Mikoloģe norāda uz riskiem, šobrīd lasot sēnes mežā
Dodoties mežā sēņot, jābūt uzmanīgiem, Latvijas Radio korespondentei Sandrai Dieziņai sacīja mikoloģe Inita Dāniele.
Gailenes pārsvarā visi pazīst, bet, lasot citas ļoti mazas sēnes, var gadīties, ka grozā nonāk neēdamas meža veltes:
"Ja tagad sāks jebkuru mazu sēnīti plēst, tur jau nav redzamas pazīmes. Nav redzams, vai ir lapiņas vai stobriņi, vai ir gredzens vai nav, nekas nav redzams. Cilvēki beku vai bērzlapju vietā var salasīt kaut ko absolūti neēdamu vai pat indīgu, ja nevar pateikt, kas tas ir. Sēnes drīkst vākt tikai tad, kad var pateikt, kas tā ir, un tikai tad, ja tās pilnīgi droši un nepārprotami pazīst. Ja cilvēkam ir jautājums, vai sēne ir ēdama - viņam tā nav ēdama, tātad viņš to nepazīst," uzsvēra Inita Dāniele.
Meža veltes Latvijā vāc vairāk nekā puse iedzīvotāju - sēņošana un sēņu izmantošana tradicionāli bijusi nozīmīgs pārtikas avots, un sēnes un ķērpji lietoti arī tautas ārstniecībā, mājsaimniecībā un rituālos. Vairāki no šiem izmantošanas veidiem - senie sēņu konservēšanas paņēmieni, dabisko šķiedru krāsošana, sēņu tintes un iekuru ieguve - mūsdienās ir īpaši apdraudēti zināšanu pārmantošanas trūkuma un lietojuma tradīciju izzušanas dēļ, uzsver Latvijas Mikologu biedrība.
Senu prasmju atjaunošana nav tikai zudušo zināšanu popularizēšana, bet arī nozīmīgs ieguldījums nemateriālā kultūras mantojuma elementu saglabāšanā. Šīs prasmes joprojām var izdzīvot, apgūstot tradicionālās amatniecības tehnikas, kas mūsdienās stiprina gan sabiedrības kultūras identitāti, gan emocionālo veselību, kā arī var izrādīties noderīgas krīzes situācijās.
Latvijas Mikologu biedrība atgādina, ka sēņu vākšana un izmantošana ir dzīva un mūsdienīga Latvijas kultūras tradīcija, tāpēc festivālā "Baltica" tika popularizēts ar to saistītais nemateriālās kultūras mantojums.
