Francijā norisinās parlamenta ārkārtas vēlēšanas

Francijā šodien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kurās pirmo reizi valsts vēsturē pie varas varētu nonākt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN).

Kandidāti piektdien oficiāli izbeidza savu priekšvēlēšanu kampaņa un līdz svētdienai, kad notiek vēlēšanu pirmā kārta, iestājās tā dēvētais klusuma periods.

Kā ziņots, reaģējot uz viņa dibinātās centriskās partijas "Renesanse" graujošo sakāvi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās pārliecinošu uzvaru guva RN, prezidents Emanuels Makrons atlaida Nacionālo sapulci un izsludināja parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 7.jūlijā.

Vairums aptauju liecina, ka visvairāk vietu parlamenta apakšnamā izcīnīs Marinas Lepēnas pārstāvētā RN, iegūstot 35 līdz 37% balsu. Tomēr nav skaidrs, vai partija spēs sev nodrošināt absolūto vairākumu.

Saskaņā ar aptaujām otrajā vietā atrodas kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", komunistus un zaļos un kuru atbalsta 27,5 līdz 29% francūžu.

Tikmēr Makrona pārstāvēto centristu nometne "Renesanses" vadībā var cerēt tikai uz 20 līdz 21% balsu.

Tādējādi pastāv iespēja, ka Francija iegūs darba nespējīgu parlamentu, kas izraisīs politisko haosu, brīdina riska konsultāciju uzņēmuma "Eirāzijas grupa" Eiropas nodaļas vadītājs Mudžtaba Rahmans, piebilstot, ka šādai strupceļa situācijai mūsdienu Francijas vēsturē nav precedenta.

Makrona lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas pārsteidza gan viņa līdzgaitniekus, gan pretiniekus, raisot vispārēju neizpratni par Francijas turpmāko kursu.

Francijas fondu birža jūnijā piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo divu gadu laikā.

Ietekmīgais laikraksts "Le Monde" vēlēšanu priekšvakarā aicinājis mobilizēties "pret galēji labējiem", jo varas nodošana to rokās nozīmēs, "ka viss, kas ir uzbūvēts un iekarots vairāk nekā pusotra gadsimta laikā tiks pamazām likvidēts".

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" vadītājs Briss Tanturjē norādījis uz divām tendencēm, kas raksturo šo vēlēšanu kampaņu.

"No vienas puses, tā ir cerību dinamika," jo gan RN atbalstītāji, gan kreisie uzskata, ka "iespējamas pārmaiņas", atzīst Tanturjē.

Taču, no otras puses, vērojama "negatīva politizācija" - bailes no RN vai no kreisajiem ekstrēmistiem.

Makrons acīmredzot bija cerējis pārsteigt savus politiskos pretiniekus nesagatavotus, piedāvājot vēlētājiem krasu izšķiršanos par valsts nākotni, taču eksperti brīdina, ka viņš, šajā riskantajā spēlē var zaudēt.