Daimler lietā par iespējamu Rīgas domes amatpersonu uzpirkšanu labvēlīga rezultāta sasniegšanai konkursā par autobusu piegādi, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Vācijas kolēģiem un kuras ietvaros aizturēta bijusī domes amatpersona Leonards Tenis, iespējams, slēpjas daži negaidīti aspekti.
Audzis spiediens no Vācijas
2005. gadā ASV tiesībsargājošajām iestādēm ziņoja par Daimler regulāriem maksājumiem dažādu rangu amatpersonām. Koncernam draudēja nelikumīgās peļņas atdošana divu miljardu dolāru apmērā, divu miljonu soda nauda, licences atņemšana un liegums ņemt dalību valsts iepirkuma procedūrās. Daimler piekrita izlīgumam, atzina vainu un nomaksāja 185 miljonu dolāru sodu. Tomēr atklātībā nonāca ziņas arī par Eiropā it kā maksātiem kukuļiem. Arī Latvijas vārds figurēja starp tām valstīm, kur koncerns, iespējams, gludinājis ceļu ar naudu.
Izmeklēšana Vācijā ilgusi jau gadiem, bet pie galīgiem rezultātiem nav izdevies nokļūt. Maksātās summas gan ir it kā zināmas, tomēr par to, kas un kam devis, īstas skaidrības nav. 2010. gadā Vācija izsūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumus, tajā skaitā Latvijai. KNAB, atsaucoties uz šo lūgumu, pēc neoficiālas informācijas, jau pērnā gada februārī ierosinājis kriminālprocesu, nopratinātas pat vairākas personas. Decembrī lūgumi kļuvuši arvien uzstājīgāki un Latvijas puse, iespējams, kā jau ne reizi vien, izpildot lielo partneru prasības, steigusies sasniegt taustāmus rezultātus.
KNAB mainījis taktiku
Šādam varbūtējam Vācijas spiedienam ir loģisks skaidrojums. Daimler šai valstij ir ļoti nozīmīgs uzņēmums, bet, kamēr notiek izmeklēšana, koncerns faktiski ir atstumts no Eiropas pasūtījumiem. Kamēr nav tiesiski nodalīta uzņēmuma nepareizā darbība līdz atmaskojumam un pareizā šobrīd, Daimler atgriešanās apritē ir visai problemātiska. Iespējams, tieši tāpēc, no Daimler un Vācijas interešu viedokļa raugoties, jebkuriem līdzekļiem beidzot jāpanāk uzņēmuma zaudētās reputācijas atgūšana, sodot bijušos sliktos gan Vācijā, gan citur.
To, ka KNAB mainījis taktiku, apliecina arī neoficiālas ziņas, ka L. Teni pirms aizturēšanas KNAB informējis par gaidāmām izmeklēšanas darbībām, saņemot pretī viņa apliecinājumu sadarboties. Tad KNAB acīmredzot nedomāja, ka L. Tenis ietekmēs lieciniekus vai citādi traucēs – tomēr, spiedienam no Vācijas, iespējams, ievērojami pieaugot, bijusī amatpersona tika apcietināta.
Pāragri secinājumi
Kukuļiem domātie 4,3 miljoni eiro, visticamāk, tiešām figurē Vācijas puses dokumentos, tomēr informācijā no ASV tie definēti kā neatbilstoši maksājumi. Kukulis amatpersonai ir uzskatāms par šādu maksājumu, tomēr ne katrs neatbilstošs maksājums automātiski var tikt uzskatīts par kukuli. Tā kā atklāta interešu lobēšana Eiropā nav atļauta, uzņēmumi bieži veic iecerētā pasūtījuma izpēti, algojot personas vietējo apstākļu noskaidrošanai, to oficiāli neafišējot, lai neieinteresētu konkurentus. Iespējams, ka daļa no Latvijā veiktajiem maksājumiem bijuši ar šādu mērķi, nevis lai tieši korumpētu kādu amatpersonu.
Turklāt publiski pieejamajā informācijā minēts, ka zināmi varbūtējās kukuļošanas starpnieki, nenorādot, vai tie meklējami Vācijā vai Latvijā. Vairākās iztiesātās lietās noskaidrots, ka bieža parādība ir tā dēvētā kukuļa piesavināšanās, proti, persona, kurai uzdots organizēt kukuļdošanu, ziņo naudas devējam par tās paveikšanu, lai gan patiesībā visu sakārto likumīgā ceļā vai samaksājot mazāk. Tādējādi varbūtējās caur ofšoriem it kā Rīgas amatpersonām maksātās summas, iespējams, atgriezušās kāda šā koncerna pārstāvja kontā.
KNAB apstiprinājis, ka kukuļošana, visticamāk, notikusi laikā no 2002. līdz 2006. gadam. Tomēr Daimler interesēm atbilstošie konkursa noteikumi par autobusu iepirkumu tapuši jau krietni vien agrāk – iepriekšējās domes laikā, kad, piemēram, tas pats L. Tenis, kurš tiek turēts aizdomās kā varbūtējās kukuļošanas shēmas veidotājs, pašvaldības transporta lietām nebija ne tuvumā. Turklāt tolaik kuluāros visai atklāti runāja, ka mērķtiecīgi tiekot lobētas nevis Daimler, bet Neoplan–Polska intereses – starp citu, šis uzņēmums faktiski arī ieguva vislielāko pasūtījumu. Tomēr minētās neskaidrības nebūt nenozīmē, ka amatpersonu kukuļošana nav notikusi – iespējams, KNAB veiktā izmeklēšanā izdosies to pierādīt.
***
MĒRI, KURU LAIKĀ NOTIKUŠI DAIMLER DARĪJUMI
Andris Bērziņš (tolaik Latvijas ceļš, vēlāk LPP/LC, Par labu Latviju)
Amatā no 1997. gada 9. marta līdz 2000. gada 5. maijam
Daimler meitasuzņēmums Turcijā iegūst tiesības piegādāt 40 Mercedess autobusus
Andris Ārgalis (tolaik TB/LNNK, vēlāk Tautas partija)
Amatā no 2000. gada 10. maija līdz 2001. gada 27. martam
Tiek izstrādāti konkursa noteikumi jaunu autobusu iegādei, Daimler piesakās konkursam
Gundars Bojārs (tolaik LSDSP, vēlāk LPP)
Amatā no 2001. gada 27. marta līdz 2005. gada 29. martam
Daimler konkursā iegūst tiesības piegādāt Rīgai 117 jau Vācijā ražotus Mercedess autobusus, lielākā pasūtījuma daļa tiek Neoplan–Polska