ZZS: neesam nodevuši savus principus

Saruna ar politiskās apvienības Zaļo un zemnieku savienība priekšsēdētāju Uldi Auguli un ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani par valdības krīzes cēloņiem, sekām, ieguvējiem un zaudētājiem. Par politisko laulību pārkāpējiem, turpmāko kopdzīvi līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un pēc tām.

– Vairākums politisko novērotāju atzīst, ka lielākais ieguvējs no Dombrovska valdības nomaiņas ir ZZS, un daži pat cenšas konstruēt kaut kādas sazvērestības teorijas. Kā paši vērtējat savu nonākšanu no opozīcijas pozīcijā?

Augusts Brigmanis: – Lai saprastu situāciju, jāatgādina, kāpēc mēs palikām opozīcijā. Tas notika tāpēc, ka iepriekšējās koalīcijas veidošanas laikā mēs tikām pasludināti par politisku spēku, kuram nevar uzticēties, kurš atrodas aiz sarkanajām līnijām un ir «oligarhu» ietekmē. Šī koalīcija tika veidota uz platformas – mēs esam tie «labie» un «varenie», bet, lūk, šitie ir tie «sliktie», kuriem tur politikas aizdurvē būt un būt. Šodienas lēmums (intervija notika valdības apstiprināšanas dienā), kuru atbalstīja Reformu partija un par kuru nobalsoja arī šīs partijas dibinātājs Valdis Zatlers, parāda to, ka viņi ir kļūdījušies, savas kļūdas atzīst, tās labo un saprot, ka visa tā padarīšana ar Reformu partijas «sarkanajām līnijām» ir bijis aplams gājiens. Tas man personiski ir lielākais gandarījums, ka mēs šajā cīņā ne tikai esam uzvarējuši, bet arī salīdzinoši labi noturējuši savu vēlētāju uzticību, kas atspoguļojas reitingos, jo neesam pārkāpuši vai nodevuši savus principus.

Uldis Augulis: – Par uzvaru vai kaut kādiem ieguvumiem mēs varēsim runāt tikai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šo vēlēšanu rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no tā, kā sekmēsies šīs koalīcijas un valdības darbs. Pēc pirmās valdības darba dienas rodas iespaids, ka šobrīd valdībā ir cilvēki, kuri spēj un grib strādāt kopā pietiekami veiksmīgi līdz Saeimas vēlēšanām. Varbūt tur ir arī kādi zemūdens akmeņi? Grūti spriest, un pagaidām nav simtprocentīgas pārliecības, ka darām pareizi, ejot valdībā. Tas, ka no smagas opozīcijas, kurā mūs publiski nozākāja, apsaukāja un pasludināja par nekam nederīgiem, atkal esam labie, ir patīkami, taču neliels aizvainojums paliek. Lai gan Dombrovska pirmajās valdībās bijām tajās smagākajās ministrijās, kuras atbildēja par nozarēm ar lielākajiem «griezieniem», un tobrīd bijām labi, pavisam īsā brīdī pēkšņi kļuvām par «sliktajiem», kas neko nemāk un nedara. Šobrīd mani patīkami pārsteidza Valda Zatlera balsojums, kas liecina, ka viņš ir pilnībā atteicies no saviem kādreizējiem aplamajiem principiem.

– Portālā Satori.lv bija politologa Ivara Ījaba raksts, kurā viņš ironizē, ka viss atgriezies vecajās, «labajās» sliedēs, jo būs politisks spēks, uz ko velt vainu, ja kaut kas nesanāks. Nacionālā apvienība šim nolūkam īsti labi nederēja, jo tās ietekme nešķita pārāk liela, turklāt, to kritizējot, viegli varēja iegūt Kremļa aģenta birku, no kuras daudzi baidās. Vai koalīcijas veidošanas laikā kaut kā atrunājāt šo iespēju, lai no jums necentos iztaisīt peramos zēnus?

A. B.: – Šodien ZZS Saeimas frakcijas sēdi es sāku ar citātu no šīs koalīcijas sadarbības līguma, kuru ir parakstījuši visi. Kas te ir rakstīts pirmajā punktā? Sadarbības partnerim ir jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas, savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitātes un godprātības principi. Ar to viss ir izteikts, un ko citu vēl var pateikt?

U. A.: – Jāatzīst, ka šie teksti ir bijuši arī iepriekšējai koalīcijai, kura tomēr šos principus kaut kā neievēroja.

– Tai koalīcijai, kurā jūs bijāt?

U. A.: – Nē, iepriekšējai, tā sauktajai tiesiskuma koalīcijai.

– Tātad šis punkts ir pārmantots no iepriekšējās koalīcijas?

A. B.: – Labas lietas jau ir jāpārmanto, tikai vajag arī to ievērot.

U. A.: – Līdz ar to pilnīgas pārliecības, ka visi koalīcijas partneri ievēros šos principus, nav. Tāpēc manas izjūtas par iekļaušanos šajā koalīcijā ir duālas.

A. B.: – Bet parakstījušies viņi ir visi.

U. A.: – Ejot valdībā, mēs tur negājām ar kaut kādiem ultimātiem. Protams, mēs gribējām tās nozares, kurās jutāmies profesionālāki un varējām dot lielāku pienesumu valstij, bet acīmredzot ir jāuzņemas jauni izaicinājumi valsts vārdā. Mani iepriecina, ka mums premjerministre ir sieviete, kura, iespējams, pratīs labāk nolīdzināt dažādas pretrunas. Visu cieņu Straujumas kundzei, un personiski centīšos strādāt, lai viņai nebūtu kauns par manu darbu.

– Politisko novērotāju vidū valda ļoti plašs viedokļu spektrs par iemesliem, kāpēc Dombrovskis pieņēma lēmumu atkāpties, un pastāv versija, ka visas šīs jezgas vienīgais rezultāts ir ZZS (ar skaļāku vai klusāku piebildi par Ventspili) atgriešanās uz politiskās skatuves. Kāda ir jūsu versija, kāpēc Valsts prezidents ieteica Dombrovskim atkāpties?

A. B.: – Iemesls slēpjas Nacionālās apvienības īsi pirms tam teiktajā, ka koalīcijas līgums vairs neeksistē. Tas nestrādā. Tātad nav arī koalīcijas. To mēs jutām arī Saeimā, jo absolūtais vairākums lēmumu tika pieņemti, ja izdevās vienoties trijām partijām, – paradoksāli, bet tās bija NA, Saskaņas centrs un ZZS. Ja šīs partijas kādu jautājumu atbalstīja, tad tas izgāja cauri. Līdz ar to Dombrovska demisija bija tikai laika jautājums. Zolitūdes traģēdija bija tā kritiskā masa, kas uz ārkārtīgi spilgtā emocionālā fona šo procesu pasteidzināja. Dombrovska lēmums bija pilnīgi loģisks, un nebija jēgas to attālināt par kādu mēnesi vai diviem.

U. A.: – Koalīcijas iekšējais konflikts visu laiku eskalējās, un pēc Zolitūdes traģēdijas izveidojās situācija, kurā atbildība bija jāuzņemas par nozari atbildīgajam ministram, tas ir, ekonomikas ministram. Viņš to nedarīja un uzskatīja, ka viņam tas nav jādara, sparīgi turoties pie krēsla. Tas tad arī pielika to punktu.

– Ja jūs esat lielākie ieguvēji, tad kas ir lielākie zaudētāji?

U. A.: – Es pat neteiktu, ka esam lielākie ieguvēji. Lielāki ieguvēji varētu būt tas spēks, kuram šobrīd ir pavisam niecīgs atbalsts sabiedrībā, bet ir ietekmīgi portfeļi.

A. B.: – Tas tā ir, ja rēķinām tīri matemātiski pēc ministru skaita. Ideoloģiski Reformu partija ir lielākais zaudētājs. Viņi ir atkāpušies no visiem saviem principiem, kādi vien varējuši būt. Ministru skaits jau nav noteicošais, ja nebaudi sabiedrības atbalstu. Reformu partija to ir pierādījusi, jo viņiem bija pieci ietekmīgi ministru portfeļi, bet viņi prata nobraukt līdz pašai reitingu apakšai.

