Briškens: Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju nepietiek

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Tāpat viņš norādīja, ja Latvija vēlas veicināt vairāk pārvadājumu, gan pasažieru, gan iekšzemes kravu, gan veicot jaunus starptautiskos koridorus, tad infrastruktūrai ir jābūt, un, visticamāk, uzturēšanas rēķins pieaugs.

Komentējot LDz kā uzņēmuma nākotni, Briškens atzīmēja, ka ministrija ir iezīmējusi vairākus virzienus, piebilstot, ka patlaban ir sarežģīts periods un notiek darbs pie tā, kā efektivizēt esošās dzelzceļa sistēmas uzturēšanu.

"Ja iepriekš visās nozīmīgajās līnijās gan Latgales virzienā, gan ostu virzienā sliežu ceļi tika uzturēti diennakts režīmā, tad šobrīd pamatlīnijās jau ir pāriets uz 12 stundu uzturēšanas režīmu," norādīja ministrs.

Viņš arī pauda viedokli, ka šādai situācijai vajadzēja gatavoties jau vismaz desmit gadus iepriekš, apzinoties, ka kravas izsīks. "Ar to vajadzēja rēķināties, un strauja pārkārtošanās šobrīd ir neizbēgama," sacīja ministrs.

Briškens norādīja, ka ministrija redz virzienus, kas ir saistīti ar Rietumu sabiedrotajiem, kā arī nekur nepazūd Centrālāzijas starptautiskais koridors, piemēram, ir konteineru pārvadājumu plūsmas starp Ziemeļamerikas autobūves ražotājiem un Uzbekistānu, Kazahstānu vai tehnoloģiju piegādes Centrālāzijas enerģētikas nozarei.

"Uz šāda veida starptautiskiem, stratēģiskiem koridoriem ir jāturpina koncentrēties, apzinoties, ka šie starptautiskie koridori diemžēl šķērso arī Krieviju un risks saglabājas," sacīja ministrs.

Tāpat viņš teica, ka ir jādomā arī par iekšzemes pārvadājumiem, un, pēc viņa teiktā, šis lauciņš diemžēl dzelzceļa saimniecībā bija bez jebkādas prioritātes, jo visu laiku bija akcents uz ogļu un naftas tranzītu.

"Mēs jau šobrīd strādājam ar graudu kooperatīviem, ar "Latvijas valsts mežiem" un citiem koksnes eksportētājiem pie iespējām nākotnē pārcelt kravas no autotransporta uz dzelzceļu. Lai mēs to izdarītu, ir nepieciešama intermodāla infrastruktūra stratēģiskajās vietās, kas ir tālāk no ostām, piemēram, Ziemeļvidzemē, kur veidojas industriālie parki, Latgalē, pierobežā," norādīja Briškens.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka patlaban lielākais LDz klients ir AS "Pasažieru vilciens" un tā vajadzēja būt vienmēr, jo Eiropā dzelzceļa pārvadājumos pasažieris ir vissvarīgākais elements, savukārt Latvijā dzelzceļa pārvadājumu sistēmā ogles ilgstoši bija svarīgākas, tāpēc, viņaprāt, arī Latvijai ir nolaista, nepietiekami attīstīta pasažieru infrastruktūra.

"Šie procesi tagad ir jāiedzen, un pasažieru pārvadājumiem liekam augstāko prioritāti. Ir jādomā ne tikai, kā pārsēdināt pasažierus no privātā transporta uz dzelzceļu, bet arī no paralēlajiem autobusu pārvadājumiem. Posmos, kur autobuss un vilciens brauc paralēli, dzelzceļam vienmēr jābūt priekšrokai," sacīja Briškens.

Vienlaikus viņš minēja, ka dzelzceļš strādā vienā sazobē ar ostām, tādēļ tiek domāts, kā tālāk attīstīsies arī ostu darbība, gan speciālās ekonomiskās zonas, gan industriālie parki, gan atjaunojamās enerģētikas infrastruktūra, atkrastes vēja parki un nākotnē arī ūdeņraža ekonomika.

Ministrs sacīja, ka svarīgs ir arī militārās mobilitātes aspekts, kā arī dzelzceļa būvniecības un uzturēšanas tehnika, kurā savulaik LDz ir ieguldījis apjomīgas investīcijas. "Ņemot vērā, ka mēs masveidā dzelzceļus nebūvējam un šo tehniku neizmantojam, tad ir iespējas meklēt Rietumu tirgos un ar to nopelnīt," norādīja ministrs.

Briškens uzsvēra, ka LDz beidzot ir jāsāk runāt angliski, jābrauc uz starptautiskajām izstādēm un jāmeklē sadarbības partneri.

"Daļēji šis process piespiedu kārtā bija sācies, un patlaban procesam piešķiram prioritāti. Domāju, ka jaunais LDz vadītājs šīs prioritātes saprot, un es esmu pārliecināts, ka nākotnē LDz izdosies atrast jaunus ieņēmumu avotus," pauda ministrs.