Intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (Zaļo un zemnieku savienība).
– Veidojot 2011. gada budžetu, Satiksmes ministrijai nogrieza 18 miljonus latu. Ko tas nozīmē attiecīgajām nozarēm?
– Pusi no šiem samazinājumiem, kas ir deviņi miljoni, veido samazinājums autoceļiem. Mums jāspēj izmantot Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kas 2011. gadā tiks novirzīti ceļu rekonstrukcijai, jo daudziem ceļiem ielāps ir pie ielāpa, un bedrītes lāpīt vairs nav jēgas. Ceļu būve ir ļoti svarīga nozare: ja nebūs ceļu, tad nebūs arī ekonomikas attīstības. Otra lieta, kas jāatrisina – tie ir parādi. Mēs nomaksāsim iepriekšējo gadu parādus – gan tos, kas attiecas uz pastu, gan par autoceļu uzturēšanu pagājušajā ziemā. Valdība tikko pieņēma lēmumu par finansējuma pārstrukturizēšanu, ir vajadzīgs tikai Saeimas lēmums, un tā mēs nākamo gadu sāksim no baltas lapas. Ir dotāciju samazinājums arī pasažieru pārvadātājiem. Gada laikā esam iecerējuši reorganizēt pārvadājumu sistēmu, šim nolūkam vienojāmies par darba grupas sastāvu kopā ar Pašvaldību savienību, lai nebūtu tā, ka mēs dotējam visas vienā laikā un vienā virzienā braucošu autobusu līnijas. Bet arī pārvadātājiem jādomā, lai viņu darbība būtu ekonomiski efektīva, lai uzņēmums pelnītu, nevis mocītos ar zaudējumiem un dzīvotu tikai no dotācijām vien.
– Vai nesanāks tā, ka pēc slavenās reģionālās reformas viena otra novada nomale kļūs par mirušu zonu, jo līdz turienei neies nedz autobusi ar dotācijām, nedz bez dotācijām?
– Protams, ir jautājums, ar kādiem transporta līdzekļiem brauc uz šīm nomalēm, vai tie ir piecdesmitvietīgi busi, kas ved piecus cilvēkus, vai mazāki autobusi. Nevaram taču nopirkt līzingā lielos autobusus niecīgam pasažieru skaitam. Šī stratēģija būs jāpārdomā arī pašiem pārvadātājiem. Mans uzstādījums būs, ka arī attālāko rajonu cilvēkiem ir jāsaņem pakalpojums, un, visticamāk, tieši tās būs līnijas, kuras nāksies dotēt. Domāju, līdz vasaras vidum visu sakārtosim. No 1. janvāra mēģināsim ieviest elektronisko uzskaiti, lai skaidri varētu redzēt, cik dotējamo tad mums tur brauc. Ja būs precīza uzskaite, dotācijas nevajadzēs maksāt pēc kaut kādiem pieļāvumiem, bet gan pēc fakta.
– Nesen akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže atzina, ka ceturtdaļa no Latvijas ceļiem ir sabrukuši. Runa ir par asfalta segumu. Viņš atzina, ka sabrukums saistāms ar finansējuma trūkumu ilgtermiņā. Vai jūsu pieminētie struktūrfondi spēs noklāt milzīgo, gadiem iekrāto iztrūkumu ceļu būves nozarē?
– Lielu daļu noteikti spēs. Šobrīd aktīvi jāstrādā jau pie nākamā plānošanas perioda projektiem, tāpēc, rūpīgi saplānojot, var savest kārtībā viskritiskākajā stāvoklī esošos ceļus. Bet ceļi jau nav vienīgie, kas sabrūk – bēdīgā stāvoklī ir daudzi tilti. Ilgus gadus situācija ir bijusi tāda, ka lielākā uzmanība tiek pievērsta ceļiem, kas atrodas ap Rīgu, tuvu Rīgai. Patlaban šī situācija mainās. Šobrīd ir atjaunots ceļa posms līdz Aknīstei, un tas atslogos Daugavas kreiso krastu un būs viens no taisnākajiem ceļiem uz Daugavpili. Svarīgi ir arī reģionālie ceļi, kam ir izejas uz valsts robežām. Piemēram, Auce: lietuvieši ir pievilkuši asfaltētu ceļu līdz robežai no savas puses un tagad gaida, lai arī mēs rīkotos analoģiski, jo Jaunakmenes iedzīvotājiem tuvākā izeja uz jūru ir caur Auci un Tukumu. Tas dos iespēju attīstīties tūrismam. Ceru gada laikā iziet cauri visiem problēmu punktiem un pēc tam būt skaidrībā: ja mēs ko darām, tad darām loģiski.
– Droši vien kaut kādu loģiku savā rīcībā saskatīja arī Repšes valdība, kas 2003. gadā nolēma likvidēt visus speciālos budžetus, to ieņēmumus ieskaitot pamatbudžetā – it kā tāpēc, lai valsts naudas tēriņos būtu lielāka caurskatāmība. Likvidēja arī Latvijas autoceļu fondu, kas ceļa nodokļa un degvielas akcīzes nodokļa 80% novirzīja tieši ceļu būvei un remontam, un viss skaidrs un saprotams. Tagad minētā nodokļu summa tiek ieskaitīta valsts budžetā, un ceļiniekiem burtiski jāizlūdzas finanses ceļu uzturēšanai un būvēšanai. Kur loģika? Vai ir domāts par to, lai atjaunotu šo fondu?
– Manas personīgās domas, īpaši kā bijušajam pagasta vadītājam, ir šādas. Kad 2000. gadā bijām atkopušies no kārtējās krīzes, varēja redzēt, ka šis fonds kārtīgi strādā, un ik gadu naudas summa no abiem jūsu minētajiem nodokļiem palielinājās, līdz ar to varējām veikt ne tikai ceļu kvalitatīvu uzturēšanu, bet sākt arī nopietnu atjaunošanu. Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, struktūrfondu pieejamība mums nebija pārāk liela, savukārt autoceļu fonds pildīja savu funkciju teicami. Kad Repše likvidēja fondu, vajadzēja vismaz saglabāt situāciju, ka nauda, kas nāca no abiem minētajiem nodokļiem, paliek iezīmēta. Tomēr tā nenotika. Protams, autoceļu fonds ir jāatjauno. Taču domāju, ka tas nav ne šis, ne nākamais gads, jo budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir. Tomēr esmu tajās pozīcijās, ka par autoceļu fonda atjaunošanu jādomā nopietni. Ja šis fonds eksistētu, būtu vieglāk arī paskaidrot sabiedrībai, kur paliek autovadītāju samaksātais ceļu nodoklis un kur paliek akcīzes nodokļa daļa, ko viņi ir samaksājuši par degvielu. Iespējams, varētu situāciju veidot tā, ka ceļu uzturēšanai un būvēšanai no valsts budžeta tiek novirzīti tik un tik procenti – kā tas notiek, piemēram, ar veselības vai aizsardzības budžetu.
– Latvijas autovadītāju sašutumu izraisīja kārtējais dramatiskais ceļu nodevas paaugstinājums, kas gaidāms jau no nākamā gada. Neiedziļinoties finesēs, kopumā izskatās kā vienā jaukā anekdotē. Tirgū kāds vīriņš pārdod vistu. Pircēja jautā: cik tad maksā vista? Vīriņš atbild: tūkstoš latu. Pircēja: kāpēc tik dārgi?! Vīriņš: a" baigi naudu vajag. Skaidrs, valstij "baigi vajag naudu" – starptautiskā aizdevuma apkalpošanai, Parex bankas radīto zaudējumu segšanai, ierēdņu armijas apmaksāšanai un citiem "svarīgiem mērķiem". Taču autovadītājs ikgadējo ceļa nodevu maksā ar mērķi – lai valsts pienācīgā veidā rūpējas par ceļiem. Tas diemžēl netiek darīts. Mēs maksājam, bet adekvātu pakalpojumu nesaņemam. Kāpēc?
– Galīgais lēmums par ceļu nodevu vēl nav pieņemts. Finanšu ministrija nāca ar savu priekšlikumu, un mēs to apspriedām. Protams, ir daudz neskaidrību, piemēram, kādā veidā atrisināt jautājumu ar daudzbērnu ģimenēm, kam pieder miniveni, kuri reģistrēti gan pirms, gan pēc 2005. gada, lai noņemtu finansiālu slogu no šīm ģimenēm.
– Jā, tas ir viens jautājums par taisnīgumu. Bet tādu ir simtiem. Un es nebūt nedomāju par kaut kādiem biezajiem, kuri zīmējas uz šosejām ar pieclitrīgiem monstriem, bet gan par parastiem cilvēkiem, kas līzingā iegādājušies normālas automašīnas, kas nav greznuma priekšmets, bet gan ikdienas nepieciešamība. Ne jau biezie cietīs, bet gan parastie cilvēki! Un, piedodiet, stulbums ar automašīnām, kas reģistrētas pirms 2005. gada – tas nozīmē, ka cilvēks, kam pieder, piemēram, tehnisko apskati izgājis busiņš Latvija, maksās ap 200 latu lielu ceļa nodevu – vairāk, nekā maksā pats auto! Šī nodeva nav taisnīga savā būtībā.
– Par šādu busiņu būs jāmaksā aptuveni 160 lati. Līdz 2005. gada 1. janvārim reģistrētajiem auto aprēķinātā ceļa nodeva balstīsies tikai uz auto svaru, savukārt pēc šī datuma reģistrētajiem auto ņems vērā svaru, motora jaudu un motora tilpumu. Mazākām automašīnām ceļu nodevas apmērs samazināsies, piemēram, maksājums automašīnai ar 2,2 litru dzinēju, kas ir minivenu klase, salīdzinājumā ar esošo samazināsies. Savukārt Land cruiser īpašniekam ceļa nodoklis būs jāmaksā vairāk nekā 200 latu apmērā.
– Slogs, kas uzlikts autovadītājiem, ir nenormāls. Katru mēnesi – līzinga maksājums, reizi gadā – TA, ceļa nodoklis, OCTA un KASKO, plus degviela par baisu cenu. Tās vairs nav nekādas izpriecas, bet gan valstiska mēroga rekets.
– Jā, slogs tiešām ir smags. Taču mēs domājam par to, lai autovadītajiem nenāktos uzreiz maksāt visu ceļa nodevu: daudz vieglāk būtu, ja nodevas summu sadalītu uz 12 mēnešiem.
– Esmu ideāliste: manuprāt, ceļu nodevai būtu jāsedz ceļu remonts, apsaimniekošana, jaunu ceļu būvēšana. Vai smagajiem auto, kas visvairāk bojā ceļu segumu, arī tiek paaugstināta nodeva?
– Pagaidām ne.
– Kāpēc?
– Ja viņiem tiks paaugstināta nodeva, tas var apstādināt pārvadājumus. Taču pārvadājumu firmas dod darbavietas un nodokļus.
– Un kur tad paliek luksusa transports – jahtas, kuteri, lidmašīnas?
– Par šo segmentu mēs vēl neesam paspējuši padomāt. Finanšu ministrija arī nenāca ar šādiem priekšlikumiem.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas "Neatkarīgajā