– Jums ir liela politiskās dzīves pieredze. Kā šīs politiskās pārmaiņas var ietekmēt gaidāmajās vēlēšanās? Īpaši jau Saeimas vēlēšanās rudenī.

U. A.: – Man jau gribas domāt, ka šīs izmaiņas ietekmēs vēlēšanu rezultātus pozitīvi. Valdībā man neliekas lieli riski, ka varētu parādīties dažādi populistiski gājieni. Drīzāk tādi var parādīties Saeimā. Jau koalīcijas līgumā ir ietverti dažu politisko spēku uzstādījumi un pieļauts, ka viņi par to drīkstēs runāt, neskatoties ne uz ko. Tas nozīmē, ka būs mēģinājumi Saeimā taisīt priekšvēlēšanu kampaņu ar populistiskiem gājieniem, cenšoties uzsēsties uz citu pleciem. Mums kā tautsaimnieciskai, saimnieciski domājošai partijai uzturēt dienaskārtībā to, kas valdībā un valstī jādara, nebūs viegli. Bet daudzi svarīgi lēmumi būs jāpieņem tieši pirms vēlēšanām. Mēs uzskatām, ka spējām strādāt labi, bez īpašiem ekscesiem opozīcijā, tāpēc ir pārliecība, ka koalīcijā spēsim sevi parādīt vēl labāk.

A. B.: – Var jau runāt, ka varbūt nevajadzēja iet šajā koalīcijā, bet vēlētājs vienmēr grib, lai viņa partija strādātu valdībā. Mūsu pašvaldības nemitīgi uzturēja jautājumu – kad būsiet valdībā? Brīdī, kad ir iespēja šajā valdībā iesaistīties, tad kalkulēt, ka varbūt tagad izdevīgāk būtu tur neiet vai tamlīdzīgi, nav pareizs piegājiens. Mēs esam strādājuši dažādās situācijās – divu partiju un četru partiju koalīcijā. Tagad, strādājot plašā latvisko partiju koalīcijā, mums ir jāprot parādīt, kāpēc vēlētājam balsot tieši par ZZS.

– Runājot ar kādu Vienotības politiķi, viņš izteicās, ka 10. Saeimā esošā ZZS un Vienotības politiskā laulība izjuka dēļ ZZS «iešanas pa kreisi». Viņi, tas ir, jūs, pārkāpāt laulību un tāpēc tikāt sodīti. Vai piekrītat šai interpretācijai?

A. B.: – Varu uzskaitīt lielākos grēkus, kurus mums pārmeta. To, ka neatbalstījām viņu tiesībsarga kandidātu, viņu ģenerālprokurora kandidātu, viņu Satversmes tiesas tiesneša kandidātu. Nepiekritām tiem kandidātiem, kurus Vienotība uzlika galdā kā bezierunu prasību. Ja neatbalstīsiet mūsu Maizīti un Judinu, tad esat slikti. Vai šāds diktāts liecina par līdztiesīgām attiecībām? Tajā pašā laikā vai mums tagad ir slikts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? Vai mums ir slikts tiesībsargs Juris Jansons? Vai šie mūsu lēmumi ir Latvijas tiesiskumam nesuši katastrofu? Visi šie pārmetumi ir sadomāti un viegli ar faktiem apgāžami. Tajā pašā laikā viņi neuzskaita, ka kopā ar viņiem iznesām krīzes lielāko smagumu. Tieši mēs un mūsu ministri bija tie, kuriem bija jāveic šie smagie griezieni un atlaišanas. Tas ir aizmirsts. Mums bija tās smagās nozares – izglītība, labklājība un veselība, un mēs nenostājāmies konfrontācijas pozā šiem taupības pasākumiem, kuri pārsvarā nāca tieši no Vienotības. Tā ka runāt par mūsu kaut kādu «laulības» pārkāpšanu ir pilnīgi nepamatoti.

– Tiek lēsts, ka nākamās koalīcijas kodolu veidos ZZS un Vienotība. Par pašreizējo koalīciju tiek teikts, ka tā ir kā izmēģinājuma kopdzīve pirms īstajām laulībām, kuras sākšoties pēc nākamajām vēlēšanām.

