Kara ceturtajā gadā vislielākās bažas izskan par robežas aizsardzību un Latvijas gatavību dronu karam. Jau daudzkārt esam stāstījuši, ka aizsardzības nozares uzņēmēji pieprasa skaidru plānu. Ministrija un bruņotie spēki nule izveidojuši jaunu struktūru, kas sola strādāt kopā ar vietējiem uzņēmējiem un sagatavoties mūsdienu karam. Savukārt austrumu robežas aizsardzībai šonedēļ valdība atbalstījusi plānu atsavināt vairākus simtus īpašumu. Tiesa gan Saeimas atvaļinājuma dēļ vajadzīgo likumu varēs pieņemt tikai rudenī, vēsta "Nekā personīga".
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir pirmais īstais dronu karš. Saskaņā ar dažādām aplēsēm droni atbildīgi par 80% Krievijas pusē kritušo un ievainoto. Lielākoties tie ir mazi un lēti aprāti, kas spēj iznīcināt pat tankus. Tie būvēti, lai izturētu artilērijas triecienus no sāniem, bet pilots mazu dronu ar salīdzinoši nelielu lādiņu spēj nogādāt pa taisno lūkā vai ar tiešu trāpījumu pa degvielas tvertni var iznīcināt stratēģisko bumbvedēju.
Līdzīgus dronus par dažiem simtiem eiro var nopirkt jebkurš. Tos lielākoties ražo Ķīnā. Taču tādus aprātus var arī vienkārši neitralizēt ar dronu slāpētājiem. Tie pazaudē signālu un nokrīt. Tādēļ Ukraina bezpilota lidaparātus ražo pati - pērn vairāk nekā divus miljonus, bet šogad plānoti jau četrarpus miljoni. Katru reizi, kad Krievijai izdodas atkost, kā noslāpēt vai aizsargāties no ukraiņu lidojošajiem vai peldošajiem droniem, mazos un lielos uzņēmumos rada nākamo inovāciju.
No ukraiņu pieredzes mācās arī Latvija, kas dronu koalīcijas ietvaros pērk Ukrainai vajadzīgo. Pirms trim nedēļām Aizsardzības ministrija izveidoja jaunu struktūru - Autonomo sistēmu kompetences centru. Tas būs atbildīgs par gaisa, jūras un sauszemes dronu un ar tiem saistītās munīcijas un sistēmu iepirkšanu.
Lielas dronu rezerves gan nepirkšot, jo jau pēc gada tās būs tehnoloģiski novecojušas. Bruņotie spēki veidos detaļu un materiālu rezerves, lai krīzes brīdī Latvijas uzņēmumi spētu saražot jaunākajām tehnoloģijām atbilstošākos risinājumus.
MODRIS KAIRIŠS
Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs
Nav lietderīgi uzkrāt milzīgus krājumus noliktavās, bet ir nepieciešams veidot x dienām šos krājumus un tad attiecīgi pašiem būt spējīgiem pieražot viņus klāt no šīm komponentēm, kas ir kritiskās un nenoveco, ko mēs ilgstoši varam glabāt. Ja mēs ietu uz to ceļu, kad mēs nopērkam dronu, tad principā viņš jau tur pēc gada ir pilnībā novecojis, un mēs jau atpaliekam attālumā, kravnesībā, ilgumā, kameru efektivitātē, sensoru un tā tālāk.
NP: Kas šos uzkrājumus veidos - valsts vai privātie uzņēmumi?
Paredzēts, ka šis centrs arī veidos daļu uzkrājumu. Konsultējoties, tad arī tiks veidots plāns, kā saprast krīzes laikā, kas ir nepieciešams, kādas ir prasības uzņēmumiem. Un tad daļu no šiem uzkrājumiem, stratēģiskos, veidos centrs.
Latvijā jau pirms kara bija vairāki uzņēmumi, kas nodarbojās ar militāro dronu ražošanu. Tagad bezpilota aparātus tirgo vai ražo vairāki desmiti. Latvijas bruņotie spēki un ministrija no tiem saņēmusi asu kritiku par, viņuprāt, pārāk kūtru dronu iepirkšanu. Kompetences centra vadītājs Kairišs iebilst, ka nereti izrādās, ka prezentācijās sasolītais realitātē nemaz nelido. Vai arī ražots citās valstīs un vietējie uzņēmumi ir tikai starpnieki. Latvijas armija no visiem gribētājiem pirkt nevarot, bet jaunais centrs palīdzēs, piedāvājot laboratoriju un poligonus.
MODRIS KAIRIŠS
Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs
Centrā ir paredzēts veidot lielu prototipēšanas darbnīcu, kur jaunajiem uzņēmumiem būs iespēja piekļūt augsti tehnoloģiskām iekārtām, piemēram, tādām kā 3D metāla printeri, kas var maksāt pat vairākus miljonus eiro, kas var printēt augstas temperatūras izturības materiālus, lai viņus varētu izmantot, piemēram, raķešu būvniecībā, jo autonomās sistēmas un droni ir elektriskais dzinējs vai iekšdedzes, bet drons pēc būtības var būt arī ar raķešu dzinēju.
Ja kāds cer, ka mēs nopirksim, ja viņš paziņos, ka viņam ir sistēma, un viņš spēj saražot tur 100 000 dronu, tā nebūs, jo tā pieredze rāda, ka, uz testiem atnākot, testus spēj izpildīt pēc aktuālām prasībām no elektroniskās karadarbības, no Ukrainas pieredzes - parasti tur viens, divi, trīs uzņēmēji spēj izpildīt. Un tad parasti lielākie bļāvēji arī ir tie, kas nespēj šīs prasības izpildīt vai arī neatnāk uz šiem testiem.
Kompetences centrā divu gadu laikā plānots ieguldīt ap 20 miljonu eiro. Dronu koalīcijas dēļ arī ārzemju firmas izrāda interesi par migrēšanu uz Latviju, jo te pieejami daudz lielāki poligoni testēšanai. Savukārt vietējie ražotāji jau tagad esot pārāki par Rietumu ražotājiem.
MODRIS KAIRIŠS
Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs
Viens no finansējuma avotiem tieši šim kompetences centram ir plānotas dažādas arī Eiropas programmas, Eiropas aizsardzības aģentūras programmas un partnervalstis. Ir vairākas valstis, kas ir izrādījušas interesi tieši šī poligona dēļ, iespējas testēt šeit Latvijā dēļ un arī jau esošo uzņēmumu dēļ.
Nekā personīga jau stāstīja, ka Latvijas uzņēmumi attīsta jūras dronus, ko izmanto arī Ukraina. No Latvijas armijas viņi nekādu interesi neizjuta. Šonedēļ notika pirmie Latvijas jūras dronu testi.
MODRIS KAIRIŠS
Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs
Šonedēļ notiek arī testu sesija šīm dronu koalīcijas iepirkuma sistēmām, par ko es nevaru detalizētāk teikt, jo tas ir daļēji Ukrainas vajadzībām, un arī citas partnervalsts izrāda interesi pirkt šīs pašas sistēmas.
Izmēģinājumos atklājies, ka Latvijas prasības atšķiras no Ukrainas - tur ir plaši lauki, gaisa droniem ir kur ieskrieties. Latvijas mežainais apvidus atšķiroties. Tas ļauj ienaidniekam arī vieglāk paslēpties. Latvijā lielāka nākotne ir sauszemes droniem, kas kaujas laukā aizvietotu karavīrus.
MODRIS KAIRIŠS
Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs
Daudzi uzņēmēji bieži vien skrien, stāsta, ka redz, mēs nepērkam, bet mums ir jāizvērtē no sākuma tās prioritātes, kas ir pats svarīgākais šobrīd. Pats svarīgākais ir gaisa droni, ar ko mēs esam sākuši un kur mums ir ļoti lielas iestrādes vēsturiski. Un tad sākam pievilkt arī šos pārējos.
NP: Tā loģiskais jautājums būtu - ir trīsarpus gadi pagājuši kopš kara sākuma un faktiski gadu pēc kara sākuma bija skaidrs, ka faktiski šis būs dronu karš. Tad vai trīs, divu gadu laikā tās prioritātes noteikt - vai tas nav tā kā bišķi par lēnu šajos apstākļos?
Es domāju, ka nē, jo jāsaprot - sevišķi pirmajos kara gados Ukrainā tas viss ļoti strauji mainījās, un tāda skaidra šī tendence dronu pielietošanā ir skaidri nostabilizējies tikai, principā, pēdējā pusotra gada laikā.
Ukrainas pārsvaram dronu tehnoloģijās palīdzējis arī tas, ka tai izdodas pārvarēt krievu slāpētājus un citas pretrdonu tehnoloģijas. Savas neatkarīgas sakaru sistēmas par svarīgāko uzskata arī jaunā centra vadītājs. Šādas sistēmas jau topot, tāpat kā rīki ienaidnieku dronu slāpēšanā un notriekšanā.
Nepieciešamību pēc šādiem risinājumiem parādīja noklīdušais krievu kaujas drons, kas kopā ar 60 kilogramiem sprāgstvielas nokrita Gaigalavā.
ANDRIS SPRŪDS
Aizsardzības ministrs (Progresīvie)
Mēs arī momentāli pēc šī te drona nopietnā incidenta iesaistījām aktīvi savu industriju, lai identificētu iespējamos pretdronu rīcības risinājumus, kurā mēs parakstījām ar virkni kompānijām vienošanos arī par pētniecības izstrādi un konkrētu produktu izstrādi, gan par pārtvērējdroniem, elektronisko karadarbību, uguns jaudu uz mobilajām platformām un vadāmajām raķetēm.
Šie līdzekļi varētu palīdzēt novērst robežas caurumus gaisā. Lai tos novērstu uz zemes, notiek mīnu iepirkums un iegādātas fiziskas barjeras, kas bloķētu militāro tehniku. Tos izvietot gan pagaidām var tikai uz valsts un pašvaldību zemes.
Aizsardzĩbas ministrija pierobežā grasās atsavināt vairākus simtus īpašumu, lai tajos izvietotu pūķa zobus un citus šķēršļus. Tam nepieciešamais likumprojekts valdībā gan apstiprināts nedēļā, kad Saeima dodas atvaļinājumā, tātad reāls darbs varēs sākties tikai rudenī.
Plāns attiecas uz īpašumiem pat 30 kilometru attālumā no robežas. Uz tiem izvietos betona blokus, prettanku grāvjus, kā arī mīnu, dzeloņdrāšu un citu aizsardzības līdzekļu glabātuves. Miera laikā tos neizliks, bet apdraudējuma gadījumā liks lietā. No turienes ņems arī līdzekļus ceļu un dzelzceļa pārraušanai.
ANDRIS SPRŪDS
Aizsardzības ministrs (Progresīvie)
Tie konkrēti punkti ierobežotā skaitā, jā, pietiekoši plašā teritorijā - kopumā gandrīz 450 kilometru garumā, 30 kilometru dziļumā, bet no šīs teritorijas tas attiecas uz ļoti ierobežotu īpašumu skaitu. Mēs esam identificējuši aptuveni 2000 hektāru, kas būtu nepieciešami. Tie ir mazāk nekā 0,20% no kopējā arī šīs te pierobežas teritorijas apjoma.
NP: Bet vai tas nav mazliet novēloti?
Nē, īsa atbilde ir nē, jo, kā es minēju, konkrētie plāni attīstās atbilstoši tā, kā tas ir bijis arī plānots. Vispirms ir iegādes process, izvietošanas procesi. Mācību laikā mēs jau esam pagaidu lietas arī darījuši uzreiz. Īpašumu skaits, pat ja tie ir divi tūkstoši hektāru, ir pietiekoši daudzskaitlīgs, uz ko tas varētu atteikties. Tie ir vairāki simti, šobrīd mēs esam identificējuši aptuveni 600 īpašumus.
Pierobežas zemju atsavināšanas likums, kas nosaukts par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, iesniegts jau februārī. Ministrija un premjeres birojs noliedz kavēšanos, šajā laikā likums esot pilnveidots. Notikušas pārrunas ar pašvaldībām un Izveidots arī uzziņu tālrunis pierobežas iedzīvotājiem.
