Nākamā Latvijas Ministru prezidenta nominēšanā būtiska būs pretendenta spēja turpināt ekonomikas atveseļošanos, sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību, savā uzrunā Hārvarda Universitātē sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Savā uzrunā Zatlers norādījis, ka pēc šīs nedēļas nogalē gaidāmajām parlamenta vēlēšanām viņam būs jāizvēlas kandidāts premjerministra amatam.
"Viens no būtiskākajiem jautājumiem man būs par to, kuri kandidāti ir gatavi un spējīgi turpināt tautsaimniecības atveseļošanu sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību. Visumā esmu pārliecināts, ka vēlēšanu rezultātā nenotiks nekādas milzīgas pārmaiņas pašreizējā valsts pieejā ekonomikas attīstībai," sacījis prezidents.
Savā uzrunā Zatlers uzsvēris, ka Latvijas pieredze ir augsti vērtējama arī jautājumā par to, kā tika risināta ekonomiskā krīze. Stingra fiskāla konsolidācija, nodokļu likmju grozīšana un izdevumu samazināšana ar mērķi līdz 2012.gadam valsts budžeta deficītu samazināt no divciparu skaitļa līdz trīs procentiem - tas nebūt nav viegls uzdevums.
"Latvija pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējusi fiskālu konsolidāciju, kura tagad sāk nest augļus. Tautsaimniecībā redzami pirmie pozitīvie makroekonomiskie iedīgļi. Esam pierādījuši, ka tas ir iespējams, bet tikai tādā gadījumā, ja procesu atbalsta iedzīvotāji. Esmu pārliecināts, ka ļoti drīz līdzīga veida finanšu pārkārtojumi būs nepieciešami arī citās Eiropas valstīs. Latvijas izejas stratēģija jautājumā par recesiju saistāma ar iestāšanos eirozonā 2014.gadā. Latvija ar prieku gaida dienu, kad tā pievienosies stabilai un ilgtspējīgai kopējās valūtas zonai. Tas nozīmē, ka eirozonas stabilitāte kalpo arī mūsu interesēm," sacījis Zatlers.
Valts prezidents uzskata, ka Latvija izvēlējusies pareizo pieeju ekonomiskās krīzes risināšanai. Vispirms taupīgums, pēc tam cenšanās tautsaimniecību stimulēt, jo tikai tā maza un atvērta tirgus ekonomika var pārvarēt recesiju.
"Strukturālas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai radītu konkurētspējīgāku tautsaimniecību. Diemžēl acīmredzamu politisku iemeslu dēļ šādas reformas ir iespējamas tikai tādā gadījumā, ja sāk pietrūkt naudas. Taču strukturālas reformas nodrošina papildu stimulu un likviditāti, tas nodrošinās daudz dziļākus un ilgtspējīgākus efektus mūsu tautsaimniecībā," norādījis Zatlers.
Viņš arī atgādināja, ka Eiropas solidaritāte bijusi būtiska, kad Latvija centās pārvarēt ekonomisko krīzi. Eiropa nodrošinājusi ātru un izšķirošu atbalstu, lai nodrošinātu Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti. Tieši tas bijis būtiski, lai pārvarētu krīzes sākumposmā piedzīvoto turbulenci un nedrošību.
Savā uzrunā Zatlers arī uzsvēris, ka Eiropas Savienības pamati ir stipri. Brīvība, tiesiskums, demokrātija un tirgus ekonomika Eiropā ir stūrakmens stabilākas un drošākas pasaules nodrošināšanai. Latvija ir ieguvusi milzīgas priekšrocības no vīzijas par Eiropu, kas ir vienota un brīva.
"Tāpēc es stingri atbalstu Eiropas Savienības tālāku paplašināšanu. Patlaban mēs piedzīvojam iekšēju konsolidācijas procesu, jo nesen bijušas divas paplašināšanās kārtas. Esam mazliet noguruši. Taču nepieciešams integrēt tās Balkānu un Austrumeiropas valstis, kuras spēj un ir gatavas dalīties mūsu vērtībās un iestāties Eiropas Savienībā. Tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa drošībai," sacījis Zatlers.
Pēc viņa domām, Eiropas drošībā un labklājībā otrs stūrakmens ir stratēģiskās partnerattiecības ar ASV. Pagājušā gadsimta 90.gados, laikā pēc Aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukšanas, ASV darīja milzīgi daudz, lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiktu ieviesta ideja par vienotu un brīvu Eiropu. To pierādot dalībvalsts statuss NATO.
