Repše rosinās atbrīvot Jakānu no VID ģenerāldirektora amata [papildināts]

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) ir nolēmis rosināt atbrīvot no amata līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu.

Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu.

Kā teica Repše, Jakāna darbā konstatēti pieci būtiski pārkāpumi. Kā, viņaprāt, svarīgāko Repše uzsvēra apstākli, ka Jakāns nav pildījis viņa dotos rīkojumus, tos pat ignorējot.

Kā izteicās Repše, "Jakāns ar savu apzināti veikto rīcību nav ievērojis ne tikai ministra izdotos rīkojumus, bet arī, izmantojot savu dienesta stāvokli, aktīvi ir veicis darbības savu prettiesisko mērķu sasniegšanai".

Disciplinārlietā ir konstatēti divi gadījumi, kad Jakāns esot gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra dotos konkrētos uzdevumus, kas saistīti ar iecerēto dienesta reorganizāciju. Repše žurnālistiem uzsvēra, ka valsts pārvaldē ir iedibināta kārtība, ka ierēdņiem ir jāpakļaujas ministru rīkojumiem.

Repše, izvērtējot atzinumos minētos apsvērumus, pieņēmis lēmumu par piemērotāko sodu Jakānam saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu. Lēmuma pieņēmējs ir disciplinārlietas ierosinātājs, kas šajā gadījumā ir finanšu ministrs, bet komisijas atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Likums nosaka, ka konkrētajā gadījumā ministram ir tiesības, izvērtējot atzinumos minētos argumentus, izlemt, kurus viņš uzskata par pamatotākiem, kā arī pieņemt atšķirīgu lēmumu no tā, kādu piedāvā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļi.

Izvērtējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, Repše secinājis, ka tajā, vērtējot Jakāna rīcības tiesiskumu un pārkāpuma smagumu, neesot ņemti vērā vairāki būtiski fakti un patvaļīgi izdarīti secinājumi, jo tie neizriet no faktiem un apstākļiem, kuri vērtēti to savstarpējā kopsakarībā, kā arī neatbilstoši interpretētas tiesību normas, tādējādi pārkāpjot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma principus. Vienlaikus neesot ņemts vērā fakts, ka Jakāns iepriekš jau ir disciplināri sodīts.

Dienesta reorganizācijas laikā ministrs vairāku mēnešu garumā vairākkārt pieņēma VID un Jakānam adresētus rīkojumus, ar kuriem ministrs izmantojis viņam Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētās pilnvaru pārņemšanas tiesības saistībā ar VID reorganizācijas ieviešanas gaitu, proti, ministrs bija pārņēmis kontroli pār VID reorganizācijas ieviešanas gaitu un tādējādi Jakānam bija uzlicis pienākumu ar ministru saskaņot ne tikai jaunizveidoto VID struktūru, bet arī pretendentu atlases kritērijus un konkrēti atlasītos pretendentus uz jaunizveidoto struktūrvienību vadītāju amatiem, "lai netiktu pieļauts, ka VID jaunajā struktūrā vadošajos amatos turpinātu pildīt dienesta pienākumus personas ar apšaubāmu reputāciju".

Lai gan Jakāns labi apzinājies ministra rīkojumu saturu un no tiem izrietošos pienākumus, kā arī tos sistemātiski vairāku mēnešu garumā pildījis, tomēr 2009.gada 15. un 19.oktobrī, ignorējot ministra rīkojumus, VID jaunizveidoto struktūrvienību vadošajos amatos prettiesiski, slēpjot to no ministra, iecēla 15 VID ierēdņus, kuru atbilstība pat netika izvērtēta pēc ministra noteiktajiem kvalifikācijas pārbaudes kritērijiem", neapmierināts ar Jakāna darbu ir Repše.

Līdz ar to Jakāns ar savu apzināti veikto rīcību neesot ievērojis ne tikai ministra izdotos rīkojumus, bet, izmantojot savu dienesta stāvokli, arī aktīvi veicis darbības prettiesisko mērķu sasniegšanai. Tas apliecinot Jakāna prettiesisko rīcību pat pēc tam, kad ministrs uzlika par pienākumu nekavējoties atcelt rīkojumus par 15 ierēdņu prettiesisku iecelšanu amatā.

