Centrāltirgum sācies lielo projektu saskaņošanas gads
Rīgas centrāltirgus ir UNESCO matojuma sarakstā iekļauts objekts, kura unikalitāti vietēji cilvēki bieži vien pienācīgi nenovērtē. Tajā pašā laikā vērojama pieaugoša ārvalstu tūristu interese ne tikai par tirgus arhitektūras vērtībām, bet arī saturu. Tūrisma sezonas laikā apmēram puse no visiem tirgus apmeklētājiem ir tūristi, kuri labprāt iepērkas un izmanto ēdināšanas pakalpojumus.
Intervija ar SIA Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu.
– Pagājušā gada sākumā Latvija pārgāja uz eiro – vairākus mēnešus spēkā bija gan lati, gan eiro. Kā tirgotāji tika galā ar šo uzdevumu?
– Tas tiešām bija īpašs gads, un to izjuta arī Centrāltirgus. Tas ir nopietns atskaites punkts un nozīmīga pieredze, jo tirgū absolūti lielākā daļa darījumu notiek skaidrā naudā, kas procesu sarežģīja. Mēz zinājām, ka tas nebūs viegls periods, un to zināja arī tirgotāji, jo jau 2013. gada vasarā sākām kampaņu, kuras ietvaros izglītojām tirgotājus un aicinājām pircējus uz tirgu nākt ar eiro kabatā. Atskatoties uz to laiku, varu teikt – kopumā visi tika galā labāk, nekā mēs domājām. Vairāki tirgotāji janvārī, kamēr daudzmaz nostabilizējas situācija un cilvēki aprod ar jauno valūtu, paņēma garākas brīvdienas.
– Vai tas atstāja nopietnu iespaidu uz kopējiem Rīgas Centrāltirgus gada rādītājiem?
– Faktiski nē, jo janvāris tirgū parasti ir klusais periods. Vērtējot gadu kopumā, neskatoties uz eiro ieviešanu, ģeopolitiskās situācijas saasinājumiem kaimiņvalstīs, kā rezultātā samazinājās bijušo NVS valstu un Krievijas tūristu skaits, kā arī vasaras karsto periodu, kad tirdzniecība ar vairākām pārtikas preču grupām bija apgrūtinoša, gads ir bijis veiksmīgs. Attiecībā pret 2013. gadu pērn audzis arī kopējais apgrozījums, kas sasniedz 7,1 miljonu eiro. Pagaidām neauditētie 2014. gada dati liecina, ka arī šogad esam strādājuši ar peļņu, kas ir vismaz 100 tūkstošu eiro apmērā.
– Gan pagājušajā gadā, gan arī šī gada laika prognozes liecina, ka pavasara tirgus sezona sāksies salīdzinoši agri. Tas tirgum ir labi?
– Protams, labi – jo garāka āra teritorijas tirdzniecības sezona, ko nosaka atbilstoši laika apstākļi, jo vairāk tirgotāju un pircēju. Redzam, ka ar katru dienu pieprasījums pēc tirdzniecības vietām pieaug, un pavisam drīz tirgošanās ies pilnā sparā.
– Ja tirgus ir praktiski aizpildīts, vai tirgotājiem nedraud tirgošanās vietu nomas maksas paaugstināšana?
– Visus gadus, kopš vadu šo uzņēmumu, esam strikti pieturējušies pie principa: tirdzniecības vietu nomas maksas paaugstināšana būs pēdējais solis. Vispirms tiks meklētas visas iespējas, kā samazināt tirgus uzturēšanas izdevumus, tai skaitā optimizējot darbinieku skaitu un uzsākot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu projektu izstrādi. Tikai tad, ja visi resursi būs izsmelti, sāksim domāt par tarifu paaugstināšanu. Atzīmēšu, ka faktiski nomas maksa nav mainījusies pēdējos piecus gadus, kaut arī izmaksas ir būtiski palielinājušās – pieaugusi energoresursu cena, lielāka ir minimālā alga un palielinājušies arī citi izdevumi.
– Ja senāk uz tirgu cilvēki devās, lai ietaupītu, tad tagad liela daļa cilvēku uz tirgu iet, lai iegādātos augstvērtīgus produktus, neskatoties uz to cenu.
– Jā, šāda tendence ir vērojama, un mūsu mērķis ir piesaistīt tirgum dažādas pirktspējas publiku, piedāvājot katrai sabiedrības grupai atbilstošu produktu klāstu.
Jau 2013. gadā sākām pieaicināt tirgotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, kas spēj piedāvāt augstas kvalitātes produkciju un atbilstošu apkalpošanas servisu. Cilvēki to ir pamanījuši un novērtējuši – veiksmīgi darbojas uzbeku maizes ceptuve, arvien populārāka ir kafejnīca Siļķītes un dillītes. Dārzeņu paviljonā ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegādāties īpaši gatavotu preču zīmes Labietis alu, tai skaitā ar rudzupuķu, bērzu pumpuru un citām, kopumā 15 Latvijai raksturīgām garšām. Šogad komersants plāno pilnveidot tirdzniecības vietu un izveidot nelielu degustāciju stendu – kafejnīcu.
Turpinās gaļas paviljona kvalitatīvā izaugsme – pērn darbu uzsāka Jāņa Saukas gaļas produktu stends, kurā produkcija nav lēta, bet ļoti kvalitatīva. Savu stendu iekārtojusi arī firma Marno, veiksmīgi turpinās ēdnīcas 1.perons darbība. Uzsvēršu, ka šovasar gaļas paviljonā tiks pārtraukta to ēdināšanas uzņēmumu darbība, kas neatbilst mūs kritērijiem – vairs nekādu vienreiz lietojamo trauku un citu procesu, kas samazina pakalpojuma kvalitāti. Tiem, kuri nespēs mainīties, gaļas paviljonā būs grūti turpināt. Mēs jau varam sākt izvēlēties augstāka līmeņa nomniekus. Ceram, ka jūlijā iekārtošanās darbus sāks picērija, kas tirgū ienāks ar pilnīgi ekskluzīvām pašu radītām receptēm. Pārmaiņas nenorit strauji, bet virzās, mūsuprāt, pareizajā virzienā.
– Cik nozīmīgs tirgum ir ārvalstu tūrists?
– Tūrisma sezonā tūristi veido apmēram pusi no kopējiem tirgus apmeklētājiem, kas nereti sasniedz 100 tūkstošus dienā. Tāpēc mums ir jādomā par piedāvājumu šai skaitliski lielajai apmeklētāju grupai, lai viņi kvalitatīvi sagatavotā ekskursijā varētu novērtēt ne tikai tirgus paviljonu unikālo arhitektūru un pagrabus, bet arī iepirktos un citādi tērētu savu naudu. Jau iepriekšminētie augstas kvalitātes un laba servisa tirgošanās stendi un ēdināšanas vietas ir viens no soļiem. Turpināsim attīstīt augsta līmeņa ēdināšanas pakalpojumus ne tikai gaļas, bet arī dārzeņu paviljonā, kur top kafejnīca, kas piedāvās konkrētam klientam pagatavotu maltīti no tirgū pieejamajiem produktiem.
Tajā pašā laikā esam sākuši strādāt pie informācijas centra un tirgus muzeja izveides. Muzejam pagaidām piemeklējām vietu bijušās kafejnīcas Kārums telpās, kas atrodas starp gastronomijas un piena paviljoniem ar ieeju no slēgtās teritorijas puses. Pagaidām ir atjaunota ēkas fasāde un nojaukts blakus esošais grausts.
Šogad attīstības plānā paredzēts izsludināt iepirkumu muzeja koncepcijas izstrādei. Ceram, ka 2017. gadā durvis vērs tirgus muzejs un informācijas centrs.
– Tirgus paviljoni, lai cik pamatīgi tie būtu būvēti, tomēr laika gaitā nolietojas. Vai ir veikta tehniskā ekspertīze, cik tie ir droši un kādi darbi jāveic to remontam?
– Tas nav nedz vienas dienas, nedz viena gada uzdevums, tāpēc, lai sekmīgi un plānveidīgi veiktu paviljonu un citu ēku rekonstrukciju, pagājušajā gadā pasūtījām ēku tehniskā stāvokļa auditu visiem paviljoniem, kanālmalai un atklātajai teritorijai. Ekspertīzes ir pabeigtas, un tagad ir mums rokasgrāmata, kas kalpo kā pamatdokuments turpmākajiem darbiem. Tāpat šīs ekspertīzes ir dokuments, kas dod mums iespēju operatīvi sagatavot projektus ES fondu līdzekļu piesaistei.
– Ko saka eksperti – celtnes ir drošas?
– No drošības viedokļa raugoties, mums nekas nedraud, taču ir jāsaprot, ka 80 gadu ekspluatācijas laikā metāla konstrukcijas, kas ir pakļautas nemitīgām laika apstākļu izmaiņām, vibrācijām un citiem faktoriem, ir nogurušas un ietekmējušas jumta kores daļu. Atgādināšu, ka konstrukcijas kopējais augstums ir 27 metri – 10 no tiem ir ierakti zemē un veido pagrabus. No grīdas līdz jumtam tā augstākajā vietā ir 17 metri.
Ekspertīzes dokumentus saņēmām tikai februāra beigās, bet jau tagad ir izsludināts iepirkums metāla konstrukciju rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei.
– No kurienes nāks nauda?
– 2014. gadu esam nodēvējuši par ekspertīžu un finanšu uzkrāšanas laiku, 2015. gads iezīmēts kā projektēšanas un projektu saskaņošanas gadu, bet 2016. gadā plānojam uzsākt reālos darbus. Projektēšanu veiksim par saviem līdzekļiem, jo esam uzkrājuši vairāk nekā 2 miljonus eiro, ko varam ieguldīt gan projektos, gan steidzamākajos remontu darbos. Teorētiski mēs varētu turpināt uzkrāt un ieguldīt savus līdzekļus, bet tas nebūtu tālredzīgi – labāk mazliet pagaidīt un izmantot ES fondus. Ceram, ka mums izdosies veiksmīgi startēt ES projektos un piesaistīt līdzekļus mūsu plānu realizācijai.
Jau tagad ir sagatavoti un izvērtēšanai iesniegti kanālmalas un āra teritorijas rekonstrukcijas projekti – gaidām, kad tiks atvērti ES fondi.
– Vai Rīgas dome kā tirgus īpašniece piešķir līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai?
– Pašvaldība mums palīdz sagatavoties startiem ES fondu piesaistei. Pērn saņēmām atbalstu tirgus teritoriālā plānojuma izstrādei, kas būs vēl viens no dokumentiem, kas nepieciešams ES naudas piesaistei.
– Vai ir palicis spēkā Āgenskalna un Vidzemes tirgu apsaimniekošanas modelis?
– Līdz ar iepriekšējā nomas līguma beigšanos mums bija iespēja mainīt noteikumus Āgenskalna tirgus, kas ir AS Rīgas centrāltirgus struktūra, bet nodota apsaimniekošanā komersantam. Ja līdz šim komersants katru mēnesi mums pārskaitīja zināmu naudas summu un varēja tirgu apsaimniekot pēc saviem ieskatiem – respektīvi, tikai pelnīt un nedomāt par infrastruktūras uzlabošanu, tad jaunajā līgumā ir strikti noteikts, kādi darbi un kad ir jāveic komersantam, lai līguma attiecības tiktu saglabātas. Summa, ko katru mēnesi komersants maksās par tirgus nomu, ir mazāka nekā iepriekš, bet, kā jau teicu, komersantam būs pienākums veikt Āgenskalna tirgus tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Arī Āgenskalna tirgus ir arhitektūras vērtība, un tā saglabāšana labā stāvoklī mums kā objekta īpašniekam ir svarīgāka par peļņas gūšanu īstermiņā.
Šogad apsaimniekošanā komersantam nodosim arī Vidzemes tirgu, jo no šī tirgus saimnieciskās darbības iegūtie līdzekļi nesedza uzturēšanas izdevumus. Vidzemes tirgus apsaimniekošanā ir daudz dažādu aspektu, ko privātajam komersantam ir vieglāk risināt nekā mums kā lielam pašvaldības uzņēmumam. Līgums ar komersantu noslēgts uz vienu gadu. Ja tas sagatavos atbilstošu un detalizētu Vidzemes tirgus attīstības plānu, tiks lemts par līguma pagarināšanu. Vidzemes tirgus gaļas paviljons, kas ir šā tirgus lielākā vērtība, mūsuprāt, noteikti jāatjauno.