Cer panākt vienošanos par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu

Kultūras ministrija (KM) rīt cer panākt vienošanos par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu, pirmdien Latvijas Universitātē rīkotajā diskusijā par Elektronisko mediju pārvaldības modeli un tā ietekmi uz mediju satura veidošanu pauda KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Komentējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) centieniem bremzēt KM izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu, viņš uzsvēra, ka rīt valdības sēdē paredzētajā kārtībā tiks izskatīts Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projekts un to īstenošanas plāna projekts. Ne Latvijas mediju politikas pamatnostādņu vispārējos uzstādījumos, ne rīcības plānā izmaiņas netikšot veiktas. Redakcionālas izmaiņas varētu būt dokumenta pielikumā iekļautajā situācijas aprakstā attiecībā uz pašvaldību izdevumiem.

Putnis uzsvēra, ka vienošanos par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu līdz šim nav izdevies panākt, jo turpinās diskusija par pašvaldību izdevumiem. Līdz šim ir bijušas vairākas darba grupas par to, kā uzlabot pašvaldību informācijas darbu, lai tas nenodarītu ļaunumu mediju uzņēmējdarbībai vietējā sabiedrībā. No pašvaldību puses esot neizpratne par privāto mediju vajadzībām. Tajā pašā laikā pašvaldību sabiedrisko attiecību cilvēki nereti ir bijušie žurnālisti, kas tagad strādā pašvaldību sabiedriskajās attiecībās, jo privāto drukāto mediju situācija pašvaldībās ārpus Rīgas pasliktinās. "Ceram, ka [rīt gaidāmajā valdības sēdē] panāksim vienošanos, par kādu saturu virzāmies uz priekšu," pauda Putnis.

Jau ziņots, ka ZZS vēlas precizēt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu, lai tajā būtu skaidrība gan par ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, gan par politiku attiecībā uz pašvaldībām piederošajiem izdevumiem.

Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pašlaik neesot iezīmējušies finansējuma avoti, ar ko kompensēt ieceri par reklāmas tirgus atstāšanu. Līdz ar to attiecīgie plāni no mediju pamatnostādnēm būtu vai nu jāizņem, vai atbilstoši jāprecizē.

Savukārt kultūras ministre ir paudusi, ka Latvijas mediju politikas pamatnostādņu saturs vai rīcības plāns mainīts netiks. Viņa norādīja, ka koalīcijas partneriem konceptuālu iebildumu par mediju politikas pamatnostādnēm nebija.

Pēc Melbārdes teiktā, diskusija ir tikai par dokumenta pielikumā iekļauto situācijas aprakstu, kurā lielo pilsētu pārstāvji līdzās citu institūciju viedokļu atspoguļojumam prasa atbilstoši iekļaut arī pašvaldību viedokli, kā arī norādīt uz to, ka pašreizējais mediju regulējums nenovelk skaidru robežu starp komercreklāmu un informāciju par pašvaldību iestāžu, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrību, pasākumiem. Vienlaikus ministre pavēstīja, ka darbs pie jautājuma turpināsies Saeimas Pašvaldību komisijā, kur tiek skatīti priekšlikumi grozījumiem Pašvaldību likumā.

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāna projektus valdības sēdē izskatīs rīt, 8.novembrī.