Kāpēc bruņotie spēki nenotrieca ar sprāgstvielām aprīkoto krievu dronu, kāpēc nebrīdināja par civilo aizsardzību atbildīgos? Šie bija tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem pēc Krievijas palaistā drona nokrišanas Gaigalavā. Viena no nepateiktajām atbildes daļām slēpjas faktā, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai arī nepatīkama un kļūdu pilna, šī bijusi laba mācībstunda nākotnei.
Droni Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu kļuvuši par ikdienu. Viens no tiem, Shahed tipa krievu ražotais Geraņ 2, aprīkots ar sprāgstvielām, kaujas laukā visticamāk dezorientēts, 7. septembra rītā bija nonācis līdz Latvijai un, spriežot pēc aculiecinieka video, neilgi pirms pusdeviņiem rītā nokritis. Gaigalavas pagasta iedzīvotājs pulksten 9.57 par nezināmo, nokritušo objektu zvanīja uz vienoto tālruni 112.
Kad LTV žurnāliste 9.septembrī šo iedzīvotāju sazvanīja, viņš apstiprināja, ka ziņojis par to, taču bija nerunīgs. “Es dzirdēju, tikai virzienu parādīju tur, es pat neesmu bijis tur. Tā kā tur tas… stāsti jau visādi ir. Tā kā nezinu, tur ir jāprasa armijniekiem, lai viņi paši jums tur arī stāsta. Jo es tur neesmu bijis. Tai reģionā, kur mēs bijām, tur tas viss notika. (..) Es uzzvanīju, bet es tur neesmu… pilnīgi tur, tā kā jūs runājat ar viņiem tad. (..) Runājiet ar viņiem, es tur neko nekomentēšu, es pat negribu zināt vispār tādas lietas,” sacīja Gaigalavas pagasta iedzīvotājs Voldemārs.
Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas LTV raidījumam “Kas notiek Latvijā?” zvana saturs bijis šāds: “Sākumā izdzirdēja skaņu līdzīgu motociklam, tad skaņa kļuva pavisam skaļa, ieraudzīja aptuveni 50 m augstumā nezināmu objektu bez spārniem, aptuveni 3 m garumā, garenas formas. Kritiena brīdī no abām pusēm bija redzama dūmu strūklaka, tad ātri pazuda. Objekts nokrita kaut kur pļavā netālu no iedzīvotāja minētās adreses.”
Turpat, nepilnu četrdesmit kilometru attālumā (gaisa līnijā), 7. septembra priekšpusdienā Kārsavas novadā militāro mācību “Namejs” ietvaros viesojās augstākā armijas vadība un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu par incidentu informēja bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš ap pusdienlaiku, tātad - brīdī, kad drons jau bija nokritis.
Kad NBS komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam 9.septembrī preses konferencē vaicāja, kāpēc drons netika iznīcināts [vēl pirms tā nokrišanas], viņš atbildēja: “Mēs monitorējām situāciju no paša sākuma, principā, kad tika redzēts tas jau kaimiņvalstī, un mēs jau sākām viņam sekot. Otrkārt, lai pieņemtu lēmumu par iznīcināšanu, ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, kas tas ir.”
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti “de facto” apliecināja, ka tieši aprakstītais zvans uz 112 bija pirmā informācija par Latvijā ielidojušo dronu. Tā ceļš iespēju robežās izsekots jau pēc notikušā fakta, pārskatot radaru ierakstus.
Kad raidījums “de facto” NBS komandierim Leonīdam Kalniņam prasīja, kura ideja bija slēpt faktu, ka armija par nokritušo drona uzzināja no policijas, viņš atbildēja: “Nē, viss ir ... pateica taisnību, un mēs tik tiešām novērojam gaisa telpu un visa tā gaisa telpas monitorēšana, mēs pārzinām gaisa telpu atbilstoši tām spējām, kādas mums ir dotas, un tas arī ir izklāstīts mūsu šai te auditā un ziņojumā Aizsardzības ministrijai.”
