Pēc Infektoloģijas centra pievienošanas daļai pacientu būs jāmaksā lielāka iemaksa

Līdz ar Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) iekļaušanos Rīgas Austrumu slimnīcā ir mainījies pacientu iemaksas apmērs, tā ir pieaugusi gandrīz uz pusi – ja Infektoloģijas centrā pacientam bija jāmaksā pacienta iemaksa pieci lati par diennakti, no 1. aprīļa tā būs deviņi lati 50 santīmu.

Rīgas Austrumu slimnīcā gan Neatkarīgajai apliecina, ka izmaiņas neskar tos pacientus, kas līdz šim bija atbrīvoti no pacientu iemaksām.

No šīs nedēļas Latvijas Infektoloģijas centrs no atsevišķas slimnīcas ir pārveidots par Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāru Latvijas Infektoloģijas centrs, pievienojoties plašajam Austrumu slimnīcas stacionāru pulkam.

Sāk jaunu dzīvi

Rīgas Austrumu slimnīca atbilstoši valdības lēmumam ir pārņēmusi ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas, un slimnīcas sastāvā darbu uzsācis jauns stacionārs. Līdz ar to kopumā Rīgas Austrumu slimnīcā ir pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Linezers un Latvijas Infektoloģijas centrs. Par jaunās klīnikas galveno ārstu iecelta līdzšinējā LIC direktore profesore Baiba Rozentāle. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošām ziņām, profesore ir izveseļojusies un atgriezusies darbā nu jau jaunā amatā.

Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka norāda, ka infekciju slimību pacientiem arī turpmāk būs pieejama kvalitatīva un savlaikus diagnostika un ārstēšana, turklāt, strādājot vienas slimnīcas sastāvā, nebūs nepieciešamība slēgt līgumus un veikt savstarpējos norēķinus par atsevišķu diagnostikas un ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Plānots izstrādāt un ieviest kopējas vadlīnijas hepatoloģijas (aknu slimību) pacientu ārstēšanā. Nākotnē Rīgas Austrumu slimnīcā paredzēts veidot multidisciplināru hepatoloģijas vienību, kurā strādās dažādu nozaru profesionāļi.

Līdz šim Latvijas Infektoloģijas centra sastāvā strādājošo Tuberkulozes un plaušu slimību klīniku (pirms pievienošanas LIC tā bija atsevišķa slimnīca) atbilstoši Rīgas Austrumu slimnīcā pieņemtajai organizatoriskajai struktūrai paredzēts pārveidot par atsevišķu stacionāru.

Piecu latu vietā desmit

Laikā, kad notika plaši LIC darbinieku protesti pret reorganizāciju, no Veselības ministrijas tika solīts, ka attiecībā uz pacientu ārstēšanu nekas nemainīsies, ja nu vienīgi – būs arvien labāk, piemēram, pacients saņemšot plaša spektra ārstēšanu, kas iespējams daudzprofilu slimnīcā. Tomēr, kā kļuvis zināms Neatkarīgajai, viena no pirmajām izmaiņām, kas skar pacientus, ir iemaksu apmēru pieaugums. Rīgas Austrumu slimnīcas speciāliste Dace Kārkliņa Neatkarīgajai apliecināja, ka patiešām ir mainījusies pacientu iemaksa par ārstēšanos stacionārā un tagad tā ir 9,5 lati par diennakti. Iepriekš LIC šī pacientu iemaksa bija noteikta piecu latu apmērā diennaktī. Tomēr D. Kārkliņa norāda, ka tiem pacientiem, kuri līdz šim bija atbrīvoti no pacientu iemaksām, atbrīvojumi saglabājas.

Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka par ārstēšanos valsts aģentūrās, aprūpes slimnīcās un slimnīcu aprūpes nodaļās pacientu iemaksa ir pieci lati (kā piemērs joprojām ir minēts arī LIC), izņēmums ir noteiktu infekciju slimību pacienti, kuri no iemaksas ir atbrīvoti, tāpat kā pacienti, kuri ārstē tuberkulozi.

Infekciju slimnieki nemaksās

Nacionālā veselības dienesta speciāliste Laura Lapiņa Neatkarīgajai skaidro, ka arī turpmāk pacienti, kuri saslimuši ar noteiktām infekciju slimībām, no pacientu iemaksas būs atbrīvoti. Šo slimību saraksts ir apstiprināts vēl 2006. gadā, un tās ir, piemēram, difterija, cūciņa, garais klepus, kašķis, leģionāru slimība, malārija, mēris, Laima slimība, poliomielīts, trakumsērga, vējbakas, skarlatīna, HIV un citas.

Valdības lēmums paredzēja līdz 1. aprīlim nodot ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas Rīgas Austrumu slimnīcai, bet sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomas funkcijas - Slimību kontroles un profilakses centram.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais