Īru žurnālisti norāda uz Ždanokas un Krievijai lojālu eiroparlamentāriešu sadarbību

Īru žurnālistu pētījums atklāj Krievijai lojālus eiroparlamentāriešus, kuri sadarbojas ar Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka jau pirms Ukrainas kara gadiem uzstājusies Kremļa kontrolētajos medijos. Tur viņa pat dēvēta nevis par Latvijas, bet gan Krievijas pārstāvi Eiropas Parlamentā. Īru žurnālistu pētījums atklāj vēl vairākus Krievijai lojālus eiroparlamentāriešus, kurus var uzskatīt par Ždanokas sabiedrotajiem.

637 “par”. 26 atturas, 13 pret. Tāds bija balsojums Eiropas parlamentā par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā un arī Baltkrievijas režīma rīcību. Viena no 13, kura balsoja pret bija Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības. Tobrīd vēl Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte. Pēc balsojumu viņu no grupas izmeta. Pret balsoja arī divi eiroparlamentārieši no Īrijas - Miks Volless un Klēra Deilija.

"The Irish Times" publicējusi rakstu par to, ka EP deputāti Klēra Deilija un Miks Volless kļuvuši par starptautiskām Krievijas un Ķīnas valsts televīziju “zvaigznēm”.

Īru izdevuma "The Irish Times" žurnālisti pētījumā atklājuši, ka viņu pēdējā gada darbs Briselē bijis lojāls Krievijas ārpolitikas mērķiem. Volles un Deilija sinhroni izplatījuši Kremlim draudzīgus vēstījumus, kas pēc tam pārpublicēti ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas, Sīrijas un arābu valstu medijos. Krievijas un citu valstu režīmi šo politiķu aktivitātes pašmāju auditorijai pasniedz šādi: lūk, pat šie prestižie, nozīmīgie Eiropas Savienības pārstāvji mums piekrīt un ir mūsu pusē. Pētījuma autore žurnāliste Naomi O’Leary sekojusi īru politiķu aktivitātēm ar īpašu informācijas analīzes rīku palīdzību vairāk kā gadu. Salīdzinot ar ziņām par citām ievērojamām īru personībām Miks Volless un Klēra Deilija pateicoties, piemēram, Ķīnai draudzīgo izteikumu dēļ, šajā valstī ir krietni populārāki pat par jauktās cīņas cīkstoni un bokseri no Īrijas Konoru Makgregoru.

"Klēra Deilija un Miks Volless no Īrijas ir divi tuvi sabiedrotie. Pirmo reizi viņi Eiropas Parlamentā tika ievēlēti 2019.gadā. Neatkarīgi kreisā spārna politiķi. Iepriekš pievērsās dažādiem pretkorupcijas un sociālajiem jautājumiem un bija labi respektēti vietējie politiķi. Pēc ievēlēšanas eiropas parlamentā viņi vairāk pievērsās starptautiskajiem jautājumiem. Mans pētījums atklāja kā viņu izteikumus izmanto autoritāri režīmi iekšzemes jautājumu propogandas nolūkā. Es atklāju, ka šo EP deputātu izteikumi diezgan ievērojamā apjomā tiek atspoguļoti krievu, ķīniešu un arābu mediju organizācijās.

Tās pārvalda valdības, vietējie režīmi, kam ir ievērojama ietekme uz mediju saturu. Tas ir interesanti, jo šiem EP deputātiem dotais raidlaiks bija neproporcionāli liels, piemēram, salīdzinot ar to, cik bieži viņi parādās pašmāju medijos." pauž žurnāliste Naomi O'Learija.

Kopš Ukrainas kara sākuma Ždanokas mājas žogs Garciemā kļuvis par vietu, kur izpausties dažādiem radošiem prātiem. Uz žoga joprojām redzamas pēdas no krāsas, kad tas tika nokrāsots Ukrainas karoga krāsās. Uz tā bija izvietoti foto ar Bučas ciemā Ukrainā Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Uz mājas sienas uzpūsts uzraksts “varoņiem slava”, ko gandrīz izdevies aizkrasot.

