Elektroniskās jeb interneta balsošanas ieviešana Latvijā ir sāpīga neatrisināta problēma, kuru risināt ir mēģinājušas jau vairākas valdības.
Taču, lai gan runāts un spriests daudz, līdz reālai darbībai tā arī nekad nav nonākts. Iespējams, tas tāpēc, ka trūkst argumentēta pamatojuma, kāpēc interneta balsošana Latvijā ir vajadzīga.
Balsojumā par 2014. gada budžeta likumprojektu noraidīts priekšlikums piešķirt līdzekļus elektronisko vēlēšanu pilotprojekta izstrādāšanai un realizācijai, un ne velti tā, jo koncepcijā Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi iekļauti virkne nepamatotu un neloģisku apgalvojumu.
Balsotāju skaitu nepalielina
Elektroniskās balsošanas viena no visvairāk uzsvērtajām priekšrocībām ir, ka tā varētu palielināt politiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Koncepcijā iekļauts pieņēmums, ka interneta vēlēšanu ieviešana palīdzēs cīnīties ar neizbēgamo vēlētāju aktivitātes kritumu, it īpaši jaunu cilvēku vidū. Skeptiski uz šo apgalvojumu liek raudzīties kaimiņvalsts Igaunijas piemērs, kurš pierāda, ka interneta vēlēšanas nepalielina vēlētāju aktivitāti, turklāt vienīgā konstanti pieaugošā interneta vēlētāju grupa Igaunijā ir cilvēki virs 55 gadu vecuma.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta iespējamo jauniešu aktivitātes palielināšanos cenšas pamatot ar pieņēmumu, ka «jaunieši, gados jauni cilvēki un vispār cilvēki, kas pieraduši lietas kārtot interneta vidē, labprāt vēlētos balsot internetā». Tomēr faktisku pierādījumu šādam uzskatam viņš nesniedz. Koncepcijā lasāmais pieņēmums, ka «līdz ar interneta pakalpojumu izplatību turpinās palielināties arī to cilvēku skaits, kas izvēlēsies balsot internetā», pēc J. Boktas domām, «tiek pamatots ar cilvēku aktivitāti evidē. Palielinās interneta pieejamība, pieaug epakalpojumu skaits un lietojamība, palielinās arī atbalsts ivēlēšanām». Loģisks secinājums būtu, ka palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir iespēja izvēlēties interneta balsošanu. Netiek ņemts vērā, ka izvēli balsot internetā ietekmē arī citi faktori, piemēram, uzticēšanās interneta vēlēšanu rezultātiem. Turklāt, kā to pareizi norāda J. Bokta, «vēlēšanu procesam ir fundamentāls paražu raksturs, ceremoniāls efekts», kas radikāli mainītos līdz ar balsošanas ieviešanu neklātienē. Uzskats, ka interneta vēlēšanu popularitāte ir saistīta tikai ar interneta izplatību un elektronisko pakalpojumu izmantošanas popularitāti, izskatās pēc problēmas vienkāršošanas un nenovērtēšanas.
Ietaupījums niecīgs
Koncepcijā ir lasāms, ka «interneta vēlēšanu sistēma ilgtermiņā ļauj ietaupīt līdzekļus». Šeit jāatgādina, ka bijusī īpašo uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele sarunā ar Neatkarīgo aprēķināja, ka interneta balsošanas sistēmas izveide varētu prasīt vairāk nekā trīs miljonus latu. Turpretī koncepcijā plānotās izmaksas aprēķinātas 1,78 miljonu latu apmērā. J. Bokta paskaidro, kā plānots ietaupīt: «Igaunijā pēdējās divās ivēlēšanās balsis kopumā nodeva vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju (parlamenta vēlēšanās nedaudz vairāk kā 140 000 un pašvaldību vēlēšanās nedaudz vairāk kā 130 000). Attiecīgi var tikai iedomāties, kas tā ir par ļaužu masu, kas jāapkalpo vienas dienas laikā. Ja to var izdarīt elektroniski, tad nav vajadzīgi ne biļeteni, ne garas stundas rezultātu apkopošanai, ilgtermiņā var tikt izskatīti jautājumi par iecirkņu samazināšanu un tamlīdzīgi. Piemēram, Šveicē cilvēki tiek stimulēti referendumos balsot internetā ar tādām metodēm, kā pietiekami neērti vēlēšanas iecirkņu darba laiki (klātienē var nobalsot tikai darba dienā, darba laikā).» Jāatgādina, ka pašreizējā interneta vēlēšanu koncepcija paredz, ka darbosies arī jau esošie vēlēšanu iecirkņi, kuros varēs balsot gan ar papīra biļeteniem, gan mainīt internetā izdarīto balsojumu. Tātad, ja vien interneta balsošana nekļūst par vienīgo iespēju balsot, vēlēšanu iecirkņiem būs jāturpina darbība vēl daudzus gadus. Tas liedz iespēju ietaupīt, slēdzot iecirkņus. Balsu skaitīšanas un biļetenu izgatavošanas izmaksas arī vēl vairākus gadus tiks samazinātas tikai daļēji (Igaunijā internetā balso 20–25% vēlētāju), kas arī būtu vienīgais ietaupījums. Iespējams, ilgtermiņā izdosies ietaupīt vairāk nekā iepriekšminētās summas, taču prognozējamais izmaksu samazinājums rosina aizdomas, ka termiņš varētu būt patiešām ilgs. Balsu skaitīšanas un biļetenu izgatavošanas izmaksas varētu ietaupīt arī lētāk – nevis ieviešot ļoti dārgo interneta balsošanas sistēmu, bet gan lietojot, piemēram, balsu skaitīšanas mašīnas.
Budžeta projektā noraidīts
Koncepcija Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi ir dokuments, kam vajadzētu būt pamatā jaunai, inovatīvai un, pats galvenais, nepieciešamai vēlēšanu reformai. Tomēr, ņemot vērā minētos loģikas trūkumus, kas atrodami pašreizējā koncepcijas versijā, nav pārsteigums, ka Saeimas deputāti, balsojot par 2014. gada budžetu, noraidīja priekšlikumu piešķirt 355 718 latu elektronisko vēlēšanu pilotprojekta izstrādāšanai un realizācijai.