U. A.: – Tā nav nekāda pirmslaulību dzīvošana, bet atgriešanās atpakaļ un saprašana, ka ir bijušas kaut kādas mazas nesaprašanās un pat nezin kā vārdā. Ir nākusi apjausma, ka cilvēkiem ir dažādas domas un visi vienādi nedomā. Manuprāt, mēs vairāk domājam par cilvēku un pašvaldībām. Vispirms cilvēks un pēc tam viss pārējais. Šajā aspektā mums bija vislielākās atšķirības domāšanā ar Vienotību. Es arī kā izbijis pašvaldības vadītājs redzu, ka katram cilvēkam vistuvāk ir tieši pašvaldība un caur to daudzas lietas var risināt.

A. B.: – Paradoksālākais ir tas, ka šajos divos gados, kamēr bijām opozīcijā, kritiskos brīžos Vienotība nāca un lūdza atbalstīt. Neatceros ne reizi, kad mēs būtu viņiem šo atbalstu lieguši. Gan par fiskālās disciplīnas likumu, gan par budžeta likumu, gan daudzas citas reizes. Mēs vienmēr pret viņiem esam izturējušies konstruktīvi un ne reizi neesam iespītējušies vai centušies iereibt tikai tāpēc, ka mūs atstājuši opozīcijā. Mums ar Vienotību ir ilga vēsturiskā pieredze un vienmēr ir bijušas diskusijas, kuras gan ir bijušas ilgas, bet vienmēr noslēgušās ar konkrētu rezultātu. Arī tagad par valdību, ilgi notika ņemšanās par dažādiem amatiem, bet rezultāts ir.

– Auguļa kungs, jūs esat apstiprināts par labklājības ministru. Jūsu priekšgājēja Ilze Viņķele tika ļoti pretrunīgi vērtēta. Ko no viņas iesāktā turpināsiet un ko ne?

U. A.: – Es neturpināšu neko no kāda cita iesāktā. Es turpināšu to, ko iesāku 2009. gadā, un tie, kas nāca pēc manis, to ir turpinājuši. Lai sakārtotu sociālās apdrošināšanas sistēmu, viss līdz galam vēl nav izdarīts, kā savulaik bija iecerēts, bet virziens ir pareizs. Šogad ir izdarīts tas, kas bija jāizdara jau 2011. gadā, proti, piemaksas pie pensijām maksā nevis no speciālā budžeta, bet gan no pamatbudžeta, jo tas ir valsts atbalsts saviem iedzīvotājiem. Noteikti atjaunošu visaptverošu sadarbību ar sociālajiem partneriem, visām pensionāru federācijām. Lielu uzmanību pievērsīšu jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuri izkrīt ārā no darba tirgus. Tie visi ir manis iesāktie darbi, kurus mani pēcteči ir turpinājuši. Nekas jauns jau nav nācis klāt. Tas viss ir jānoved līdz galam.

***

Augusta Brigmaņa atziņas

- Ideoloģiski Reformu partija ir lielākais zaudētājs. Viņi ir atkāpušies no visiem saviem principiem, kādi vien varējuši būt.

- Var jau runāt, ka varbūt nevajadzēja iet šajā koalīcijā, bet vēlētājs vienmēr grib, lai viņa partija strādātu valdībā.

- Paradoksālākais ir tas, ka šajos divos gados, kamēr bijām opozīcijā, kritiskos brīžos Vienotība nāca un lūdza atbalstīt. Neatceros ne reizi, kad mēs būtu viņiem šo atbalstu lieguši.

***

Ulda Auguļa atziņas

- Būs mēģinājumi Saeimā taisīt priekšvēlēšanu kampaņu ar populistiskiem gājieniem. Mums kā tautsaimnieciskai, saimnieciski domājošai partijai uzturēt

dienaskārtībā to, kas valdībā un valstī jādara, nebūs viegli.

- Mēs vairāk domājam par cilvēku un pašvaldībām. Vispirms cilvēks un pēc tam viss pārējais. Šajā aspektā mums bija vislielākās atšķirības domāšanā ar Vienotību.

- Es neturpināšu neko no kāda cita iesāktā. Turpināšu to, ko iesāku 2009. gadā, un tie, kas nāca pēc manis, to ir turpinājuši.