusu izplatīšanos gaisa pielienu veidā.
Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka Latvija divu nedēļu laikā no salīdzinoši mierīgas situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību nonākusi oranžajā brīdinājuma zonā. Šo divu nedēļu laikā saslimstība augusi astoņas reizes. “Mēs novērojam noteiktas tendences - inficēšanās notiek darba kolektīvos un atsevišķās izglītības iestādēs,” saka ministre. Vēl viens secinājums ir tāds, ka saslimušo vidū arvien vairāk ir cilvēki darbspējas vecumā un arī slimnīcā nonākušie Covid-19 pacienti ir gados jaunāki, nekā tas bija pavasarī, proti, vidēji 40‒45 gadi.
Tiem cilvēkiem, kuri izplata baumas, ka Covid-19 ir izdomāts un ka tā ir pasaules sazvērestība, veselības ministre velta trāpīgu salīdzinājumu: “Ja mēs dzīvotu ar tādu pārliecību, tad, visticamāk, mēs visi ticētu, ka zeme ir plakana, jo arī to cilvēks nevar ar aci saskatīt.”
“Tas, ko tagad novērojam Latvijā, nav nekas neparasts. Tas apliecina, ka Covid-19 var ļoti strauji izplatīties un tas notiek īsā laika posmā,” situāciju vērtē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā ir straujākais Covid-19 inficēšanās līmeņa pieaugums Eiropā, proti, saslimšana augusi par 172 procentiem. Salīdzinājumam Eiropā pašlaik inficēšanās palielinājusies vidēji par 14 procentiem. “Mēs zinām, ka vīruss nav mainījies, un pasākumi, kurus mēs drošības dēļ ievērojam, ir tie paši - distancēšanās, higiēnas pasākumu ievērošana un no trešdienas aizsargmasku lietošana sabiedriskajā transportā,” norāda J. Perevoščikovs. Epidemiologs gan sacīja, ka rādītājs, kas liecina par kritisku situāciju, Latvijā pagaidām sasniegts. Tas ir pozitīvu Covid-19 testu īpatsvars no visiem veiktajiem testiem - ja tas sasniedz trīs procentus, situāciju var uzskatīt par kritisku. Pašlaik šis rādītājs ir 1,7 procenti.
Epidemiologs skaidro, kāpēc valdība izvēlējusies spert šādu soli - noteikt obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sabiedriskajā transportā: “Ja mēs objektīvu iemeslu dēļ nevaram samazināt pasažieru skaitu transportā, tad vienīgais drošības pasākums, ko varam ieviest, ir sejas masku izmantošana, jo sejas maska, ja to pareizi lieto, aiztur vīrusu no saslimušā cilvēka uz citu cilvēku.” Sabiedriskais transports pašlaik ir vieta, kur ir apgrūtināta savstarpējās distances ievērošana, turklāt aukstā laikā nav iespējas transportu labi vēdināt, tāpēc pieņemts lēmums par obligātu sejas masku valkāšanu brauciena laikā. Šāds solis ļaus vēl pagaidām neieviest stingrākus pulcēšanās un citus ierobežojumus. “Nākamie ierobežojumi varētu būt vērsti uz cilvēku skaita ierobežojumu telpās un pasākumos,” sacīja veselības ministre.
Sejas masku varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam, tāpat sejas masku var nevalkāt medicīnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja personai kustību traucējumu dēļ ir apgrūtināta maskas uzlikšana vai personai ir psihiskās veselības traucējumi. Prasība lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā noteikta līdz 6. novembrim, taču, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies, šāda prasība varētu tikt saglabāta ilgāku laiku.
Vienlaikus epidemiologi uzsver, ka sejas maska neaizvieto galvenos profilakses un higiēnas pasākumus. Izmantojot sabiedrisko transportu, iespēju robežās ir jāievēro savstarpējā distance no citiem pasažieriem, nevajadzētu pieskarties sejai ar netīrām rokām, kā arī pēc brauciena rūpīgi jānomazgā vai jādezinficē rokas. Veselības ministrija arī aicina iespēju robežās atteikties no sabiedriskā transporta izmantošanas un iesaka neizmantot to īsiem braucieniem.
No pēdējā diennaktī atklātajiem 40 inficēšanās gadījumiem ar Covid-19, Daugavpilī un tās apkārtnē reģistrēti 19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Arī Kuldīga un Valmiera pašreiz ir pilsētas, kurās konstatēta vislielākā saslimstība pēdējo dienu laikā, lai gan vislielākais ar Covid-19 saslimušo skaits pašlaik ir Rīgā.
Ņemot vērā, ka līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darba vietās, Veselības ministrija aicina valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti. Šāds aicinājums attiecas uz visu Latviju. Darba devējiem iesaka izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. “Otrs virziens ir veicināt kolektīva atbildību ‒ nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus,” skaidro Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne. Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi secinājuši, ka daļa cilvēku, kuriem atklāj Covid-19, vairākas dienas uz darbu gājuši ar akūtām slimības pazīmēm. Darba devējiem vēlreiz ir jāpārrunā drošības jautājumi ar darbiniekiem un jāatgādina, ka uz darbu nevajadzētu iet ar saaukstēšanās pazīmēm.