"Latvijas karavīru skaits Afganistānā ir viens no lielākajiem visu dalībvalstu starpā, ja to vērtē proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam. Piedaloties kolektīvajā aizsardzības sistēmā, Latvija ir tieši ieinteresēta minētās misijas veiksmē. NATO nepieciešama plašāka saruna par to, kādas būtu labākās stratēģijas, lai sasniegtu attiecīgo rezultātu," atzīmēja Zatlers.
"Mums jānosaka, kā būtu definējama misijas veiksmīga pabeigšana, un pēc tam mums ir aktīvi jāvirzās šīs pabeigšanas virzienā. Tāds ir mūsu pienākums, domājot par mūsu karavīriem, mūsu sabiedrību, kā arī par afgāņu tautu, kurai šajā procesā tomēr ir visplašākās intereses. Neviena valsts nekad nav guvusi labumu no ilgstoša kara. Tie nav mani vārdi, tie pieder ķīniešu filozofam Suņ-czi. Mums tas ir jāņem vērā," sacījis Zatlers.
Uzrunā Zatlers arī norādījis, ka Latvija vienmēr ir pastāvējusi uz to, ka tās mērķis ir abpusēji cieņas pilnas un izdevīgas kaimiņattiecības ar Krieviju. Pēdējo 20 gadu laikā tas nav bijis gluds ceļš, taču attiecības ar Krieviju Latvijai ir ļoti būtiskas, ja ņemam vērā valsts politiskās un ekonomiskās intereses, kā arī jaunās iespējas, kādas radušās, attīstoties ASV attiecībām ar Krieviju. Kopš robežlīguma parakstīšanas ar Krieviju, Latvija redzot savstarpējo attiecību uzlabošanos.
"Pirmkārt, mums ir nepieciešams augstākā līmeņa politiskais dialogs ar Krieviju. Starpvaldību komisija veic labu darbu, pastāv kontakti arī citos līmeņos, taču politikā dialoga līmenis bijis nepietiekams, ja ņemam vērā to, ka Krievija tomēr ir mūsu kaimiņvalsts. Nepieciešami regulārāki kontakti augstāk stāvošo amatpersonu starpā, un tas ir tieši tas, ko es vēlos nodrošināt," sacījis Zatlers.
"Otrkārt, mums jāveicina ekonomiskie kontakti starp Latviju un Krieviju. Uzņēmēji abās valstīs, protams, šajā ziņā spēlē pirmo vijoli, taču valsts uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu vidi un tiesiskus pamatus ekonomiskās sadarbības veiksmīgākai attīstībai. Sabiedrībā ir manāmas spekulācijas par to, vai ekonomiskās priekšrocības iespējams nopirkt par politisku cenu, taču varu apgalvot, ka tā tas nekad nenotiks," uzsvēra prezidents.
"Treškārt, patlaban ir iespēja pārrunāt jūtīgus jautājumus, kādi parasti divpusējās attiecībās ir pārāk sarežģīti. Manuprāt, vēsture ir būtiskākais no šiem jautājumiem. Latvija neaizmirsīs par vēsturi, tas nav mūsu spēkos to mainīt. Taču aicinām Krieviju veidot kopēju komisiju, kura izpētītu mūsu kopējās vēstures sarežģītākos līkločus. Šādai komisijai būtu jānodrošina pilnīga pieeja arhīviem abās valstīs, jo citādi darbs nebūs pilnīgs," atgādināja Zaltlers.
Prezidents ir pārliecināts, ka ir iespējams dialogs arī par tiem jautājumiem, kuros katrā valstī ir radikāli citādi uzskati. Tas nebūs ātrs process, bet tas var būt pakāpenisks process. Solīti pa solītim arī mēs varam veicināt kopēju uzticēšanos.
Viņš uzskata, ka nepieciešams pragmatisks dialogs, lai mēs varētu piedalīties Eiropas Savienības un NATO diskusijās par attiecībām ar Krieviju. "Neesam rusofobi, neskatoties uz to, ka arī Krievijā un rietumos ir cilvēki, kuriem ir ērti mūs tā aprakstīt. Zinu, ka attiecību normalizācija ar Krieviju nav nekas vienkāršs. Abās valstīs ir spēki, kuri labprātāk redz sliktas, nevis labas attiecības. Taču esmu pārliecināts, ka mums ir jāvirzās tieši labāku attiecību virzienā," sacījis Zatlers.