Rīgas Centrāltirgus gatavo projektus vērienīgai rekonstrukcijai

Pēdējie gadi Rīgas pašvaldības akciju sabiedrībai Rīgas Centrāltirgus bijuši veiksmīgi – ir saglabāta augšupejoša apgrozījuma tendence un strādāts ar peļņu. 2014. gada auditētie rezultāti liecina, ka pērn a/s Rīgas Centrāltirgus apgrozījums sasniedzis 7,1 miljonu eiro. Savukārt peļņa sastāda 217 tūkstošus eiro, kas ir par 63 tūkstošiem vairāk nekā 2013. gadā.

Intervija ar Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu.

– Kaut arī 2014. gada budžetu plānojāt piesardzīgi, jo Latvijā sākās norēķini eiro valūtā, kas varēja atstāt ietekmi arī uz tirdzniecības aktivitāti tirgos, pagājušais gads Rīgas Centrāltirgum atkal bijis ar plusa zīmi. Par to liecina arī nesen saņemtie auditētie darbības rezultāti. Kur ir panākumu atslēga?

– 2014. gads Rīgas Centrāltirgum tiešām bija neparedzēti labs, jo saistībā ar eiro ieviešanu mēs plānojām apgrozījuma kritumu. Taču realitātē salīdzinājumā ar 2013. gada atskaites periodu apgrozījums ir pieaudzis par 99 tūkstošiem eiro jeb par 1,5%.

Uzskatām, ka rezultātus ietekmēja savlaicīgā tirgotāju un pircēju informēšana un izglītošana par eiro ieviešanas nosacījumiem un risinājumiem. Līdz ar to pats process tika organizēts samērīgi, bez jebkādām straujām aktivitātēm un izmaiņām ikdienas darbā. Tāpat pozitīvi uz apgrozījumu atsaucās fakts, ka eiro ieviešanas sākumposms sakrita ar tirgus tā saukto klusos sezonu – janvāri, kad tirdzniecības aktivitāte tirgū ir viszemākā.

Vienīgais, ko tirgotāji sākotnēji atzīmēja kā trūkumu, bija eiro monētu svars, pie kā nācās pierast.

Mēs esam gandarīti par darbības rezultātiem, ko spējām sasniegt, neskatoties uz eiro ieviešanu.

– Kāda ir ieņēmumu struktūra – kura tirgus darba sadaļa devusi vislielāko pieaugumu?

– Vislielākais kāpums vērojams ieņēmumos no atklātās teritorijas vietu iznomāšanas, autostāvvietu apsaimniekošanas tirgus teritorijā un Zemnieku diennakts tirgus aktivitātēm. Peļņas rādītājus ietekmēja arī mūsu realizētā izmaksu optimizācija vairākās sadaļās, tajā skaitā darbaspēka izmaksās, atkritumu izvešanā, elektroenerģijas patēriņa samazinājumā, remontu izmaksās, autoparka ekspluatācijā un vēl vairākos procesos. Uzsvēršu, ka mēs visiem spēkiem cenšamies rast risinājumus, kas mums dotu iespēju strādāt ekonomiski izdevīgi, nepalielinot tirdzniecības vietu nomas maksu. Pagaidām mums tas izdodas.

Pērn izmaksu pieaugums noticis amortizāciju atskaitījumos, jo, pieaugot īpašuma vērtībai, arī amortizācijas atskaitījumi ir lielāki.

– Vai var uzskatīt, ka Rīgas Centrāltirgus savus 2015. gada plānus ir realizējis pilnā apmērā?

– Jā! Pagājušajam gadam tika izvirzītas divas prioritātes: uzsākt tehnisko ekspertīžu sagatavošanu Centrāltirgus apsaimniekošanā esošajiem īpašumiem, tajā skaitā paviljoniem un ēkām, kā arī palielināt finanšu uzkrājumus jeb brīvi pieejamo līdzekļu apjomu. Finanšu uzkrājumi ir pieauguši par 912 tūkstošiem eiro un gada beigās sasniedza 2,2 miljonus eiro. Tie ir līdzekļi, ko varam brīvi izmatot rekonstrukcijas projektu sagatavošanā un realizēšanā.