Visas incidenta detaļas, minūti pa minūtei - radaru ierakstus, pieņemtos lēmumus, jau veiktos un vēl nepieciešamos uzlabojumus - šonedēļ, mēnesi pēc notikušā, uzklausīja un analizēja Valsts prezidenta vadītā Nacionālā drošības padome. Ir skaidrs, ka drons nebija apzināti izšauts pret Latvijas valsti. Bet lielākās kļūdas pieļautas, runājot ar sabiedrību, tostarp, sakot, ka dronam nebija naidīgu mērķu.
“Jā, mēs arī tāpēc ļoti skaidri teicām un arī Aizsardzības ministrija savā paziņojumā pēc NDP sēdes, ka jā, šajā sarunā ar sabiedrību ir pieļautas vislielākās kļūdas, un drusku skaidrāk un godīgāk ir jārunā,” raidījumam sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Uz jautājumu, kurš pieņēma lēmumu, ka jākomunicē tieši šādā veidā, un ka jāizliekas, ka drons būtu pamanīts vēl pirms nokrišanas, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) atbild: “Es tomēr, kā saka, gribētu vēl neiet detaļās, bet tomēr tos uzstādījumus par to, ka, kā es jau minēju, spējas ir ierobežotas. Spējas ir, bet spējas ir ierobežotas. Skaidrs, ka ir grūti pamanīt, bet tai pašā laikā NBS rīkojas atbilstoši savām procedūrām. Ja mēs tālāk runājam jau par konkrēto komunikāciju, tad tieši tā, kā es jau minēju, tad sestdienā jau sanāca, teiksim, šī te darba grupa, par to, kā mēs iesaistāmām sabiedrību par to, ko mēs darām ar šo deaktivizāciju un kurā brīdī tad arī mēs plašāk informēsim sabiedrību.” Bet kurš nolēma, ka jāmelo? “Pagaidiet, par ko konkrēti šeit ir runa? Un jūs izsakiet, teiksim, jautājumu ar pietiekoši spēcīgu apgalvojumu,” saērcināti saka ministrs.
Gan pirmajā preses konferencē pēc notikušā, gan tagad armijas pārstāvji neslēpj, ka ar esošajiem radariem dronus izsekot ir grūti. Turklāt tos pamanot, sistēma parāda punktu, bet, vai tas ir drons, putni vai specifisks mākonis - var pārliecināties tikai to apskatot klātienē. Tagad, pateicoties arī mainītai kārtībai, lai precizētu radaru detektētos mazos objektus, jau vairākkārt pacelti šeit dežurējošie sabiedroto iznīcinātāji. Tiesa gan, tie Lielvārdes lidlaukā atradīsies līdz decembrim, kad paredzēta to atgriešanās Šauļu bāzē.
“Uz to mirkli, protams, pierobežā mums bija izaicinājums tieši ar šiem mazajiem mērķiem. Un tur es godīgi arī pateikšu, ka uz šo mirkli daudz kur, es teiktu, gandrīz visās NATO valstīs šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem - tieši mazie mērķi,” raidījumam “de facto” saka NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.
Pēc notikušā, Latvijas pierobežā dronu pamanīšanai izvietoti mobili tuvās gaisa telpas novērošanas radari. Tie uzmontēti uz pielāgotas auto platformas. Kopā ar radariem uz pierobežu pārvietotas arī vairākas kaujas grupas ar mobilajām pretgaisa aizsardzības raķetēm RBS70, ar ko var notriekt pamanītos dronus.
Tagad ir gan saīsināta lēmumu pieņemšanas ķēde, gan precizētas vai izveidotas no jauna procedūras, piemēram, sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi un Civilās aviācijas administrāciju. Turklāt tās tapušas ļoti ātri, burtiski pāris dienās. Jaunizveidotās ārkārtas procedūras ietvaros, identificējot mērķi, kopīgi izveidotu drošu zonu, kurā nav citu objektu, lai nebūtu riska notriekt ko citu, ne dronu.
