Ekonomikas ministrija (EM) gaidāmajā apkures sezonā plāno par 15% samazināt elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu, salīdzinot ar 2021./2022.gada apkures sezonu.
EM pārstāvji pauda, ka ministrija jau iepriekšējos gados veikusi vairākus pasākumus enerģijas patēriņa mazināšanai - ministrijas ēka ir renovēta, vienā ēkā ir izvietota ne tikai ministrija, bet arī vēl trīs padotības iestādes. Taču, ņemot vērā šogad vērojamos energoresursu cenu straujo pieaugumu, ministrija plāno veikt vēl vairākus pasākumus siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa mazināšanai.
Siltumenerģijas patēriņa mazināšanai EM plāno mazināt apkures temperatūru darba laikā par vienu līdz diviem grādiem un būtiski mazināt apkures temperatūras ārpus darba laika, kā arī visās koplietošanas un ne biroju telpās. Tāpat plānots uzstādīt siltuma patēriņa regulācijas iekārtas -termoregulatorus -, kur tas vēl nav izdarīts.
Elektroenerģijas patēriņa samazināšanā jau iepriekš EM veikuši vairākus pasākumus, taču šogad vēl papildus plānots pievērsties apgaismojuma optimizēšanai iekštelpās - uzstādīt LED jeb viedo apgaismojumu, kustības sensorus. Tāpat arī paredzēts īstenot taupības pasākumus ārtelpās - neslēgt ēku fasāžu apgaismojumu, uzstādīt viedo apgaismojumu auto stāvvietās un citās ārtelpās.
Tāpat tiks ieviesti papildu tehnikas - biroja tehnikas, citas izmantotās tehnikas - izmantošanas kontroles pasākumi. Paredzēts arī mazināt liftu izmantošanu.
Vienlaikus EM apsver iespējas uzstādīt saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas uz ministrijas ēkas jumta.
Kopējā enerģijas patēriņa mazināšanai tiks veikta darbinieku izvietošanas biroja telpās optimizācija kopā ar attālinātās strādāšanas principa ievērošanu un aizņemto platību mazināšana.
LETA jau rakstīja, ka augusta sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejai gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā.
Kā ziņots, valsts, pašvaldības un citi virzās uz enerģijas taupīšanas pasākumu ieviešanu apkures sezonā, jo ir bažas par ierobežotu energoresursu pieejamību. Arī Eiropas līmenī ir vienošanās par gāzes patēriņa samazināšanu vismaz par 15%, turklāt dažādus taupības pasākumus ievieš arī Eiropas Savienības dalībvalstu valdības.