Dažas dienas pirms Ukrainas kara, Tatjana Ždanoka kopā ar eiroparlamentāriešiem no Īrijas Vollesu un Deiliju nāca klajā ar Krievijai draudzīgu ziņojumu, ka Donbasā ukraiņi slepkavojot bērnus un to nekavējoties ir jāizbeidz.

"8 dienas pirms iebrukuma Ukrainā Deilija un Vollesa kopā ar Ždanoku Eiropas Parlamentā rīkoja kopīgu protestu. Viņi uzvilka kreklus ar uzrakstu "Beidziet slepkavot bērnus Donbasā”. Ukrainas karaspēka apvainošana Donbasa bērnu slepkavošanā ir Krievijas naratīvs, kas tiek izmantots iebrukuma attaisnošanai, " pauž žurnāliste Naomi O'Learija.

Drīz pēc tam Klēras Deilijas uzruna parlamentā par to, ka Ukrainas karš nav nekas unikāls un vairāk uzmanība būtu jāpievērš citām nelaimēm pasaulē, burtiski uzspridzināja Kremļa kontrolētās televīzijas.

"Nav plaša atspoguļojuma televīzijās. Nav ārkārtas humānās atbildes. Nav speciālu plenārsēžu. Nav tas pat pieminēts šajās plenārsēdēs. Nav afgāņu delegāciju un paziņojumu. Mans Dievs, viņiem būtu jābrīnās, kāpēc viņu humānā krīze ir tik nesvarīga. Vainīga viņu ādas krāsa? Tas ir tāpēc, ka viņi nav “baltie”? Tāpēc, ka viņi nav eiropieši? Tāpēc, ka viņu problēmas radužās pateicoties ASV ieročiem un iebrukumam? Tas Ktāpēc, ka lēmums iznīcināt viņu valsts labklājību nāk nevis no Krievijas, bet despotiska ASV prezidenta? Mans dievs, visi kari ir ļaunums un visiem upuriem pienākas atbalsts. Un kamēr mēs par to neesam vienoti, mums nebūs jebkādas uzticamības, " teica Eiroparlamenta deputāte Klērija Deilija.

Briseles trijotne Ždanoka, Deilija un Volles aktīvi iesaistījusies arī kāda Lietuvas sabiedriskā aktīvista aizstāvībā.

2017.gadā par spiegošanu Maskavas labā aizturēja bijušo Lietuvas ārlietu ministrijas darbinieku, vēlāk Viļņas vicemēru un radikāli kreisās organizācijas "Sociālistiskā tautas fronte” līderi Aļģirdu Palecki. Izmeklētāji pierādīja, ka viņš vienojies ar vairākām personām Krievijā tajā skaitā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku, ka tiks vākta jebkāda veida informācija, kas saistīta ar tā saucamo OMON lietu.

Tobrīd Lietuvā tiesāja bijušo omonieti, kurš tika vainots 1991.gada janvāra asiņainajos notikumos. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Krievijas pusi interesēja ziņas par lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem un ekspertiem, tai skaitā par viņu dzīvesvietām. Visticamāk, lai atrastu informāciju, ar ko būtu lietā iesaistītos diskreditēt un omonieša tiesu izgāzt. Tajā pat laikā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādāja ar 13. janvāra lietu par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu”.

Spiegošanas lietā atklātas arī Palecka saistības ar partiju “Vienotā Krievija”, ar kuras slēptu palīdzību Paleckis varētu startēt Lietuvas pašvaldību un Seima vēlēšanās. Pagājušā gada 27.jūlijā Šauļu apgabaltiesa atzina Palecki par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu. Bet šogad 6.maijā Lietuvas Apelācijas tiesa nolēma atstāt šo sodu spēkā.

"The Irish Times" žurnālistes atklātā Ždanokas un abu īru eiroparlamentāriešu Krievijai izdevīgā saspēle nav nejaušība, bet organizēts plāns, uzskata Latvijas ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis.