Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) mēģina tiesā pārsūdzēt lēmumu nepiešķirt politiķei pielaidi valsts noslēpumam.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Sudraba, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atstājis spēkā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu atteikt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu politiķei.
Saskaņā ar spēkā esošo likumu ģenerālprokurora lēmums šajā jautājumā ir galīgs un nav pārsūdzams. Saeima ir pieņēmusi grozījumus šajā kārtībā, kas paredz tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā, bet šīs izmaiņas stāsies spēkā tikai 1.jūlijā.
Savukārt politiķe atsaucas uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu valsts noslēpuma jautājumos par to, ka personām jābūt tiesībām pielaides nepiešķiršanu pārsūdzēt tiesā. Viņa akcentēja, ka šajā jautājumā nepieciešams iziet procesu visās instancēs.
ST iepriekš atzina, ka likumdevējs ir nesamērīgi ierobežojis pieteikumā norādītās sūdzības iesniedzēja pamattiesības, proti, tiesības uz pieeju tiesai un uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Tāpēc normu, ka "ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams", ST atzina par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 1.jūlija.
Deputāte ar pieteikumu par ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšanu vērsās Administratīvajā apgabaltiesā, kas šo dokumentu nepieņēma izskatīšanai. Sudraba plāno tuvākās nedēļas laikā šo apgabaltiesas lēmumu apstrīdēt Augstākajā tiesā.
Kā ziņots, SAB atteicis pielaidi valsts noslēpumam Sudrabai.
Prokuratūra ir izskatījusi Sudrabas sūdzību par SAB lēmumu, ar kuru viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam un atbilde februāra beigās nosūtīta iesniedzējai, aģentūrai LETA pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas process paredz, ka SAB veic pārbaudi par to, vai persona atbilst prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņem lēmumu - piešķirt vai nepiešķirt pielaidi. Vienlaikus likums paredz, ka persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram SAB direktora lēmumu ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju. Ģenerālprokurora lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.
Likumā par Valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.
Jau vēstīts, ka Saeima pieņēmusi grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", kas cita starpā no 1.jūlija ļaus pielaides valsts noslēpumam atteikumu pārsūdzēt tiesā.