Francijas karakuģi "Mistral" nav pamata salīdzināt ar civilo prāmi - pat ja tas tiktu pārdots Krievijai bez bruņojuma, to ātri vien varētu aprīkot par karakuģi, uzskata Lietuvas starptautisko tiesību eksperts Daiņus Žalims.
Krievijai šis kuģis ir vajadzīgs galvenokārt ātruma dēļ, viņš sacījis ziņu aģentūrai ELTA, komentējot Francijas Eiropas lietu ministra Pjēra Leluša izteikumu, ka gadījumā, ja kuģis tiktu pārdots, Krievija to saņemtu bez bruņojuma.
Šādu ziņu Lelušs trešdien nodeva Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, norādot, ka ir pilnvarots konsultēties ar Lietuvu kā ar stratēģisko partneri attiecībā uz iespējamo kuģa pārdošanas darījumu. "Tātad tas faktiski ir civilais kuģis, prāmis," izteicies prezidentes preses sekretārs Lins Balsis.
Pēc viņa teiktā, Francijas ministrs prezidentei apliecinājis, ka "pagaidām ne no Francijas, ne Krievijas puses nav nekādas vienošanās vai līguma par kuģa "Mistral" pirkšanu vai pārdošanu - ir vienīgi politiska līmeņa runas".
Kā savukārt norādījis Žalims, Krievija varētu aprīkot kuģi ar bruņojumu pati, tāpēc uzskatīt to par civilo prāmi nevar.
"Šāds risks pastāv. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka Krievija diemžēl nav tā valsts, kuras apgalvojumiem, ka šis kuģis tiks izmantots vienīgi civiliem mērķiem, varētu uzticēties. Īpaši jau paturot prātā kontekstu - un arī Krievijas bruņoto spēku vadības izteikumus, ka ar šādu kuģi varētu operatīvi organizēt operācijas, piemēram, pret Gruziju, kā arī Krievijas daudzās neizpildītās starptautiskās saistības, sākot jau ar atkāpšanos no Gruzijas teritorijas," sacījis eksperts.
Šā kuģa galvenā priekšrocība ir ātrums - to atstatumu, ko ar parastu karakuģi varētu pieveikt 24 līdz 48 stundās, "Mistral" veiktu divās trijās stundās, turklāt tas varētu nogādāt vajadzīgajā vietā vairākus bataljonus, viņš piebildis.
Ja darījums notiktu, tas būtu pirmais gadījums NATO vēsturē, kad kāda alianses dalībvalsts Krievijai pārdod militāro tehniku. "Tiek radīts precedents, un tiešām žēl, ka šādā lietā tiek mēģināts pārgudri runāt," sacījis Žalims.
Viņaprāt, šis gadījums "atsedz vājo vietu Eiropas Savienības (ES) un NATO mehānismā, jo šo organizāciju rīcībā nav nekādu efektīvu sankciju par nepildītām saistībām ārlietu un drošības politikas jomā".
"Ciktāl tas saistīts ar drošības politiku un ārpolitiku, nekādu iedarbīgu līdzekļu nav nedz Eiropas Savienībai, nedz NATO. Tās drīzāk līdzinās džentelmeņu klubam, kur uzticas dotajam vārdam. Būtu iespējami ja nu vienīgi politiski paziņojumi, bet arī tam būtu vajadzīgs konsenss," uzskata eksperts.
Faktu, ka Francijas ministrs ieradies konsultēties ar Lietuvu, viņš vērtē kā mēģinājumu neitralizēt iespējamo politisko reakciju.
"Lietuva ir viena no tām valstīm, kurai šādi iespējamie darījumi vieš vislielākās bažas," atzinis Žalims. "Arī ASV neizrāda nekādu prieku par tādu darījumu, kas var raisīt Francijai nepatīkamas politiskās diskusijas. Dabiski, ka tiek mēģināts neitralizēt varbūtējo negatīvo politisko reakciju," norādījis eksperts.
Iepriekšējā dienā Grībauskaite izteicās, ka tas, vai Lietuvai ir vērts uztraukties par iespējamo kuģa pārdošanu, būs atkarīgs no tā, kādas militārās iekārtas tajā atradīsies.
"Nu, viss būs atkarīgs no tā, cik tajā būs iekārtu - vai tas būs tikai karkass, vai arī kaut kas vēl," viņa otrdien sacīja žurnālistiem.
Lai gan vairākas valstis jau iepriekš tika izteikušas bažas par Parīzes un Maskavas iespējamo darījumu ar karakuģi "Mistral", Francijas aizsardzības ministrs Ervē Morēns nesen izteicās, ka šāds solis apliecina "Eiropas jaunās attiecības ar Krieviju" un norāda uz to, ka Krievija tagad tiek uzskatīta par partneri Eiropas drošības jomā.