Apsaimniekotājs: tiesu sistēma veicina apsaimniekošanas parādu pieaugumu

Latvijas likumdošanā ir simtiem caurumu, kas dod iespēju dzīvot zaļi un nemaksāt savus parādus, tajā skaitā par mājokli. Ar to saskaras pilnīgi visi dzīvojamo māju apsaimniekotāji. Piemēram, SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekotajā pašvaldības īres namā kāda īrniece vairāku gadu garumā ir pamanījusies palikt parādā vairāk nekā 30 tūkstošus eiro.

Parādi pieaug – apsaimniekotāji bezspēcīgi

Drīz jau sāksies jaunā apkures sezona, bet, neskatoties uz to, ka aizvadītās divas ziemas bija siltas un maksājumi par apkuri salīdzinoši nelieli, parādus cilvēki nav nomaksājuši, bet pat pieaudzējuši. Vairāki ir sasparojušies un godīgi pilda saistības, bet daļa paļaujas uz likumā noteikto neaizskaramību un ignorē jebkādas prasības un brīdinājumus. SIA Rīgas pilsētbūvnieks pārziņā ir 63 dzīvojamās mājas, no tām 17 sociālās, kurās kopumā ir vairāk nekā 5600 dzīvokļu. Šobrīd kopējā iedzīvotāju parāda summa sastāda 723 tūkstošus eiro, kas ir par 48 tūkstošiem vairāk nekā šā gada 1. janvārī. Visticamāk, ka pēc jaunās – katrai mājai diferencētas – īres maksas stāšanās spēkā parādu summa palielināsies vidēji par 12 tūkstošiem eiro mēnesī. Atgādināsim, ka jautājums par diferencētas īres maksas ieviešanu aktualizēts, analizējot māju uzturēšanai novirzītos līdzekļus gada laikā katrā mājā atsevišķi. Jo iedzīvotāji atbildīgāk izturas pret īpašumu, jo īres maksa zemāka. SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats skaidro: «Mēs nevaram prasīt līdzvērtīgu īres maksu no iedzīvotājiem mājās, kur praktiski vienīgie uzturēšanas darbi saistās ar kāpņu telpu uzkopšanu un spuldzīšu nomaiņu, un tādu pašu no iedzīvotājiem, kuru mājā regulāri notiek vandalisma akti – lauzti lifti, bojātas komunikācijas un piecūkotas kāpņu telpas. Cilvēkiem ir jāsajūt savas darbības vai bezdarbības sekas, un mūsu centieni ir nodrošināt sociālo taisnīgumu. Pēc jaunās īres maksas sistēmas ieviešanas vieniem būs jāmaksā vairāk, citiem mazāk.»

Lielākie parādnieki koncentrējušies pirms dažiem gadiem ekspluatācijā nodotajā pašvaldības dzīvojamajā mājā Ulbrokas ielā 13/2, kuras kopējā parāda summa sastāda 49 tūkstošus eiro. Māju, kurās īrnieki palikuši parādā 20 līdz 25 tūkstošus, nav mazums. Kāda parāda summa tuvākajos gados uzaugs jaunajās pašvaldības sociālajās mājās Imantas 8. līnijā, ko ekspluatācijā nodeva tikai pagājušajā gadā, vēl grūti spriest – pagājis pārāk maz laika. SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats informē: «Mūsu pārziņā ir pašvaldībai piederošais dzīvojamais fonds, kurā tiek izmitinātas gan personas, kas stāv rindā, piemēram, denacionalizēto māju īrnieki, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, invalīdi, kā arī personas, kas atgriežas no ieslodzījuma vietām, kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir pašvaldības pienākums. Līdz ar to mājās veidojas liels sociāli neaizsargātu un diemžēl arī nelabvēlīgu iedzīvotāju kontingents, kuri, no vienas puses, ir ar zemu maksātspēju, no otras puses, arī ar kaitīgiem ieradumiem, kas bieži ir pamats ēku demolēšanai un līdz ar to arī apsaimniekošanas izmaksu pieaugumam. Rīgas pilsētbūvnieks kā pašvaldības uzņēmums nevar izvēlēties iedzīvotājus, kā to var darīt privātie māju īpašnieki un apsaimniekotāji. Tāpat šā brīža likumdošana un noslēgtie līgumi nedod iespēju izlikt no dzīvokļiem nemaksātājus – viņiem vienmēr ir iespēja no tā izvairīties. Tiesas ceļā panākt izlikšanu no dzīvokļa ir ļoti sarežģīti, jo vienmēr pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu. Atnāk advokāts, iesniedz ārsta zīmi, ka atbildētājs nebūs, un tiesu pārceļ uz nenoteiktu laiku. Tāpat tiesa īrniekam labvēlīgu lēmumu pieņem arī tādos gadījumos, ja īrnieks solās laboties, iemaksā daļu no summas un noslēdz vienošanos. Vienas lietas izskatīšanas valsts nodeva no iesniedzēja – šajā gadījumā Rīgas pilsētbūvnieka – puses izmaksā 72 eiro. Šobrīd uzņēmumam ir 780 parādnieku, kam izsūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Ja viņi savus parādus nenokārtos, lietas nāksies iesniegt tiesā. Tas nozīmē, ka valsts nodevās vien apsaimniekotājam jāsamaksā 56 160 eiro.ilvēka bez darba un ienākumiem?!

Taču ne viss ir tik slikti, kā sākumā šķiet, – intensīva darba rezultātā ir panākta 36 parādnieku izlikšana no dzīvokļiem. Arī daudzbērnu ģimenes, no ieslodzījuma vietas atbrīvotie, bāreņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, un vairākas citas sabiedrības grupas, kuras apgādāt ar dzīvojamo platību ir pašvaldības pienākums, vairs nemaz tik mierīgi dzīvot nevar – lai arī viņiem pienākas pašvaldības dzīvojamā platība, dzīvokļi ir dažādi. Bez likumā noteiktās dzīvojamās platības īrnieks, kas izlikts no labiekārtota dzīvokļa, nepaliks, taču viņa dzīves vides kvalitāte būtiski pasliktināsies. Nemaksātāji tiek izvietoti mājās ar zemāku komforta līmeni – malkas apkuri un bez citām ērtībām.

Tiesas pārslogotas – lietas izskata Balvos un Daugavpilī

Vienīgā reālā iespēja cīnīties ar parādniekiem ir tiesāšanās. Taču, ņemot vērā tiesu noslogojumu un izmaksas, arī šis cīņas veids nemaz vairs nešķiet tik reāls. Patlaban tiesāšanās process ir uzsākts ar 200 īrniekiem. Jāatzīmē, ka šogad un nākamgad tiesas plāno izskatīt lietas, kas tiesā iesniegtas 2012. un 2013. gadā. Turklāt lietas nosūtītas izskatīšanai uz citām Latvijas tiesām, jo Rīgas tiesu kapacitāte sen jau ir izsmelta. SIA Rīgas pilsētbūvnieks par šo situāciju ir rakstījis gan Tieslietu ministrijai, gan tiesībsargam. Uzņēmuma valde kritiski norāda uz tiesu darba organizēšanu: «Iesniedzot pieteikumus Rīgas rajona tiesās, mēs nekad nevaram prognozēt lietas virzību, jo tā var tikt pārsūtīta izskatīšanai uz jebkuru Latvijas tiesu, piemēram, Balviem, Liepāju vai Daugavpili. Ja uz tuvākajām pilsētām aizbraukt mūsu pārstāvim nav problēmu, tad, piemēram, Balvos ar sabiedrisko transportu nokļūt pulksten 10, kad tiek nozīmēta tiesas sēde, nokļūt nav iespējams.

Mums ir daudzi šādi piemēri, stāsta Ivo Kiršblats. «Apzinoties situācijas sarežģītību, lūdzām organizēt tiesas sēdi videokonferences ietvaros. Saņēmām atteikumu, jo Rīgas pilsētbūvnieka pārstāvim neesot fiziskas pārvietošanās grūtību. Jā, mūsu darbinieki ir veseli un varētu braukt ar vieglo automašīnu, taču, ja mēs izmantosim uzņēmuma automašīnas, lai braukātu pa visām Latvijas pilsētām, turklāt nezinot, vai tiesas sēde notiks, jo atbildētājs var arī neierasties, tad parēķiniet, cik izmaksās tiesāšanās. Vai procesā investētie līdzekļi beigu beigās apmaksāsies? Tā ir reāla nauda, ko varētu ieguldīt ēku apsaimniekošanā. Mēs no savas puses kā vienu no risinājumiem redzam tiesas sēžu organizēšanu online režīmā videokonferences formātā. Taču šādai praksei nav izstrādāts normatīvais pamatojums un tagad tās iespējamas tikai gadījumos, kad kādai no pusēm ir pārvietošanās grūtības. Savukārt tiesībsargs atbildes vēstulē norāda, ka jautājums ir aktualizēts jau pirms vairāk nekā gada, bet normatīvās bāzes vēl arvien nav.» Kamēr tiesu sliktā darba organizācija kavē parādu piedziņas procesu, tikmēr ļaunprātīgie nemaksātāji, kādu nav mazums, berzē rokas un svin uzvaru, jo saprot, ka likumiskā kārtībā parādus piedzīt un izlikt no dzīvokļa ir praktiski neiespējami – no tiem vienkārši ir jāmāk izvairīties. Taču pēdējā laika notikumi, kad no dzīvokļiem jau ir izlikti vairāki desmiti nemaksātāju, parādniekiem tomēr liks sākt domāt.

Kā viens no risinājumiem, kas disciplinēs īrniekus, ir terminētie līgumi jaunajiem īrniekiem. Projektā tiek izskatīta iespēja municipālajos īres namos līguma termiņu noteikt uz diviem gadiem, bet sociālajās mājās uz sešiem mēnešiem. Rīgas pilsētbūvnieka speciālisti cer, ka īrnieki kļūs atbildīgāki un sapratīs – ja netiks pildīti īres līguma noteikumi, viņus no dzīvokļa varēs izlikt ātrāk un vienkāršāk.