"IT nozarei, kuras potenciāls spēj radīt miljardus, neizcērtot mežus, neizpārdodot lauksaimniecības zemi, ir vajadzīga valsts politikas līmenī atbildīgā persona - tātad ministrs, kas būtu spējīgs atbalstīt pašmāju uzņēmējus, radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas neveido šķēršļus, bet gan veicinātu eksportu, tādējādi radot jaunas darba vietas, vairojot nodokļu ieņēmumus un līdzsvarojot Latvijas importa - eksporta bilanci," uzskata Digitālās Ekonomikas Attīstības Centra (DEAC) valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
"Un tai nav jābūt ministrijai, pietiek vien ar ministru un nelielu viņa biroju. Salīdzinoši ar šī brīža bezjēdzīgajiem valsts tēriņiem IT jomā, tas būtu sīkums budžetā. Ja šāds ministrs darbotos aktīvi un mērķtiecīgi, tad šie nelielie tēriņi ātri vien atmaksātos," norāda Andris Gailītis, piebilstot, ka ir "ļoti svarīgi, lai šāds amats tiktu izveidots dēļ idejas, nevis izpatīkot matemātikai koalīcijas amatu sadalīšanā."
"Uzņēmumos, kur liela ietekme ir IT risinājumiem, vadības līmenī ir kāds no menedžeriem, kurš atbild par visu IT saimniecību, tās drošību un attīstību. Bankās tie ir viceprezidenti, firmās valdes locekļi. Diemžēl Latvijas valsts līmenī tādu amatpersonu nav," stāsta Andris Gailītis.
"Latvijas valsts pārvaldē ir vajadzīgs visaugstākais ierēdnis, kurš spētu sakārtot pašu saimniecību. Ik uz soļa ir redzama funkciju dublēšanas, un arī te var kā piemēru minēt DEAC pieredzi ar skolvadības sistēmu E-klase, jo, kā zināms, valsts ir gatava tērēt miljonus, lai veidotu analogu tam, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojās kā viens no labākajiem valsts un privātas partnerības piemēriem. Taču bez šī ir arī daudzi, iespējams vēl kliedzošāki piemēri, tai skaitā nesamērīgi tēriņi par ārvalstu programmatūru, noziedzīgi paviršā attieksme pret datu glabāšanu, kā arī ārpuspakalpojumu izmantošana gadījumus, kad tas būtu daudz lētāk, ilgtspējīgāk un drošāk," stāsta Andris Gailītis.
"Nu kā var būt tā, ka laikā, kad atkal runā par konsolidācijas nepieciešamību, katrā ministrijā un valsts vai pašvaldības iestādē ir savs mikro datu centrs, tam tiek īrētas telpas, algoti pieskatītāji, citos gadījos ir arī savi programmētāji, tehnikas labotāji. Tas taču ir neekonomiski un neefektīvi! Nekādas konsolidācijas šīs nesaimnieciskās bezjēdzības neskar, lai gan sākumā šķita, ka vismaz grūto laiku mudināti, ierēdņi kļūs prātīgāki. Taču nē! Atlaiž beidzamos speciālistus, taču apkopējas, grāmatvežus, juristus un arī IT speciālistus joprojām patur štatā," nejēdzībai uzmanību pievērš Andris Gailītis.
"Latvijas IT eksporta potenciāls joprojām ir ļoti neizmantots. To varam konstatēt arī pēc savas pieredzes, jo šobrīd DEAC attīstās, galvenokārt, uz eksporta rēķina. Finanšu krīzi mēs izmantojām kā atspēriena punktu, izejot eksporta tirgos. Ik gadu DEAC apgrozījums pieaug vidēji par 40% un vairāk, paredzam, ka 2011. gads tiks noslēgs ar vismaz 50% apgrozījuma pieaugumu. Tas, ko vairums sauc par problēmu cēloni, mums ir kalpojis par atspērienu. Tomēr uzņēmēji pašu spēkiem nespēj attīstīt nozari nepieciešamajā līmenī, ir vajadzīgs valsts atbalsts un kontrole," atzīst Andris Gailītis.
DEAC pakalpojumus šodien izmanto jau 2000 klientu 40 pasaules valstīs. Īpaši pieprasīts DEAC ir Krievijas tirgū, kas skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt biznesa aizsardzību, izvietojot, kā minimums, vienu infrastruktūras punktu kādā no Eiropas datu centriem, un Latvija tam ir ļoti piemērota vieta.
"Klienti vēlas ne tikai drošus un modernus datu centrs, bet arī visu, kas tiem apkārt, tai skaitā datu maģistrāles, kompetentus IT speciālistus. Vitāli nepieciešams klāsteris jeb, kā to latviski dēvē - puduris, jo tikai datu centri vien nespēs radīt tādu vilkmi, lai piesaistītu klientus un pasūtījumus no citām valstīm," norāda Andris Gailītis.
"Jau šī brīža pieredze liecina, ka, lai gan Krievijas un arī citu valstu klienti ir ļoti apmierināti ar mūsu pakalpojumiem, tai skaitā kvalitāti, drošību un cenām, tomēr ne reti ir dzirdēts - kāds gan IT var būt Latvijā? Nav globāla skatījuma, nav vīzijas, vairāk runas par vakardienu, ne rītdienu," konstatē Andris Gailītis norādot, ka, iespējams, E-lietu ministrs varētu pozitīvi ietekmēt nozares attīstību.
Interese un pieprasījums pēc DEAC datu centru infrastruktūras pasaulē ar katru gadu palielinās. Lai nezaudētu šo potenciālu, ir nepieciešams attīstīt komunikācijas, pievērsties nozarei valsts līmenī. Ieguldot līdzekļus komunikācijās, Latvija nodrošinātu iespēju pašmāju vadošajiem uzņēmumiem spēcīgi stimulēt ekonomiku, veidot jaunas darbības nišas, produktus, radīt jaunas un konkurētspējīgas darba vietas tiem speciālistiem, kas šodien ir spiesti emigrēt.