Zalāns: reformas valsts pārvaldē ir atslēga pārdomātai valsts budžeta izdevumu samazināšanai

No tā, cik sekmīgi Latvija spēs īstenot reformas valsts pārvaldē, ir atkarīgas iespējas veikt nepieciešamo valsts budžeta izdevumu samazināšanu, saglabājot valsts sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, - tā piektdien, uzrunājot Saksijas-Anhaltes federālās zemes parlamenta Eiropas lietu komiteju, atzina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Saksijas-Anhaltes parlamenta Eiropas lietu komiteja bija aicinājusi ministru sniegt savu redzējumu par situāciju Latvijā un sadarbības iespējām ar Vāciju, informē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

E.Zalāns uzrunā Eiropas lietu komitejai akcentēja, ka Latvijas valdība šobrīd aktīvi strādā pie valsts budžeta izstrādes 2010.gadam. Pēc ministra teiktā, lai nepieciešamo izdevumu samazināšanu veiktu pārdomāti, svarīgi ir īstenot strukturālas reformas valsts pārvaldē, nodrošinot ne tikai būtisko valsts pamatfunkciju un pakalpojumu saglabāšanu ekonomiskās recesijas situācijā, bet arī sektorāli saskaņotu attīstību.

E.Zalāns akcentēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šobrīd strādā pie visaptveroša vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kas ļaus samazināt administratīvos izdevumus, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem ērtu piekļuvis valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Tāpat notiek darbs pie tā, lai arvien vairāk valsts pakalpojumu būtu pieejami elektroniskajā vidē.

Runājot par līdz šim veiktajām reformām, ministrs akcentēja administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Saksijas-Anhaltes pārstāvji interesējās par Latvijas pieredzi pašvaldību reformu ieviešanā, jo šajā federālajā zemē reforma vēl tiek īstenota.

Saksijas-Anhaltes parlamenta pārstāvji interesējās arī par reģionālās attīstības politiku Latvijā. E.Zalāns norādīja, ka šobrīd notiek darbs pie tā, lai maksimāli daudz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu novirzītu pašvaldību investīciju projektiem. Šajā kontekstā svarīga ir pilsētvides programma, kurā nacionālas un reģionālās nozīmes attīstības centriem jeb pilsētām ir pieejami 209 miljoni latu, kā arī jaunā ES fondu aktivitāte kompleksai novadu attīstības veicināšanai. Šai aktivitātei valdība pagaidām ir novirzījusi 9,5 miljonus latu, bet ministrs ir pārliecināts, ka, turpinot darbu pie ES fondu programmu pārskatīšanas, novadu attīstībai iespējams paredzēt būtiski lielāku finansējumu.

Ne mazāk svarīgi ir uzlabot ES fondu ieviešanas mehānismu, mazinot birokrātiskās procedūras un paātrinot ES fondu līdzekļu atmaksu no Eiropas Komisijas, uzsvēra ministrs. E.Zalāns ir pārliecināts, ka jāveic reformas ES administrēšanā, samazinot iesaistīto iestāžu skaitu un nosakot tās pēc finansējuma saņēmēju grupām.

Runājot par sadarbību ar Saksiju-Anhalti, ministrs akcentēja kopīgas intereses ES pārrobežu sadarbības programmās.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) kopā ar Saksijas-Anhaltes pavalsti, Ungārijas un Spānijas reģioniem sagatavojusi INTERREG IVC programmas projektu, kura mērķis ir sekmēt reģionu līdzdalību dažādās ES programmās un īstenot vairākas iniciatīvas reģionālās attīstības jomā. Šajā projektā VRAA sadarbības partneris reģionālo aktivitāšu ieviešanā būs Zemgales plānošanas reģions, bet aktivitātes būs vērstas uz visiem Latvijas reģioniem.

Vizītes Saksijā-Anhaltē laikā ministrs E.Zalāns tiekas ar federālās zemes valdības pārstāvjiem, lai pārrunātu ar ES fondu apguvi saistītus jautājumus un sadarbību reģionālās attīstības politikas īstenošanā.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais