Netiks mainīts ne Latvijas mediju politikas pamatnostādņu saturs, ne rīcības plāns, aģentūru LETA par kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) teikto pēc vakar notikušās tikšanās ar valdības koalīcijas partneriem informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Ginta Bormane.
Viņa norādīja, ka koalīcijas partneriem konceptuālu iebildumu par mediju politikas pamatnostādnēm nebija.
Kā skaidroja Melbārde, diskusija ir tikai par dokumenta pielikumā iekļauto situācijas aprakstu, kurā lielo pilsētu pārstāvji līdzās citu institūciju viedokļu atspoguļojumam prasa atbilstoši iekļaut arī pašvaldību viedokli, kā arī norādīt uz to, ka pašreizējais mediju regulējums nenovelk skaidru robežu starp komercreklāmu un informāciju par pašvaldību iestāžu, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrību, pasākumiem.
Vienlaikus ministre pavēstīja, ka darbs pie jautājuma turpināsies Saeimas Pašvaldību komisijā, kur tiek skatīti priekšlikumi grozījumiem Pašvaldību likumā. "Grozījumi faktiski arī ir galvenā iebildumu sastāvdaļa, kas nav KM kompetencē un jālemj neatkarīgiem deputātiem," uzsvēra Melbārde.
Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlas precizēt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu, lai tajā būtu skaidrība gan par ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, gan par politiku attiecībā uz pašvaldībām piederošajiem izdevumiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pašlaik neesot iezīmējušies finansējuma avoti, ar ko kompensēt ieceri par reklāmas tirgus atstāšanu. Līdz ar to attiecīgie plāni no mediju pamatnostādnēm būtu vai nu jāizņem, vai atbilstoši jāprecizē.
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāna projektus valdības sēdē izskatīs nākamnedēļ, 8.novembrī.