Tādējādi šīs divas prettiesiskās Jakāna darbības, sākotnēji prettiesiski ieceļot amatos ierēdņus un pēc tam pat pēc konkrēta ministra rīkojuma saņemšanas nenovēršot savas rīcības prettiesiskās sekas, liecina par Jakāna nespēju pakļauties valsts pārvaldē esošajiem principiem un kontroles kārtībai, kā arī par viņa vēlmi pat ar prettiesiskiem līdzekļiem un metodēm likt šķēršļus tiesiskuma nodrošināšanai VID darbībā, teikts Finanšu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Disciplinārlietā ir konstatēti vēl divi gadījumi, kad Jakāns esot gan apzināti novilcinājis, gan vispār neesot izpildījis ministra uzdotus uzdevumus. Viņš ignorējis ministra 2009.gada 14.oktobrī doto uzdevumu nekavējoties izsludināt pretendentu konkursu uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem, un pat pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī neesot izpildīts, kas kārtējo reizi apliecinot Jakāna vispārēji noraidošo attieksmi pret finanšu ministra rīkojumu izpildi. Līdz ar to konkursus uz VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem VID izsludināja tikai tad, kad ministrs jau bija ierosinājis disciplinārlietu pret Jakānu un kad ģenerāldirektora pienākumus sāka pildīt Nelija Jezdakova.

Līdzīgs pārkāpums Jakāna darbībā esot konstatēts saistībā ar ministra 2009.gada 9.septembra divu rīkojumu izpildi, kad ministrija, atceļot VID lēmumus par prettiesisku divu ierēdņu atbrīvošanu no amatiem, uzlika par pienākumu Jakānam nekavējoties nodrošināt šo ierēdņu atjaunošanu amatos un par to informēt. Ievērojot, ka šo rīkojumu izpildi 12. un 13.oktobrī Jakāns nodrošinājis tikai pēc tam, kad ministrija bija pieprasījusi informāciju par uzdevuma izpildes gaitu, disciplinārlietā tika vērtēts, kā Jakāns kā iestādes vadītājs bija organizējis šo rīkojumu izpildi. Tika konstatēts, ka viņš vispār neesot organizējis šo uzdevumu izpildi, bet gan "vieglprātīgi paļāvies, ka tie tiks izpildīti".

Disciplinārlietā esot konstatēts, ka Jakāns aktīvu kontroli pār ministra doto uzdevumu izpildi sācis tikai pēc tam, kad ministrija pieprasīja no viņa paskaidrojumus par iemesliem, kuri ir traucējuši ilgāk kā viena mēneša laikā izpildīt vienkārša rakstura darbības.

Minētie pārkāpumi saistībā ar ministra uzdevumu izpildes nenodrošināšanu liecinot par Jakāna neprasmi kvalitatīvi vadīt iestādes administratīvo darbu, kā arī par viņa kā iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamā amata kvalifikācijas prasībām, uzskata Repše.

Papildus esot konstatēts vēl viens būtisks disciplinārpārkāpums Jakāna darbībā, kad viņš atstādināšanas laikā vairākkārtīgi bez saskaņošanas ar ministru ieradās darba vietā, tādējādi neievērojot ar atstādināšanu saistītos ierobežojums gan pildīt pienākums, gan atrasties darbavietā. Turklāt Jakāns to turpinājis prettiesiski darīt arī pēc tam, kad pret viņu jau bija ierosināta disciplinārlieta par šādu rīcību. Līdz ar to šādā situācijā, kad ierēdnis vairākkārtīgi apzināti ir atradies darbavietā, zinot, ka tas ir prettiesiski, esot pamats uzskatīt, ka šādas rīcības rezultātā ierēdņa nolūks bijis prettiesiski pildīt dienesta pienākumus vai arī likt šķēršļus objektīvai un savlaicīgai disciplinārlietas izmeklēšanai.

Piemēram, atrodoties dienesta telpās atstādināšanas laikā, Jakānam bijusi "ļoti liela iespēja izdot neskaitāmus mutvārdu rīkojumus, kuru esamību pēc tam pat ir grūti pierādīt, iestādē strādājošajiem, kuri, respektējot Jakāna kā iestādes vadītāja plašās pilnvaras, tos arī izpildītu". "Jāņem vērā, ka ne visiem dienestā strādājošajiem ir un varētu būt pilnvērtīga un aktuāla informācija, vai Jakāns konkrētajā brīdī, kad viņš izdod rīkojumu, ir atstādināts no amata pienākumu izpildes vai nav, līdz ar to ikviena pienākums ir pildīt doto mutvārdu rīkojumu," teikts FM paziņojumā.

Konkrētajā gadījumā, kad ierēdnis ieņem iestādes vadītāja amatu un kad iestādes vadītāja ikdienas pienākumi ir saistīti ar daudzskaitlīgu mutvārdu un rakstveida rīkojumu izdošanu, un kad iestādes vadītājam ir atvieglotas iespējas ne tikai iepazīties ar jebkuriem dienesta dokumentiem, bet tajos izdarīt dažādas norādes, īpaši būtisks atstādināšanas laikā ir liegums pildīt tieši pasīvos pienākumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gan mutvārdu, gan rakstveida Jakāna rīkojumu izpilde ir ikviena dienesta ierēdņa pienākums. Līdz ar to ir skaidri saprotams, ka ne tikai pienākumu aktīva, bet pat pasīva pildīšana rada lielu risku konkrētās disciplinārlietas izmeklēšanas gaitai, domā Repše.

Šo pārkāpumu rezultātā Jakāna "prettiesiskajā rīcībā ir konstatējams disciplinārpārkāpums - ministra rīkojumu nepildīšana un apzināti prettiesiska rīcība pretēji ministra rīkojumu mērķim, lai kaitētu valsts pārvaldei, tādējādi pārkāpjot gan ministra pārņemtās pilnvaras, gan ministra tiesības dot saistošus uzdevumus, gan Valsts civildienesta likumu".

Tāpēc šo vairāku pārkāpumu rezultātā finanšu ministram zudusi uzticība Jakānam kā VID ģenerāldirektoram, kā rezultātā neesot iespējas paļauties, ka Jakāns turpmāk spēs nodrošināt kvalitatīvu dienesta pienākumu izpildi un tiesību normu ievērošanu valsts pārvaldē, kā arī tiesiskuma nodrošināšanu VID turpmākajā darbībā. Pamatojoties uz minēto, finanšu ministrs iesniedzis Ministru kabinetā rīkojumu par disciplinārsoda - atbrīvošana no amata - piemērošanu Jakānam.

Ņemot vērā, ka pēc pirmās disciplinārlietas izmeklēšanas Jakāns disciplināri tika sodīts ar mēnešalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no viņa mēnešalgas, tagad ministrs nolēmis piemērot viņam disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata.

Par Jakāna atbrīvošanu no amata vēl būs jālemj valdībai. Finanšu ministrs jautājumu par Jakāna atbrīvošanu no amata virzīs izskatīšanai nākamajā valdības sēdē 19.janvārī. Repše pauda pārliecību, ka valdība atbalstīs viņa lēmumu.

LETA jau ziņoja, ka pērnā gada 22.oktobrī ar Repšes lēmumu Jakāns tika atstādināts no VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanas. Šāds lēmums pieņemts, jo Jakāns uzdotajā laikā "apzināti nav izpildījis Repšes rīkojumus". Kopumā pret Jakānu ierosinātas trīs disciplinārlietas, kas apkopotas vienā.

Savukārt šonedēļ Repše paziņoja par aizdomām, ka Jakāns apzināti varētu būt piesedzis nelikumības dienestā un novilcinājis vairāku darbinieku sodīšanu.

Jakāns VID vada kopš 2004.gada jūlija, iepriekš viņš ieņēmumu dienestā strādājis arī citos amatos.