Intervija ar a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdātāju Anatoliju Abramovu.
- Rīgas Centrāltirgus ieplānojis vairākus investīciju projektus. No kurienes nāk līdzekļi?
- Pēc Krājbankas krīzes, kurā Centrāltirgus zaudēja ap vienu miljonu latu, uzņēmumā iestājās finansiāli grūti laiki, taču darāmo darbu saraksts bija pietiekami garš, tāpēc, turpinot iesākto stratēģiju - visus projektus īstenot par pašu līdzekļiem, neaizņemoties bankās, jau 2013. gadā Rīgas Centrāltirgus uzsāka mērķtiecīgu naudas līdzekļu akumulēšanu tirgus infrastruktūras uzlabošanas projektu realizācijai. Kā instrumenti naudas līdzekļu uzkrāšanai tika izvirzīti divi mērķi: ieņēmumu palielināšana un izdevumu samazināšana, ko plānveidīgi arī īstenojām. Rezultātā trīs gadu laikā esam uzkrājuši 3,28 miljonus eiro, ko varam ieguldīt ieplānotajos projektos, tostarp kanālmalas infrastruktūras rekonstrukcijā, gastronomijas paviljona konstrukciju nostiprināšanā un tirdzniecības laukuma seguma nomaiņā.
- Vai infrastruktūras uzlabošanas projektiem ir izdevies piesaistīt arī ES fondus?
- Jā, ES fondu finansējumu izdevās piesaistīt kanālmalas revitalizācijas projektam. No savas puses visu tehnisko dokumentāciju esam nodevuši Rīgas domes attīstības departamenta speciālistiem. Projekta ietvaros pilnībā tiks rekonstruēta kanālmala, sākot no gaļas paviljona, līdz Daugavai, kā arī Centrāltirgus pazemes pilsētiņa, kas divu hektāru platībā izvietota zem tirgus paviljoniem. Projekta mērķis ir ne tikai sakārtot pilsētvidi, bet, uzlabojot pazemes infrastruktūru - noliktavas, saldētavas, savienojošo gaiteni, izveidot arī jaunas darba vietas. Šobrīd pazemes platības tiek izmantotas tikai 65% apmērā, bet telpu rekonstrukcija dos iespēju piesaistīt gan jaunus komersantus, gan uzlabot apstākļus jau esošajiem. Piemēram, zivju un citu pārtikas produktu apstrāde varēs noritēt tepat uz vietas.
Vienlaikus no kanālmalas uz pazemi tiks pārcelta arī atkritumu saimniecība - līdz ar to atkritumi vairs nebūs pieejami ne cilvēkiem, nedz putniem. Esošajā skiču projektā ieplānota divu līmeņu kanālmala - pirmajā, zemākajā, līmenī ieplānota vieta loģistikai - preču piegādei, bet augšējais līmenis dos iespēju paplašināt virszemes infrastruktūru - tramvaja pieturu, veloceliņu un ietves gājējiem. Atzīmēšu, ka šis projekts tiks īstenots saskaņā ar ieplānoto Rail Baltic projektu.
- Jau vairākus gadus tiek runāts par tirdzniecības laukuma seguma nomaiņu, kas atrisinās vairākas problēmas, tajā skaitā lietusūdeņu noteci, lai tirgotājiem un pircējiem nebūtu jāstaigā pa peļķēm. Kad sāksiet?
- Ļoti ceram, ka tūlīt pēc Jāņiem! Konkurss par būvniecību ir izsludināts un piedāvājumi atvērti, taču, ņemot vērā likumā paredzēto procedūru, tālāk trīs pretendentu piedāvājumi ir nodoti izskatīšanai Valsts ieņēmumu dienestā, kurš izvērtēs, vai uzņēmēju piedāvājumā ieplānotā darba samaksa atbilst nozares un speciālistu vidējam algas līmenim valstī.
Atzīmēšu, ka mums jau ir nācies saskarties ar šo procedūru, kuras rezultātā nācās izsludināt jaunu konkursu par metāla konstrukciju nostiprināšanu gastronomijas paviljonā. Pagaidām nekas neliecina, ka šāda situācija atkārtosies arī laukuma rekonstrukcijas projektam.
Viena no aktualitātēm tiešām ir lietusūdeņu savākšanas sistēma, jo nav normāli, ka tirgotāji stāv peļķēs vai uz paliktņiem un improvizētām laipām, pret kurām arī apmeklētāji var pakrist. Vienlaikus projekta ietvaros centīsimies likvidēt vismaz lielāko daļu elektroenerģijas gaisa pārvadu - kabeļi tiks ievietoti pazemē.
- Vai laukuma seguma rekonstrukcijas laikā būtiski tiks traucēta tirdzniecība?
- Darbi noritēs pa sektoriem - tas nozīmē, ka visa teritorija nebūs slēgta, bet gan nojumes un galdi pakāpeniski pārvietoti uz vietām, kur darbi tobrīd nenotiek. Diemžēl savas neērtības tas pircējiem un tirgotājiem izraisīs, taču pēc projekta īstenošanas ieguvēji būs visi. Par visām izmaiņām un plānoto darbu secību tirgotāji ir savlaicīgi informēti. Papildus, ne tikai mūsu mājaslapā www.centraltirgus.lv, bet arī citos medijos sistemātiski vēstīsim par ierobežojumiem un izmaiņām tirdzniecības laukuma rekonstrukcijas laikā. Projekta īstenošana sāksies no Gogoļa ielas puses un pakāpeniski virzīsies virzienā uz Prāgas ielas pusi, aptverot arī Nēģu laukumu.
- Rīgā ar bruģēšanas darbiem ir bēdīga pieredze - nevar un nevar tā kārtīgi pabeigt darbus K. Barona ielā. Kā izvairīties no nekvalitatīva darba veicējiem?
- Es negribētu salīdzināt šos abus projektus, jo darbu raksturs ir atšķirīgs. Protams, diskusija par iepirkuma procedūru, kurā prevelē zemākās cenas princips, vēl arvien ir atklāta. Ja vērtējam projekta ilgtspēju, tad zemākā cena nevar būt kritērijs. Mēs mācāmies paredzēt, prognozēt un izvērtēt konkrētā piedāvājuma konkrētās cenas un konkrētā projekta izdevīgumu ilgā laika periodā. Ir svarīgi, lai realizācijas rezultātā objektā piecus vai desmit gadus vairs neko nevajadzētu darīt - objekts ir sakārtots un par to var aizmirst uz pietiekami ilgu laiku. Zemākā cena negarantē projekta ilgtspēju. Diemžēl ir daudz stāstu, kas apliecina šo tendenci. Savukārt, ja projektā ir ielikta liela summa, tad rodas šaubas par nepamatotu sadārdzinājumu. Mums ir jāiemācās atrast zelta vidusceļu.
- Vai nākotnes plāni paredz arī seguma nomaiņu teritorijā, kas nav iekļauta šobrīd aktuālajā projektā?
- Ārpus šā projekta paliek teritorija starp spīķeriem un teritorija, kas atrodas gar paviljoniem jeb gar Centrāltirgus ielu. Ja mēs vienlaikus realizētu projektu visā tirgus teritorijā, tad faktiski tirdzniecība tiktu paralizēta, jo jāatceras, ka šovasar ieplānots arī gastronomijas paviljona remonts. Taču ieceres arī šīs teritorijas sakārtošanai, protams, ir.
- Runājot par gastronomijas paviljonu: tas bija pēdējais, ko Rīgas Centrāltirgus pēc ilgtermiņa nomas līguma termiņa beigām pārņēma savā pārziņā. Kad sāksies tā remonts, un kādas izmaiņas tas nesīs?
- No šā gada 1. janvāra gastronomijas paviljons tiešām ir atkal mūsu pārziņā, un mēs varam uzsākt nepieciešamos remonta darbus. Vissvarīgākais ir nostiprināt paviljona metāla konstrukcijas un nomainīt sadrumstaloto grīdas segumu. Diemžēl divos līdz šim izsludinātajos iepirkuma konkursos neviens no pretendentiem nav atbildis visiem kritērijiem - VID devis atzinumu, ka strādājošo darba apmaksas stundas likme neatbilst esošajai situācijai. Jau šonedēļ valdes sēdē plānots pieņemt lēmumu par esošā iepirkuma konkursa izbeigšanu un jauna konkursa izsludināšanu. Tas nozīmē, ka optimistiskajā variantā būvnieks tiks akceptēts tikai augustā. Remonts varētu beigties nākamā gada martā.
Pēc remonta mainīsies paviljona iekārtojums - paredzēts samazināt rūpniecības preču tirdzniecības platības un paplašināt pārtikas preču piedāvājumu. Komersantiem piedāvāsim vienota dizaina tirdzniecības vietu iekārtošanas konceptu. Jau tagad vērojama gan esošo, gan jaunu komersantu ieinteresētība mūsdienīgu tirdzniecības vietu izveidošanā, investējot tajās savus līdzekļus.
- Vai plānotie remonti un izmaiņas nomas līgumos dod iespēju saglabāt a/s Rīgas Centrāltirgus apgrozījumu iepriekšējā līmenī?
- Plānojot šā gada budžetu, mēs paredzējām 3% apgrozījuma kritumu, jo saprotam, ka gastronomijas paviljona slēgšana un teritorijas bruģēšanas process ietekmēs kopējo apgrozījumu. Tāpat izmaiņas ir notikušas Āgenskalna, Vidzemes un Rūpniecības preču tirgos - par to jau ir gana daudz runāts, bet būtība šīm izmaiņām ir tāda: Āgenskalna tirgus nomniekam tika noteikta zemāka nomas maksa, bet uzlikts par pienākumu veikt investīcijas tirgus infrastruktūras uzlabošanā. Mazliet savādāka, bet līdzīga situācija ir arī Vidzemes tirgū.
Vērtējot šā gada pirmo piecu mēnešu rādītājus, redzams, ka mūsu prognozes ir bijušas pesimistiskas un, visticamāk, apgrozījums būs vismaz atbilstošs pagājušā gada līmenī.
- Āgenskalna tirgus ir Rīgas kultūrvēsturiskā vērtība, bet ar katru gadu tas izskatās arvien sliktāk. Vai nomnieks nepilda savas saistības?
- Tieši tā! Līgums ar Āgenskalna tirgus nomnieku ir lauzts, jo tas nepildīja savus solījumus. A/s Rīgas Centrāltirgus speciāli izveidotā ilgtermiņa līgumu uzraudzības darba grupa uzmanīgi sekoja līdzi visiem procesiem, kas attiecās gan uz šā tirgus tirdzniecības aktivitāti, gan veiktajām investīcijām. Ar laiku pierādījās, ka nomnieks nav gatavs strādāt noslēgtā līguma ietvaros, tāpēc līgumu nācās lauzt, un arī Āgenskalna tirgus tagad ir pilnā a/s Rīgas Centrāltirgus pārziņā. Faktiski tagad tam ir tāds pats statuss kā jebkuram citam mūsu tirgus paviljonam.
Mēs šo tirgu saredzam kā kompaktu vietu ar labām attīstības iespējām, tikai nepieciešama saimnieka roka. Pirmos darbus jau esam paveikuši, un to ir pamanījuši gan tirgotāji, gan pircēji. Patlaban izstrādājam vīzijas teritorijas attīstībai un vērtējam, ko un kā labāk izdarīt, lai šajā tirgū atgrieztos gan pārdevēji, gan pircēji. Izmaiņas noteikti būs pamanāmas, jo runājam ne tikai par kosmētisko remontu un durvju nomaiņu, bet arī par degradēto kiosku nojaukšanu, dārzeņu tirdzniecības piebūves rekonstrukciju, autostāvvietas paplašināšanu un citiem darbiem.
- Vai Vidzemes tirgus nomnieks pilda savas saistības?
- Pagaidām pret šo nomnieku mums pretenziju nav - šis gads viņam atvēlēts situācijas izzināšanai un stratēģijas izstrādei. Gaidīsim viņa piedāvājumu un redzējumu Vidzemes tirgus sakārtošanai un attīstībai - tad to izvērtēsim un pieņemsim lēmumus par tālāku sadarbību.
Esmu pārliecināts, ka pēc visu a/s Rīgas Centrāltirgus izstrādāto projektu realizācijas mūsu tirgi būs vēl skaistāki un piemērotāki mūsdienīgai tirdzniecībai. Mums ir mērķi, un mēs tos realizēsim, lai mūsu cilvēkiem svaiga un veselīga pārtika tieši no ražotāja būtu vēl pieejamāka.