Rīgas pilsētbūvnieks atlaiž līgumsodu 100% apmērā

Tiem parādniekiem, kuri savas parādsaistības pilnā apmērā nokārtos laika posmā no 4. aprīļa līdz 1. maijam, SIA Rīgas pilsētbūvnieks nepiemēros līgumsodu. Tas nozīmē, ka šis ir visizdevīgākais brīdis, lai nokārtotu īres parādus, kas dažam labam iekrājušies pat 7 tūkstošu eiro apmērā.

Kopējais parāds ap 900 tūkstošiem eiro

SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir noslēdzis īres līgumus ar 5500 īrniekiem. No tiem vairāk par trešo daļu – ap 2000 – ir parādā par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Kopējā parāda summa ir ap 900 tūkstošiem eiro. Precīzu parādnieku skaitu un parādu summu ir grūti nosaukt, jo tā katru dienu mainās – kāds atnāk un samaksā, kāds savukārt nav nokārtojis kārtējo rēķina maksājumu. 18. aprīļa dati liecina, ka īrniekiem ir izsūtīti 780 pirmstiesas brīdinājumi. Savukārt lielākie parādnieki ir Alise, kura dzīvo Dzilnu ielas 11. namā – parāds 17 417 eiro un Igors no Dzilnu ielas 19. mājas, kam parāds ir 6 755 eiro. Abos gadījumos norit tiesvedības process.

Vaicāts, vai šī ir ikgadējā akcija, kas dod iespēju parādniekiem atbrīvoties no parādu nastas, kas iekrājusies ziemas periodā, kad maksa par mājokli ir augstāka, SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats skaidro: «Analizējot iepriekšējo gadu datus, secinājām, ka aprīlī cilvēki kļūst aktīvāki un vēlas nokārtot savus parādus, taču akcija, kuras laikā pilnā apmērā tiek atlaists līgumsods, tiek organizēta pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Šie noteikumi attiecas tikai uz tiem, kuri parādus nokārtos pilnā apjomā. Taču arī tiem, kuri vēlas slēgt vienošanos par parādu atmaksu, piemēram, pusgada laikā, šis ir ļoti izdevīgs laiks. Atkarībā no atmaksas termiņa un summas līgumsods tiek atlaists līdz pat 90% apmērā. Akcijas ietvaros plānojam atgūt vairākus desmitus tūkstošu.»

Šīs akcijas ietvaros viens no īrniekiem ir apņēmies samaksāt vairāk nekā 5000 eiro. Tas būs vislielākais līdz šim apmaksātais parāds. Saistību izpildei īrnieks plāno izmantot uzkrājumu, ko izveidojis, strādājot ārzemēs. Vaicāts, vai iedzīvotāji ir ieinteresēti un aktivitāte ir liela, jo šī akcija tiešām ir vienreizēja iespēja atbrīvoties no parādu sloga, uzņēmuma speciālists lēš: «Interese ir – cilvēki nāk uz pieņemšanu un pārrunā iespējas. Cik lielā mērā sarunas rezultēsies ar parādu atmaksu, pagaidām pāragri spriest – kad nauda būs ienākusi uzņēmuma kontā, tad varēsim ieraudzīt reālo situāciju.»

Vislielākais parādu kopējais apjoms ir pašvaldības sociālajā mājā Lubānas ielā – tur kopējais parādu apjoms pārsniedz 15 tūkstošus eiro. Vienlaikus šī ir viena no ēkām, kuras iedzīvotāji visbiežāk sūdzas par sadedzinātām liftu pogām, salauztām durvīm, izsistiem logiem un tamlīdzīgi. «Ir saprotams godprātīgo māju iedzīvotāju sašutums par nesakārtoto vidi, taču, ja mājai ir tik lieli parādi, uzņēmumam nav iespēju investēt to remontā,» uzsver Ivo Kiršblats. Informācija par akciju un tās noteikumiem ir izvietota uz visiem nosūtītajiem rēķiniem, kā arī kāpņutelpās un publikācijās medijos un uzņēmuma interneta vietnē rpb.lv.

Iemesli dažādi – pamatā atrunājas ar slimošanu

Novērojumi liecina, ka vislielākās parāda summas ir nevis tiem, kuri tiešām nevar samaksāt par mājokli, jo trūkst iztikas līdzekļu, bet gan tā sauktajiem ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, kuri izmanto jebkādas iespējas un atrunas, lai nemaksātu. Viņi ir gatavi tiesāties un vilcināt laiku, jo patiesībā nemaz nevēlas savas saistības nokārtot, bet gan ļaunprātīgi izmanto likumdošanas un administratīvo noteikumu vājākās vietas.

Visbiežākās atrunas ir ilgstoša slimošana un bezdarbs. Taču interesanti, ka lielai daļai šādu «slimotāju», līdzko lieta tiek nodota tiesā un saņemta pirmā pavēste, nauda atrodas – cits slēdz vienošanos par parāda atmaksu, cits noskaita skaidru naudu vienā paņēmienā. Ivo Kiršblats teic: «Es gribu uzsvērt, ka mūsu uzņēmuma apsaimniekotajos namos absolūti lielākā daļa iedzīvotāju ir atzīti par trūcīgām personām vai tiem ir piešķirts kāda cita veida sociālais statuss, kas paredz saņemt atvieglojumus. Līdz ar to īres maksa ir salīdzinoši maza, jo lielāko daļu sedz pašvaldība, kas šīm personām dzīvokļus piešķīrusi kā sociālo palīdzību. Mēs klauvējam pie īrnieku sirdsapziņām un mēģinām ieskaidrot, ka pašvaldības piešķirtais mājoklis nav dāvana, bet gan sociālā palīdzība, ko vajag novērtēt un pieņemt ar cieņu un pateicību. Taču, veicot dažādas aptaujas, nākas secināt, ka liela daļa īrnieku to nesaprot – viņi uzskata, ka var dzīvot uz pašvaldības, precīzāk sakot, uz citu nodokļu maksātāju rēķina.».