ZZS prasa precizēt mediju politikas pamatnostādņu projektu

© F64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlas precizēt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu, lai tajā būtu skaidrība gan par ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, gan par politiku attiecībā uz pašvaldībām piederošajiem izdevumiem.

Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pašlaik neesot iezīmējušies finansējuma avoti, ar ko kompensēt ieceri par reklāmas tirgus atstāšanu. Līdz ar to attiecīgie plāni no mediju pamatnostādnēm būtu vai nu jāizņem, vai atbilstoši jāprecizē, sacīja politiķis.

Tāpat esot jāatbalsta pašvaldībām piederošo izdevumu un reģionālās preses līdzās pastāvēšana, uzskata Brigmanis. Viņš pieļāva, ka konkurences nodrošināšanai ar reklāmu publicēšanu varētu nodarboties tikai reģionālā prese, savukārt pašvaldību izdevumiem ar reklāmu nevajadzētu nodarboties.

Pašvaldību izdevumu saglabāšana esot svarīga, lai iedzīvotājiem informācija par notikumiem novadā būtu pieejama apstākļos, kad preses izdevumu cena ir sadārdzinājusies. Vaicāts par to, kā izvairīties no šo izdevumu izmantošanas politiskā spēka labā pirms vēlēšanām, ZZS frakcijas vadītājs atbildēja, ka tāda situācija nedrīkst būt, bet viņš nevar uzreiz piedāvāt kontroles mehānismu.

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāna projektus iepriekš bija paredzēts skatīt valdības sēdē 25.oktobrī.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais