Latvijā pirms Ziemassvētkiem aktīvāk sūta surogātpastu

Eiropas datu centru operatora DEAC e-pasta sistēmu analīzes dati liecina, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, ievērojami (~20%) palielinās surogātpasta sūtījumu apjoms. “Organizācijas savus nevēlamos ziņojumus izsūta Ziemassvētku apsveikumu aizsegā, tādējādi visprastāko reklāmas piedāvājumu iepakojot kā apsveikumu,” atklāj DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

DEAC Anti SPAM un e-pasta sistēmu analīzes rezultāti liecina, ka ievērojami palielinājās nevēlamo sūtījumu skaits arī 2009. un 2010. gada decembrī. Šāda tendence ir novērojama arī citos svētkos, tai skaitā pirms Lieldienām, Līgo svētkiem un 18. novembra svinībām.

“Arī Latvijā, līdzīgi kā visā pasaulē svētku apsveikumus sūta ļoti daudzi uzņēmumi, taču diemžēl pieaug arī to skaits, kas vienlaikus šo iespēju izmanto tikai sevis reklamēšanai un svētku piedāvājumu popularizēšanai,” uztraucas DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jau 2010. gadā surogātpasta problēmai uzmanību pievērsa arī nacionālais e-dienests “Inbox.lv”. “Kādēļ Latvijas uzņēmēji domā, ka cilvēku attieksme pret nevēlamu reklāmas sūtījumu pēkšņi kļūs pozitīva, ja pie šīs komercreklāmas tiks pievienots dzejolītis un apsveikuma kartiņa? Izskatās, ka svētki tiek īpaši gaidīti, lai varētu izmantot šādu bezmaksas reklāmas iespēju,” toreiz sprieda SIA “Inbokss” valdes loceklis Andris Griķis.

“Šādus “nevēlamos apsveikumus” visvairāk praktizē tieši mazie un mazpazīstamie uzņēmumi, jo viņiem tā bieži vien ir vienīgā reklāmas iespēja. Visdrīzāk, ka citus reklamēšanās veidus šie uzņēmumi finansiāli nevar atļauties,” novērojis Andris Gailītis.

“Ir daudz tāda veida “apsveikumu”, kuros reklāma nav saprotama, vien minēts apsveicēja nosaukums un kontakti. Taču, ja šādus sveicienus sūta uzņēmums, kurš iepriekš nav bijis pazīstams, tad arī tas ierindojams starp nevēlamajiem sūtījumiem,” uzskata Andris Gailītis.

“Šobrīd mēs esam liecinieki jaunām tradīcijām e-komercijā, kā arī cilvēku un organizāciju saziņā. Iespējams, ka šāda Jaungada reklamēšanās kļūs par normu, bet var notikt arī tā, ka sabiedriskā doma nosvērsies pret šāda veida “apsveikumiem”, vērtējot tos kā rupjību. Tas lielā mērā atkarīgs no mūsu šī brīža attieksmes, reakcijas un rīcības. Tieši tāpēc DEAC kā tirgus līderis datu uzturēšanas jomā uzskata par nepieciešamu šo jautājumu aktualizēt,” stāsta Andris Gailītis.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais