Lietuvā apsver sankcijas pret zemo cenu lielveikalu tīklu "Mere"
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir lūgusi Ārlietu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt sankcijas ar Krievijas kapitālu saistītās zemo cenu lielveikalu ķēdes "Mere" īpašniekiem.
Ārlietu ministrijai, kas vada Starptautisko sankciju koordinācijas komisiju, lūgts izvērtēt situāciju un rīkoties, lai garantētu vienlīdzīgu starptautisko sankciju izpildi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī un attiecībā uz trešajām valstīm, informēja ekonomikas un inovāciju ministra Luka Savicka padomnieks Karolis Vaitkevičs.
Lietuvas Ārlietu ministrijai ir jāizvērtē, vai mazumtirdzniecības tīkla īpašnieku iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstā ir pamatota, balstoties uz ES vai nacionāliem kritērijiem, kā arī jāapsver citi pasākumi, ar kuriem ierobežot Krievijas kapitāla kompāniju darbību Lietuvā.
Ministrs Savicks uzsvēra, ka uzņēmumiem, kas finansē Krievijas režīms, nevajadzētu strādāt Lietuvā.
Kredītinformācijas vietnes "Creditinfo" dati liecina, ka 2023.-2024.gadā Lietuvā bija 129 kompānijas, kas saistītas ar Krievijas kapitālu. 2022.gadā tādu bija 208. To kopējais apgrozījums sarucis no 70 miljoniem 2022.gadā eiro līdz 51,8 miljoniem eiro 2024.gadā.
Zemo cenu lielveikals "Mere" Lietuvas tirgū ienāca 2019.gadā. Tagad tīklu veido 29 veikali.
Šogad Polija noteica sankcijas "MyPrice" veikalu pārvaldniekam Polijā "Torgservis PL". Šie veikali iepriekš strādāja ar nosaukumu "Mere", taču tika slēgti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.
Polija sankciju sarakstā iekļāva "Torgservis PL" īpašniekus - Krievijas pilsoņus brāļus Sergeju un Antonu Šnaiderus. Viņiem pieder arī zemo cenu lielveikalu tīkls "Svetofor", kam Krievijā pieder 2000 veikalu. Kā liecina Policijas Nacionālās nodokļu administrācijas dati, kompānijai ir finanšu līdzekļi un resursi, lai netieši atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Par netiešu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu atbalstīšanu arī Latvija apsver vēršanos pret "Mere", kurai valstī ir 11 veikalu.
