Atbalsta līdzekļu piešķiršanu Torņkalna memoriāla otrās kārtas darbiem

Šogad plānots pilnībā pabeigt Komunistiskā terora upuru memoriālu Torņkalnā. Līdzekļu piešķiršanu piemiņas ansambļa 2.kārtas darbu pabeigšanai šodien atbalstīja Pilsētas attīstības komitejas deputāti.

Tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas radītais monumentu atklāja 2001.gadā, taču līdzekļu trūkuma dēļ mākslinieciskā iecere nebija īstenota pilnā apjomā. Tika uzstādīta skulpturālā kompozīcija un minimāli sakārtota tās apkārtne, taču piemineklis netika izgaismots, netika uzstādīti akmeņi ar izsūtījuma vietu nosaukumiem un veikta visas pieguļošās teritorijas labiekārtošana.

Šā gada pilsētas budžetā Rīgas pieminekļu aģentūrai jau ir piešķirti 56 tūkstoši latu Torņkalna memoriāla 2.kārtas darbiem, bet to pilnīgai pabeigšanai vēl nepieciešami 122 tūkstoši latu, ko plānots piešķirt no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem.

Monumenta 2.kārtas darbos plānots skulpturālo ansambli papildināt ar akmeņiem, kas satur skaidrojošu informāciju par monumentu un tiem notikumiem, kurus pieminot, tas izveidots. Zālienā tiks izvietotas melna akmens plāksnes, lai varētu piekļūt pie pieminekļa un tur nolikt ziedus. Atbilstoši autoru iecerei, kompozīcijas malā tiks izvietoti 18 stikla paneļi, kuros tiks iegravēta informācija par represijās cietušajiem un viņu vārdi. Plānots arī atjaunot bruģi un trotuārus Vilkaines ielai, kas ved uz monumentu, izbūvēt uzejas uz dzelzceļa stacijas peroniem, kā arī izveidot speciālu izgaismojumu, papildināt apstādījumus un nodrošināt videonovērošanu.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais