Ukrainas kara 557. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:23]

© EPA/Scanpix/LETA

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 3. septembrī. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:23. Krievija tādās kaimiņvalstīs kā Armēnija un Kazahstāna izplata reklāmas, cenšoties pievilināt algotņus karam Ukrainā, kuriem tiek solīta vienreizēja sākotnējā samaksa 495 000 rubļu (apmēram 5000 eiro) apmērā un 190 000 rubļu liels ikmēneša atalgojums.

19:46. Ukrainas karaflotes aviācija Melnās jūras ziemeļrietumos iznīcinājusi krievu ātrlaivu, sestdien pavēstījuši Ukrainas Jūras spēki.

Likvidēti seši iebrucēji, bet divi guvuši ievainojumus.

Ātrlaiva "KS-701" tika iznīcināta desanta izsēdināšanas laikā.

17:48. 2023.gada 11.septembrī Rīgā notiks Latvijas un Eiropas Padomes organizēta augsta līmeņa tieslietu ministru sanāksme, kurā tiks lemts par tālākajiem soļiem, lai nodrošinātu Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, un par Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu viņu ģimenēs.

16:38. Krievija cenšas rekrutēt migrantus no Vidusāzijas valstīm, lai nodrošinātu pret Ukrainu uzsāktajā karā nepieciešamo lielgabalgaļu, konstatējuši britu izlūkdienesti.

"Krievijā ir vismaz seši miljoni migrantu no Vidusāzijas, ko Kremlis, domājams, uzskata par potenciāliem rekrūšiem," savā ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē sestdien norādījusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

15:14. Kiprā aizturēts Krievijas un Vācijas pilsonis Artūrs Petrovs, kas tiek apsūdzēts, ka uz Krieviju vedis licencētu dubultā pielietojuma ASV mikroelektroniku, pavēstīja ASV Tieslietu ministrija.

33 gadus vecais Petrovs, domājams, piedalījies iepirkumu tīklā, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nelikumīgi lielā apjomā iepircis ASV ražotu mikroelektroniku Krievijas uzņēmumiem, teikts ministrijas paziņojumā.

Petrovs tiek apsūdzēts ASV eksporta kontroles likumu pārkāpšanā, krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Viņš 26.augustā tika aizturēts Kiprā pēc ASV pieprasījuma, norādīja ministrija.

13:05. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4476 tanku, 8649 bruņutransportierus, 5582 lielgabalus, 739 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 502 zenītartilērijas iekārtu, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4444 bezpilota lidaparātus, 1447 spārnotās raķetes, 18 kuģus un ātrlaivas, 8102 automobiļus un autocisternas, kā arī 841 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

11:55. Ukraiņu zenītartilēristi notriekuši 22 no 25 lidrobotiem "Shahed-136/131", ko naktī uz svētdienu krievi raidīja uz Odesu, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

Masīvais lidrobotu uzbrukums turpinājās vairāk nekā trīsarpus stundas.

Daži lidroboti tomēr trāpījuši Odesa ostas infrastruktūrā, izraisot ugunsgrēku, ko ugunsdzēsējiem izdevies apslāpēt.

Saskaņā ar sākotnējām zinām uzbrukumā cietušas divas civilpersonas, kurām sniegta medicīniskā palīdzība.

10:20.Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 264 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 600 iebrucēji.

08:50. Valdība plāno par aptuveni 10 miljoniem eiro palielināt finansējumu pašvaldībām, lai tās sniegtu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, liecina informācija tiesību aktu "TAP portālā".

2023.gada 28.martā izdeva rīkojumu, piešķirot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) finansējumu, kas nepārsniedz 21 788 249 eiro, lai 2023.gadā segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai.

Tagad valdība plāno palielināt finansējumu, nepārsniedzot 32 152 527 eiro, lai turpinātu segt izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.

00:10.Baltijas jūrā drīzumā sāksies lieli rietumvalstu flotes manevri, kuros tiks atstrādāta reakcija uz Krievijas uzbrukumu reģionā, piektdien pavēstīja Vācijas karaflotes komandieris viceadmirālis Jans Kristiāns Kāks.

Manevros piedalīsies aptuveni 30 kuģi un vairāk nekā 3000 rietumvalstu karavīru.

"Mēs Krievijai sūtam skaidru vēstījumu par modrību: ne jau mūsu dežūras laikā," žurnālistiem Berlīnē sacīja Kāks. "Ticamā atturēšanas stratēģijā jābūt ietvertām spējām uzbrukt."

Manevri "Northern Coasts" sāksies 9.septembrī un ilgs divas nedēļas.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais