Ar zaudējumiem strādājošajā "Latvijas dzelzceļā" varētu tikt ieguldīti 46 miljoni eiro

Valdība otrdien, 17. decembrī, lems par 46,798 miljonu eiro ieguldīšanu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pamatkapitālā.

LDz zaudējumi 2022. gadā sasniedza 24 358 998 eiro, no kuriem desmit miljonus eiro pērn valsts sedza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt 2023. gadā LDz zaudējumi pieauga līdz 32 439 157 eiro, un tos nebija iespējams segt no citiem saimnieciskās darbības veidiem, skaidro Satiksmes ministrija (SM).

Tādējādi par 2022. un 2023. gadu kopējā nesegtā zaudējumu jeb finanšu līdzsvara summa veido 46 798 155 eiro.

SM sagatavotais rīkojuma projekts paredz palielināt LDz pamatkapitālu par 46,798 miljoniem eiro, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023. gadu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Rīkojuma projektā teikts, ka LDz būs arī jāsamaksā nodokļu parāds par atliktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

SM skaidro, ka 2018. gadā LDz ar valsti SM personā noslēgtajā daudzgadu līgumā 2018.-2022. gadam bija noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms.

Tomēr par periodu no 2023. gada, pretēji Dzelzceļa likumā noteiktajam, daudzgadu līgums nav noslēgts, tādēļ finanšu līdzsvara maksājumi veicami, ievērojot Dzelzceļa likuma prasības.

Dzelzceļa likums nosaka valstij noteiktos gadījumos prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma. Tomēr SM norāda, ka kopš 2019. gada iestājušies vairāki ārkārtēji apstākļi, kuru rezultātā nav bijis iespējams to īstenot, un no 2019. gada LDz veidojas ikgadējs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma deficīts.

Neskatoties uz iepriekš veiktiem būtiskiem pasākumiem izmaksu samazināšanai, kas 2022. gada sākumā nodrošināja peļņu, Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, tā rezultātā pieņemtās starptautiskās sankcijas, inflācija un darba spēka izmaksu kāpums ir negatīvi ietekmējis LDz darbības rezultātu.

Ar rīkojumu projektu paredzēts palielināt apropriāciju SM budžeta programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana". SM norāda, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju, lai veiktu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

SM piebilst, ka LDz ir klasificēts vispārējā valdības sektorā, tomēr pamatkapitāla palielināšanai nebūs ietekme uz fiskālo telpu.

Pēc valdības rīkojuma izdošanas SM kā LDz kapitāldaļu turētāja palielinās uzņēmuma pamatkapitālu ar naudas ieguldījumu, kā arī veiks attiecīgus grozījumus statūtos.

LETA jau vēstīja, ka valdība ārkārtas sēdē 2023. gada beigās aptaujas kārtībā atbalstīja desmit miljonu eiro piešķiršanu LDz, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts pienākums ir piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.

Tāpat ziņots, ka pagājušajā gadā LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022. gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.

Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2023. gadā bija 165,41 miljons eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2022. gadā, kas saistīts ar to, ka 2022. gadā uz ieņēmumiem tika attiecināts finanšu līdzsvara maksājums 24,359 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, savukārt pērn uz ieņēmumiem attiecināts finanšu līdzsvara maksājums 32,439 miljonu eiro apmērā.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".