Lai uzlabotu pedagoģijas studentu apmācības kvalitāti un skolās nonāktu labāki jaunie pedagogi, augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas eksperti no Lielbritānijas iesaka stingrāk atlasīt topošos pedagogus, bet studentiem sākt praksi skolā jau pirmajā kursā, piektdien vēsta laikraksts "Diena".
Pašlaik pedagoģijas studenti pirmajā kursā var tikai vērot, kā strādā skolotāji. Klases priekšā topošais skolotājs var stāties tikai pēdējos studiju gados, ja vien jau agrāk nav atradis darbu skolā. Tas ir pārāk vēlu – studentiem jau pirmajos gados pašiem būtu jāizmēģina, ko nozīmē skolotāja darbs, uzskata ārzemju eksperti, kas vērtēja skolotāju izglītības programmas.
Prakses sākšana pēc iespējas agrāk ir viens no ieteikumiem, ko snieguši pedagoģijas programmu vērtētāji. Kopumā ekspertu padomu ieviešana dzīvē Latvijai nozīmēšot vismaz 10 gadu darbu.
Laikā, kad nevajag tik daudz skolotāju, ir laiks celt latiņu un uzņemt tikai labākos jauniešus, iesaka Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas eksperti no Lielbritānijas Džiliana Hiltone un Džefrijs Batlers. Visi jaunieši pirms uzņemšanas būtu arī jāintervē, lai pārbaudītu potenciālā skolotāja personību, motivāciju un spēju strādāt ar bērniem. Arī Anglijā ir noteikts likumā, ka pedagoģijas studenti ir jāatlasa pēc intervijām, stāsta Hiltone. Latiņas celšana paaugstinot skolotāja profesijas statusu sabiedrībā, pat neņemot vērā algu.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna pienākumu izpildītājs Andris Grīnfelds par prasību celšanu ir skeptisks – sabiedrība neesot tam gatava, skolotāja profesijas prestižs ir pārāk zems.
Studenti gan ir par augstāku uzņemšanas latiņu un topošo pedagogu intervēšanu. "Tad nebeigs 40 viduvēju [skolotāju], bet 15 labu," atzīst Oskars Bulindžs, kurš pēc gada kļūs par diplomētu angļu valodas skolotāju. Topošā pirmsskolas skolotāja Jūlija Zagorska stāsta, ka obligātajos priekšmetos, kur mācās vairāki kursi kopā, viņa redzējusi studentus, kuri pat nespēj prezentēt studiju darbu, jo viņiem esot kauns un grūti runāt. "Tad man ir jautājums – ko tu pēc četriem gadiem darīsi? Kā tu vari kļūt par skolotāju, ja nevari iznākt klases priekšā, ja nevari izteikt savas domas?" saka Jūlija.
Ekspertu ziņojumā pievērsta uzmanība arī praksei. Parasti topošajiem pedagogiem 1.kursā ir novērošanas prakse skolā, bet lielākoties īsta prakse sākoties tikai trešajā un ceturtajā gadā.
"Praksei būtu jāsākas pirmajā gadā. Un es ar to domāju praksi mācīšanā, nevis sēdēšanu un skatīšanos, kā to dara skolotājs," uzskata Hiltone. Viņasprāt, studentam pēc iespējas agrāk jāizjūt uz savas ādas, ko nozīmē skolotāja darbs, lai saprastu, vai šī profesija viņam der.
Pret to iebilst laikraksta aptaujātie augstskolu pārstāvji un studenti, kuri akcentē, ka 1.kursā pēc vispārējo priekšmetu apgūšanas students vēl nav gatavs stāties klases priekšā. Augstskolai arī būtu vairāk uzmanības jāpievērš prakses uzraudzībai – ja jaunietis nonāk skolā, kurā strādājošie skolotāji nav atbalstoši, viņš maz iemācīsies, norāda Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Studiju programmu vērtēšanas procesā tieši pedagoģijas programmas bija kā pirmie izmēģinājuma trusīši. Lai arī iepriekš tika pieļauts, ka programmu izvērtējums varētu palīdzēt saprast, kā optimizēt augstākās izglītības sistēmu, ekspertu ziņojuma melnrakstā, kas nonācis laikraksta rīcībā, nav norādes uz konkrētu programmu slēgšanu vai apvienošanu. Vien ziņojuma vidū minēts aicinājums apsvērt Rēzeknes augstskolas un Daugavpils universitātes apvienošanu.
Lielbritānijas eksperti laikrakstam norāda, ka neesot būtisku atšķirību kvalitātē dažādās augstskolās, taču mēdzot būt atšķirības programmu kvalitātē pat vienā augstskolā. Abi eksperti uzsver nepieciešamību racionalizēt skolotāju izglītību: tiekot piedāvātas daudzas mazas studiju programmas, kuras gandrīz neatšķiras, taču loģiskāk būtu veidot plašākas programmas ar dažādiem specializācijas virzieniem.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markus gan atzīmē, ka obligātie kursi pedagoģijas programmām vienalga jāapgūst kopā, "salikt tās zem viena nosaukuma ir formālas dabas jautājums".
Tāpat Lielbritānijas eksperti norāda uz nepieciešamību augstskolām vairāk sadarboties savā starpā, tostarp daloties ar idejām, inovatīvākajiem kursiem. Ziņojuma melnrakstā tas formulēts vēl tiešāk – augstskolu sadarbība Latvijā vērtējama kā vāja, rodas iespaids, ka augstskolas vairāk nodarbinātas ar cīnīšanos viena pret otru par studentiem, nevis ar strādāšanu kopā. Piemēram, līdzīgu maģistra studiju programmu piedāvāšana esot izšķērdība, un augstskolām esot jādomā par sadarbību, "nevis vienmēr jāizceļ savas programmas unikālā kvalitāte".