Veiksmīgi norit process arī attiecībā uz tehnisko ekspertīžu sagatavošanu un tām pakārtoto projektu izstrādi.

– Kādi ir tuvākie projekti, kam tiks novirzīti šie līdzekļi?

– Pirmkārt, tā ir atklātās teritorijas seguma rekonstrukcija vismaz astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā, kuras ietvaros tirgošanās laukumu segums tiks bruģēts, atsakoties no esošā asfalta seguma. Vienlaikus tiks izveidota virszemes notekūdeņu savākšanas sistēma un esošās virszemes komunikācijas iespēju robežās novirzītas zem zemes. Projekta kopējās izmaksas sastāda 800 tūkstošus eiro. Patlaban noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi, kas tiks pabeigti un saskaņoti līdz rudenim, lai vēl šogad varētu izsludināt iepirkuma konkursu par būvdarbu veikšanu. Tādējādi būvniekiem būs pietiekami daudz laika, lai veiktu sagatavošanās darbus, un 2016. gada pavasarī, līdz ko tas būs iespējams, varētu sākties reālie būvdarbi.

– Kā šie darbi ietekmēs tirgošanos?

– Darbus plānojam secīgi pa sektoriem, lai saglabātu pietiekamu tirgošanās platību un rekonstrukcija būtiski netraucētu tirgus darbībai. Pagaidām vēl nav veikta analīze, kādu iespaidu tas atstās uz tirgus finanšu plūsmu.

– Jau pagājušajā gadā sākās darbs pie tehnisko ekspertīžu sagatavošanas gan paviljoniem, gan citām apsaimniekošanā esošajām ēkām, kas būtu pamats turpmākai tirgus ēku rekonstrukciju plānošanai. Cik tālu esat tikuši?

– Tehnisko ekspertīžu ziņojumi ir saņemti, un vairākiem nepieciešamajiem remontu darbiem sākusies projektu izstrāde. Vispirms ir jāveic visu paviljonu konstrukciju stiprināšana, jo laika gaitā lielās metāla arkas ir nogurušas. Taču situācija nav bīstama un konstrukcijas vēl arvien ir drošas ekspluatācijā. Vienīgais, kam jāpievērš uzmanība, ir sniega segas biezums ziemā – lai nerastos lieki riski, sniegs no paviljonu jumtiem tiks tīrīts sistemātiski.

Atgādināšu, ka kopš paviljonu būvniecības ir pagājuši jau 85 gadi un ir pienācis laiks ķerties klāt kultūrvēsturiskā mantojama tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

– Ar kuru paviljonu sāksies lielais darbs?

– Ar gastronomijas paviljonu, kas ir palicis pēdējais ilgtermiņa nomā nodotais tirgus paviljons. Šogad beidzas līguma termiņš, un jau kopš 2016. gada 1. janvāra tas būs a/s Rīgas Centrāltirgus pilnā apsaimniekošanā. Likumsakarīgi, ka, pārņemot apsaimniekošanu, sāksim ar paviljona metāla konstrukciju nostiprināšanu un vienlaikus arī iekštelpu remontu un infrastruktūras uzlabošanu, tajā skaitā klimata kontroles sistēmas uzstādīšanu, kas ir ļoti svarīgs jautājums kvalitatīvas tirdzniecības vides nodrošināšanai, it īpaši vasarā. Projekts jau ir izstrādāts, bet pagaidām nav saskaņots, taču, ceram, ka, līdzko paviljons nonāks mūsu pārziņā, varēs sākties tā rekonstrukcijas darbi. Tirgotāji par gaidāmo rekonstrukciju ir informēti.

Viena gada laikā plānojam rekonstruēt tikai pa vienam paviljonam – kā nākamais projekts, kuru realizēsim 2017. gadā, ieplānota gaļas paviljona rekonstrukcija.

Atzīmēšu, ka paviljonu metāla konstrukciju stiprināšana un āra teritorijas seguma nomaiņas projekti tiks realizēti par a/s Rīgas Centrāltirgus līdzekļiem.

– Vai Rīgas Centrāltirgum kā kultūrvēsturiskajam mantojumam nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu?

– Izstrādes un pilnveidošanas procesā ir kanālmalas rekonstrukcijas projekts, kura ietvaros paredzēta kanāla krastu stiprināšana, pievadceļu paplašināšana un atkritumu saimniecības pārvietošana pazemē, atbalsta sienas atjaunošana, lietus notekūdeņu sistēmas izveide. Kopā ar Rīgas domi esam sākuši nopietni strādāt pie iespējām saņemt ES līdzfinansējumu šā projekta realizācijai. Projekta finanšu aplēses liecina, ka tā izmaksas sasniegs vismaz trīs miljonus eiro. Ļoti ceram, ka 2016. gada laikā šādu iespēju atradīsim.

– Kādas ir šā gada aktualitātes attiecībā uz tirgus infrastruktūras uzlabošanu?

– Patlaban norit piena paviljona elektroapgādes rekonstrukcijas projekta izstrāde, kā arī uzsākti darbi zivju paviljona aukstuma kameru un saldēšanas iekārtu kompresoru telpas pārbūvei.

Tāpat vēlamies saglabāt esošo tendenci jaunu tirgotāju piesaistē un jaunu tirdzniecības stendu izveidē. Ja atceramies, tad 2014. gadā panācām vairāku jaunu nomnieku ienākšanu gaļas paviljonā, kur tika atvērti Marno un Jāņa Saukas tirdzniecības stendi un ēdnīca Perons Nr. 1. Kopējās uzņēmēju investīcijas stendu atvēršanā sastādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. Tas ir taustāms apliecinājums tam, ka uzņēmēji mums uzticas un ir gatavi investēt līdzekļus tirgus attīstībā. Sadarbība ir izdevīga gan uzņēmējiem, gan tirgum kopumā, gan apmeklētājiem. Gaļas paviljonā meklēsim jaunus nomniekus, kuri vēlas turpināt un attīstīt mūsu ieceri par ēdināšanas ielas izveidi.

Gaļas paviljonā esam ieplānojuši arī jaunu aukstuma vitrīnu uzstādīšanu un nedaudz izmainīt tirdzniecības saliņu izvietojumu. Esam veikuši vitrīnu auditu un saņēmuši atzinumu, ka esošās vitrīnas savu laiku ir nokalpojušas un nespēj apmierināt pieaugošās tirgotāju un pircēju prasības.

2015. gadā jaunumi ir vērojami dārzeņu paviljonā – nule atvēries ir restorāns Taverna, drīzumā apmeklētājus uzņems Pelmeņu darbnīca, kā arī savu tirdzniecības vietu un ēdināšanas uzņēmumu veido Itālijas uzņēmēji – būs gan itāļu ēdienkarte, gan itāļu produktu piedāvājums.

– Kāds izskatās šā gada pirmais pusgads?

– Man ir pieejami tikai provizoriskie dati, kas liecina, ka šis gads pēc apgrozījuma ir līdzīgs iepriekšējam. Kopumā esam plānojuši mazāku a/s Rīgas Centrāltirgus apgrozījumu, jo no šā gada sākuma ir mainījušies noteikumi Āgenskalna tirgus nomniekiem – ik mēnesi viņi maksā mazāku nomas maksu, taču viņiem gada griezumā ir uzlikts par pienākumu investēt Āgenskalna tirgus infrastruktūras uzlabošanā 180 tūkstošus eiro. Ja šie noteikumi netiks izpildīti, nomas līgums ar esošo nomnieku tiks pārskatīts.