Nākamais solis - visaptverošā vingrinājumā kopīgi ar citiem dienestiem pārbaudīt, kā tas darbojas. “Tad sintētiski izspēlētu šī drona ienākšanu Latvijā, un tad visu līmeņu, sākot ar ministru līdz pat šāvējam, raķešu operatoram izspēlētu tajā vingrinājumā, pārbaudītu, vai šis algoritms mums strādā, kur kādi papildinājumi, uzlabojumi vēl nepieciešami,” stāsta Gaisa spēku komandieris.
Situācijai būtu būtiski jāuzlabojas, kad Latvijai piegādās jau pasūtītās raķešu sistēmas kopā ar augstas izšķirtspējas radariem un komandvadības elementiem. Tas varētu būt 26. gadā. Vēl jāgaida, kad iekārtas saražos, jo pieprasījums pēc bruņojuma ir ļoti augsts. Baltijas valstis, ņemot vērā, ka tās atrodas NATO Austrumu flangā, mēģina uzsvērt nepieciešamību paātrināt tām piegādi.
“Es jau teicu, ka tas ir bijis zināms stresa tests visiem. Respektīvi, protams, ka mēs lietas varējām arī izvērtēt un pilnveidojām tagad šīs te lietas gan attiecībā uz mūsu pašu spējām, gan apziņošanu, gan uz NATO klātbūtni, gan sabiedrības informēšana - tie tiešām ir pamata mērķi, kas ir bijušas uzreiz uzdoti un kas bijušas secināts izvērtēšanā par to, kā mums jāvirzās uz priekšu,” saka Sprūds.
Pabeidzot incidenta un tā reaģēšanas izvērtējumu, papildus par konkrētu amatpersonu atbildību nav paredzēts lemt. Prezidents norāda, ka “nemaz tik daudz lēmumu pieņemt īsti nevarēja”, kļūdas pēc incidenta ir atzītas un “galvu raušana” nepalīdzēs tikt galā ar iesākto. “Es teiktu tā - mēs nevaram izslēgt incidentu. Šobrīd ir tiešām daudzas lietas izdarītas. Bet lielākais atskaites mehānisms ir - ja kaut kas tāds atkārtojas, kā šī sistēma noreaģēs. Lūk tad, ja parādās vēl neizdarības, tad gan mums ir ļoti liels pamats runāt par daudzu cilvēku atbildību. Šobrīd varbūt esam tai fāzē - nebija labi, tas ir jāatzīst, labojam, saprotam, ka ir hibrīdkarš. Un esam gatavi darbam,” saka Valsts prezidents.
Lielā mērā iesāktais būs jau uz jauna komandiera pleciem. Leonīdam Kalniņam jau otrais pilnvaru termiņš beigsies janvārī. Saskaņā ar procedūru, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Valsts prezidentam ieteicis četrus potenciālos kandidātus, finālā palikuši divi. Prezidents vārdus nenosauc, bet saka - kandidāti izcili, izvēle nebūs viegla. “de facto” zināms, ka tie ir Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns un Apvienotā štāba priekšnieks Georgs Kerlins.
Saeimas komisiju vadītāji, kuri ir arī Nacionālās Drošības padomes locekļi, atzinīgi vērtē abus šos kandidātus.
“Šie abi cilvēki varētu veiksmīgi vadīt. Un viņi ir nedaudz jaunāka paaudze, nosacīti, ap gadiem 50, bet viņiem jau ir šī pieredze, izglītība, ne tikai šeit, arī Rietumu izglītība, vienkārši lieliski virsnieki,” tā saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV).
“Ja mēs runājam konkrēti par šiem diviem cilvēkiem, ģenerāļiem, tad tā būs ļoti grūta izvēle… Abi ir labi, un vienam ir varbūt vienas, no mana skatpunkta, kādas priekšrocības, otram ir citas varbūt priekšrocības. Bet visādā ziņā vienalga, kāda izvēle tiks izdarīta, es to atbalstīšu,” saka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).
Prezidents NBS komandiera amata kandidātu, par kuru būs jābalso Saeimai, sola nosaukt pēc valsts svētkiem, tas ir - novembra otrajā pusē.